Liels un raibs deķis

Kā liels un raibs deķis ir Valmieras novads, kuru vairs katrs pagasts un mazpilsēta neraustīs uz savu pusi, bet sola to veidot tādu, ka visiem patiks, jo visi jau vēlas dzīvot attīstītā novadā. Šo attīstības ceļu pagastu apvienības un Valmiera sola iet kopā.

Pašvaldību ceļi sliktā stāvoklī

Par pašvaldības ceļu drūmo stāvokli ir vienisprātis visās apvienībās. Arī pilsētā atzīst, ka katrā pašvaldībā saimniekots, kā varēts, jo pašvaldību ceļu uzturēšanai, kur nu vēl sakārtošanai vai kārtīgai labošanai, līdzekļu trūcis gadiem. To vienmēr bijis mazāk, nekā attiecīgajiem darbiem tērēts valsts ceļu infrastruktūrā, bet pašlaik nosacījums ir tāds: pa labu ceļu jānokļūst līdz Valmierai, pa tikpat labu līdz pagasta centram. Jāmeklē arī taisnākie ceļi, pa kuriem braukt, un tie jāuztur kārtībā, jo tas svarīgi ražotājiem, pārstrādātājiem, preču piegādātājiem, sabiedriskajam transportam un katram iedzīvotājam, kurš dzīvo tuvāk vai tālāk no novada centra.

«Ceļu uzturēšanu iespēju robežās nodrošinām, ir izstrādāti arī vairāki pārbūves projekti, lai sakārtotu atsevišķus ceļu posmus. Jautājums vien, kam nauda tiks šogad, kam vēlāk. Bet ceļu infrastruktūra ir kā prioritāte, tas gan,» piekrīt Burtnieku apvienības pārvaldes vadītāja Kristīne Auziņa, un vienisprātis arī Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs Ivo Virsis: «Pa melno segumu var aizbraukt uz centru. Bet ne visi ceļi ir tādi. Un, par ceļiem runājot, tajos var guldīt un guldīt, ar budžetu vienmēr būs par maz.»

Projektu izstrāde, vadība un uzraudzība

Infrastruktūras, tostarp ceļu infrastruktūras, uzlabošanai var piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. Tas notiek lielāku un mazāku projektu ietvarā. Apvienībās uzsver, ka arī mazo novadu laikā resursi meklēti, bet pašlaik veiksmes atslēgas vārds ir Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvalde, kuras darbinieki jau iesaistās līdzšinējo ieceru vētīšanā un gatavi atbalstīt jaunas ieceres un vajadzības.

«Apdalītiem nav pamata justies. Šis ir gads, lai atspertos. Esam paši projektus realizējuši, bijušas iedzīvotāju iniciatīvas. Mums tomēr pietrūka projektu izstrādes, vadības un to pēckontroles speciālistu, bet pašlaik jau sadarbojamies. Ir prieks stiprināt mūsu apvienības pagastus un sajust rosību,» sacīja Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Fūrmanis, un vienisprātis arī Strenču apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Pētersons: «Svarīga ir Eiropas līdzekļu piesaiste, un raugāmies šajā virzienā. No paša sākuma esmu teicis – ja reforma, tad Strenču novada attīstība iespējama vien Valmieras virzienā. Ir optimisms un pārliecība. Ir jādomā un jādara. Jāpabeidz iesāktais, jo projektu, kas darba procesā, mums ir daudz, un jāturpina tos attīstīt, sadarbojoties ar Valmieras Attīstības pārvaldes speciālistiem.» Rūjienas apvienības priekšstāvis Ivo Virsis, kurš ir arī Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks teritoriālo apvienību jautājumos, uzsver: «Vajadzības, idejas, tad skatāmies iespējas, tad sadarbība ar Attīstības nodaļu, kas mēģinās piesaistīt finansējumu. Rūjienas pusē skatām arī Igaunijas pārrobežu programmas. Jebkurus iespējamos instrumentus mēs izmantosim, lai varētu piesaistīt finansējumu, lai novadam svarīgo mēs varētu realizēt.»

