Pēdējos gados bioloģiskā daudzveidība kritiski samazinās. Zinātnieki prognozē, ka turpmākie 30 – 40 gadi būs izšķirošie. Samazinoties augu, mikroorganismu un dzīvnieku sugām, tas ietekmē līdzsvaru dabā, kas savukārt ietekmē arī cilvēka dzīvi.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne:
– Pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes sadarbība ir mērķtiecīga. Par kopīgiem darbiem, izskatot iespējas un aktualitāti, vienojamies. Pašvaldībām, plānojot savas teritorijas attīstību, jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tajā skaitā integrēta pieeja – ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā. Piemēram, likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" noteikts, ka zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas noteikumu ievērošanu.
Dabas aizsardzības jautājumi gadu no gada pasaulē kļūst arvien aktuālāki. Ar tiem saistīto politiku Latvijā īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar savām padotības iestādēm – Valsts vides dienestu (VVD), Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), Vides pārraudzības valsts biroju (VPVB) un citām, bet par pašvaldību lomu dabas aizsardzībā runājāmies ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci vides aizsardzības jautājumos SANDRU BĒRZIŅU.
"Daba mums devusi skaistu vidi, un mūsu uzdevums ir to sargāt, saglabāt, uzturēt un nodrošināt, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem," saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzsverot, ka Raunā ir daudz tūristu, kas apmeklē dabas takas un Raunas Staburagu, tāpēc pēdējos gados mērķtiecīgi tiek strādāts, lai sakoptu un labiekārtotu vidi.
Latvijas lašupēs rudenī ir lieguma laiks, kas turpinās līdz pat 31. decembrim. Bet jau nākamajā dienā noteiktos Gaujas un Braslas posmos sāksies lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana, ko nodrošina Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, kurā apvienojušās 11 Gaujas upes baseina pašvaldības.
"Latvijas likumdošana tieši vides jomā ir ļoti interesanta, un pašvaldības ir noliktas duālā situācijā," atzīst Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Inta Ādamsone, kuras amata nosaukumā savulaik bijis minēts arī "vides speciāliste".
«Liesmai» jautājot, kāda ir Vidzemes plānošanas reģiona nozīme Vidzemes attīstības procesā, reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede atbild īsi un konkrēti:
Latvijā pieņemtā inovācijas definīcija: «Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.» Liesma devās aprunāties ar LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītāju JURĢI PRIEDĪTI.
«Strādājam galvenokārt eksportam plašā reģionā», «Eksporta tirgū lielākie konkurenti atzinuši, ka viņiem pretī stāv reāls spēks – Latvijas zemnieki», «Attīstām, lai pelnītu ilgtermiņā», «Kooperatīva graudkopji ir labākie Latvijā», «Kopā darām vairāk!» – tie ir tikai daži citāti no intervijām ar Latvijas graudaudzētāju kooperatīva «VAKS» valdes priekšsēdētāju INDULI JANSONU. Šoreiz saruna par gandrīz 25 miljonu eiro investīcijām, bez kurām nebūtu uzņēmuma izaugsmes.
Mākslīgais intelekts, tehnoloģijas un digitālā vide ir mūsu tagadne un nākotne. Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis sarunā ar «Liesmu» atklāj, ka nākotnes saimniecībās galveno smago darbu nastu dara roboti, ko uzrauga cilvēks datorā vai mobilajā ierīcē. Viesojoties Holandē kādā fermā, saimnieks to izrādījis, ģērbies baltā kreklā, lopu barošana un slaukšana notiek automatizēti, vien, dzimstot teliņam, jābūt klāt. Ko varam mācīties no inovāciju līderiem un kā nozare attīstās Latvijā?
Modernā ražošana prasa augsta līmeņa kvalitatīvu izpildījumu. Kā te sabalansēt cilvēku un mašīnu iespējas, izmantojot gan prasmīgus darbiniekus, gan mūsdienīgu tehnoloģisko aprīkojumu, ko daudzos gadījumos jau var saukt par rūpnieciskajiem robotiem? Balstoties uz paša pieredzi koka māju būves uzņēmumā Pavasars Housing Construction, stāsta piecu uzņēmumu grupas Pavasars pārvaldnieks INGUSS PAVASARS. Viņam piederošā ražotne, kuras produkciju pazīst daudzviet Eiropā, atrodas Raunas pievārtē.