Katra laterna svarīga

Novembrī apvienību pārstāvji tiekas, pārrunā, izvērtē, kādas un kurā pagastā ir degošākās vajadzības, kas jāvirza priekšplānā, ar kādiem risinājumiem var nedaudz nogaidīt. Viena aktualitāte – svarīga ir gaisma. Vārda tiešajā nozīmē, jo citviet jāmaina, citviet jāiekārto ielu un teritoriju apgaismojums.

«Pilsētā piecas laternas varbūt nav nekas, bet laukos tās dod ļoti daudz,» tā J. Fūrmanis, uzsverot, ka bijušās Beverīnas pagastu centros ir dzīvokļu nami, pagalmi, tāpat, attīstot katru teritoriju, piemēram, Mūrmuižā, apgaismojums būs svarīgs.

«Man azotē ir četri pieci projekti. Ielu apgaismojuma projekts arī, un tehniskā dokumentācija tam jau gatava,» papildināja Naukšēnu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Zuments, «ļoti ceru, ka deputāti atbalstīs. Ieceres mums ir vismaz trīs darba gadiem. Ir ļoti svarīgi, lai dzīve neapstājas, katram pagasta centram ir jāsaglabājas.»

Vienisprātis ir Burtnieku pusē. Tur jau daudz darīts, lai apgaismojumu sakārtotu un arī to darītu ekonomiskāku, bet vajadzību netrūkst. «Valmiermuižā izmantojām Eiropā praktizētu piedāvājumu. Princips: par sākuma darbiem, gaismekļu maiņu uzņēmējam pašvaldība nemaksā neko, bet maksā zināmu procentu no gūtā ietaupījuma par elektroenerģijas izmaksām. Šis mums izdevās un darbojas veiksmīgi. Bet arī mūsu apvienībā ielu apgaismojuma sakārtošanai vēl vajadzēs atbalstu, jo ir vietas, kur vēl darbojas vecie gāzes izlādes gaismekļi. Tie jāmaina, lai varam apgaismojumu nodrošināt diennakts tumšajā laikā – iedzīvotāju drošībai un ērtībai,» tā K. Auziņa. Domājot par energoefektivitāti Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienībā, vadītājs norāda uz namu siltināšanas nepieciešamību. Zemāki komunālie maksājumi iedzīvotājiem, kas ļoti nozīmīgi, un arī vides sakārtotības un atjaunotu ēku pievienotā vērtība.

Pagastos iestrādes un vajadzības

Apvienību pārstāvji pārliecina, ka sarunās un vēlmēs ņems vērā kopējo novada redzējumu. Tajā pašā laikā ir iesāktas interesantas iestrādes katrā bijušajā novadā, ko gribētos novest līdz galam.

«Daudz izdarīts Valtenberģu muižā, daudz arī ieguldīts, un lielā ēka jāapdzīvo. Visus darbus svarīgi novest līdz galam. Diskusija noteikti būs par ieceri veidot sociālās aprūpes centru uz vecās Mazsalacas slimnīcas bāzes. Būs jāvērtē,» sacīja Mazsalacas apvienības pārvaldes vadītāja amata pienākumu izpildītājs Valdis Kampuss, piebilstot, ka Mazsalacā aktualitāti saglabā vairākās kārtās realizējamais projekts par ūdensvada un kanalizācijas sistēmas sakārtošanu mazpilsētā. Par to, ka kopējiem Valmieras novada spēkiem izdosies attīstīt tūrisma objektus Mazsalacas pusē, ir gandarījums.

«Esam ļoti daudz rekonstrukciju iesākuši par Strenču novada līdzekļiem,» paskaidroja J. Pētersons, piebilstot, ka izaicinājums ir iesākto pabeigt: «Skolas skvērs, Zemitāna ielas rekonstrukcija, gājēju pārejas pār dzelzceļu izbūve. Finansējums ir nodrošināts, jāstrādā. Turpmāk vajadzība piesaistīt līdzekļus, lai plašā mazpilsētas privātmāju teritorijā būtu iespējams ierīkot ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, vajadzības arī mācību iestādēs – ventilācijas sistēmu izbūve pamatskolā, pirmsskolā.»

Kocēnu apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Dainis Skutelis uzsvēra: «Plānojam pašvaldības pārziņā esošo dzīvokļu renovāciju. Mums ir vairāki Zilākalnā un kāds arī Kocēnos. Vērtēsim – sociālajām vajadzībām vai kā īres dzīvokļi, jo pilsētas tuvumā tie pieprasīti. Visas vajadzības un iespējas vērtēsim kopā ar pašvaldības attīstības daļas speciālistiem.» Naukšēnos un Rūjienā tiek domāts arī par pirmsskolu vajadzībām. Naukšēnu vidusskolas telpās jārod vieta piecgadīgo, sešgadīgo bērnu pirmsskolas apmācībai, Rūjienas PII «Vārpiņa» jāpabeidz vairākās kārtās jau sekmētais infrastruktūras pilnveides projekts.

Būs smilšu zāle un peldbaseins?

Ir ieceres – peldbaseins Rūjienā un multifunkcionāla smilšu zāle Naukšēnos. Utopija tā nav. Igaunijas pusē ir uzbūvēti vairāki mazi peldbaseini.

«Nav runa par miljoniem, bet saprātīgām summām, jo jādomā, kā pārveidot skolas veco sporta zāli. Bija iecere par peldbaseinu, pašlaik tā atstāta uz pauzes,» tā Ivo Virsis, sakot, ka daudz vajadzību visās pašvaldībās, tostarp Rūjienā.

«Ne valstī, ne pašvaldībā budžets nekad nav tik liels, lai visas ieceres varētu realizēt. Tā nebūs nekad. Ieceru un vajadzību ir vairāk. Tas ir labi, jo dzen uz priekšu. Lielā novada ietvarā ir jāskatās un jāvērtē profesionāli. Apvienību ietvarā tiekamies, apskatām, kas kuram plānos. Skatām ne vien iestāžu, apvienību, bet visa novada prioritātes,» pauda I. Virsis, piebilstot, ka «apvienību pieeja ir pragmatiska».

Vērienīgu projektu iecerējuši arī naukšēnieši, uzsverot, ka multifunkcionālas sporta zāles izveide un kapacitāte interesējot visā Vidzemē.

«Izmaksas nebūtu nemaz tik lielas. Smilšu zāle piedāvā dažādas aktivitāšu iespējas, dažādiem vecumiem. Izmaksas, protams, būtu, bet ne pārlieku augstas. Svarīga arī politiskā griba. Tāpēc tiekamies, diskutējam,» tā J. Zuments.

Valmieras novada pašvaldības budžets tabulās tik tiešām vēl nav ierakstīts. Tiek aktualizēti un pārskatīti bijušo novadu attīstības plāni, kur bija pausts tuvāko gadu attīstības redzējums. Idejas virmo, bet nauda konkrētām vajadzībām, konkrētos apmēros vēl netiek prasīta. Priekšā diskusijas arī Valmieras novada pašvaldībā. Budžets ir tapšanas procesā, iezīmējot prioritātes. Decembris un gada nogale būs spraiga.

Fakti:

# Privātpersonu un uzņēmēju saziņai ar pašvaldību, pašvaldības pakalpojumu pieteikšanai, lokālai problēmjautājumu risināšanai un operatīvai problēmu novēršanai Valmieras novada pašvaldība ir izveidojusi septiņas teritoriālo apvienību pārvaldes:

* Burtnieku apvienība (Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Vecates, Valmieras pagasts);

* Mazsalacas apvienība (Mazsalacas pilsēta un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu, Skaņkalnes pagasts);

* Naukšēnu apvienība (Naukšēnu, Ķoņu pagasts);

* Kocēnu apvienība (Kocēnu, Bērzaines, Dikļu, Vaidavas, Zilākalna pagasts);

* Rūjienas apvienība (Rūjienas pilsēta un Ipiķu, Jeru, Lodes, Vilpulkas pagasts);

* Strenču apvienība (Strenču un Sedas pilsēta un Jērcēnu, Plāņu pagasts);

* Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienība (Brenguļu, Kauguru, Trikātas pagasts).

# Klientu apkalpošanas centri darbojas: Valmierā, Kocēnos, Matīšos, Mazsalacā, Naukšēnos, Rūjienā, Strenčos un Trikātā.