Naukšēnu novadā lielākais darba devējs ir SIA Naukšēni, kas attīsta ne vien piena lopkopību un lauksaimniecisko ražošanu, bet arī kokapstrādi, rudzu iesala, minerālūdens, bezalkoholisko dzērienu un augu eļļu ražošanu. Par to, ar kādām cilvēkresursu problēmām nācies saskarties uzņēmuma vadībai, saruna ar SIA Naukšēni izpilddirektoru JURĢI KRASTIŅU un valdes priekšsēdētāju IMANTU KAMZOLU.
Latvijā ir viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropā. Valstī iedzīvotāju skaitam samazinoties, nodarbinātības rādītāji pēdējo gadu laikā tomēr ir auguši. 2019. gadā bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes rezultāti. Tāpat gadu laikā augusi vidējā darba samaksa, kas 2019. gadā sasniegusi 1076 eiro. Par to, kā mainīsies darba tirgus, «Liesma» runāja ar Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāju ILZI EGLĀJU un karjeras un izglītības projektu vadītāju INNU PURMALI.
Vidzemes Augstskolas (ViA) Zināšanu un tehnoloģiju centra (ZTC) mūžizglītības jomas kursi paredzēti ikviena profesionālās kompetences pilnveidei, personības attīstībai vai vienkārši redzesloka paplašināšanai. Tiek piedāvāts plašs programmu klāsts dažādiem interesentiem – valodu kursi, mūžizglītības kursi, profesionālās pilnveides programmas, kā arī iespēja klausīties kādu no interesējošiem studiju kursiem kopā ar Vidzemes Augstskolas studentiem Atvērtajā universitātē.
Rudens mēnešos spēkā ir lašveidīgo loma paturēšanas liegums. Taču zivju nārsta laikā ir tik kārdinoši ar mazu piepūli tikt pie treknas zivs uz pannas. To zina arī Valsts vides dienestā, tāpēc pašlaik pastiprināti kontrolē zveju iekšzemes un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, stāsta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas Resursu kontroles sektora galvenais inspektors Valērijs Štraubis.
Māris Plikšs, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" vecākais pētnieks:
"No zivju resursu viedokļa jūrā nekas labāk nepaliek. Piekrastē lielākie nozvejas apjomi un zvejnieku ieņēmumi ir no reņģes un apaļā jūras grunduļa. Rīgas jūras līcī reņģes dod lielāko nozvejas apjomu un ir zvejnieku maize, bet atklātās jūras piekrastē palielinās apaļā jūras grunduļa nozveja. Protams, nozvejā ir svārstības. Pērn nozveja bija mazāka nekā iepriekšējā gadā, bet šogad, šķiet, būs palielinājusies. Grunduļa pamatbarība ir mazizmēra mīdijas, gliemji. Ja barības bāze samazinās, arī grunduļu būs mazāk. Vai grunduļu atklātās jūras piekrastē būs vairāk, stipri šaubos, domāju, būs līdzīgi kā iepriekšējos gados.
Tā, kā bija pirms gadiem divdesmit pieciem, tagad vairs nav. Un tomēr pāvilostnieks, zvejnieka dēls Jānis Pētermanis turpina piekrastes zvejnieka arodu, un nu jau kopā ar viņu jūrā iet arī dēls, kuram šī nodarbe patīkot. "Savs sudrabiņš no katras zvīņas," viņš saka. Par to, vai jaunajai paaudzei zivju dotais sudrabs makā būs pietiekams, tēvam gan ir šaubas
Nostāsti par brangajiem lomiem Baltijas jūrā nu jau kļuvuši par teiksmām. Zivju krājumi, zvejojot kā legāli, tā nelegāli, ir izsmelti. Vai gribat, lai arī jūsu bērni un mazbērni ēd zivis? Ja jā, tad šodien patērētājiem jākļūst atbildīgākiem.
Baltijas jūras piekrastē liedagu no civilizācijas daudzviet nodala meži. Retais zina, ka ne vienmēr tos ierīkojusi pati daba. Cilvēka roku darbs bijis to izciršana, tad radusies sajēga, ka virsū nāk kāpas, un atkal sastādīti koki. Līdz ar to piejūras mežainajām kāpām joprojām ir nepieciešama mūsu palīdzība, un tās sniegšanā unikāla pieredze gūta Carnikavas novadā.
