Senioru biedrība kā vieta, kur satikties
Mazsalacas novada Senioru biedrība «Atbalss» dibināta 2010. gadā 20. aprīlī. Biedrības mērķi ir aizstāvēt pensijas un pirmspensijas vecumu sasniegušo iedzīvotāju sociāli ekonomiskās tiesības, garīgās un materiālās labklājības intereses; iesaistīties novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē; veicināt pilnvērtīgu un harmonisku dzīvi novadā, uzlabot sociālo, veselības aprūpes, kā arī citu pakalpojumu pieejamību; kā arī veicināt mūžizglītību un jaunu prasmju apgūšanu. Senioru biedrība aktīvi rakstījusi un īstenojusi dažādus projektus – saistītus ar sevis izglītošanu, redzesloka paplašināšanu un savas dzimtās pilsētiņas Mazsalacas labiekārtošanu, kā arī brīvprātīgi darbojusies dažādās citās jomās.
Biedrības valdes locekle ANITA ROKPELNE stāsta:
«Šo desmit gadu laikā esam pielikuši roku daudz kur. Esam piedalījušies 1. septembra ziedu skulptūru veidošanā, esam palīdzējuši arī velosvētkos, veidojot ziedu vītni – startu velobraucienam, organizējuši senioru jautrības un sporta spēles, senioru brokastis. Seniori tikuši aicināti piedalīties lekcijās par dažādām tēmām, darbojušies radošajās darbnīcās, esam nūjojuši, braukuši ekskursijās un vingrojuši. Principā, kur mūs pasauc, tur arī esam gājuši, domājuši un palīdzējuši. Biedrības vadītāja Sarmīte pirms kovida laika prata izveidot arī dažādus projektus – pēdējais bija projekts sadarbībā ar ziedot.lv, kad gar bijušā dzelzceļa līniju sastādījām ēdamos pīlādžus. Paši gaidām, kad pīlādzīši paaugsies, tad pastaigājoties varēsim paši arī nogaršot sava darba augļus. Esam arī izgājuši datorkursus, un tika iegādāta datortehnika mūsu biedrībai.
Protams, šobrīd valstī esošā situācija mūsu darbību ir sabremzējusi… Kopumā es teiktu – cik varam, tik darām. Nav jau arī tā, ka esam divdesmitgadnieki, ir tomēr jārūpējas par sevi, savu veselību, tāpēc mēs netiekamies tik bieži kā pirms pandēmijas. Diemžēl šī paša iemesla dēļ arī nenosvinējām mūsu biedrības 10 gadu jubileju, to gan vēl var paspēt noorganizēt, kad būs nedaudz labāki laiki. Es esmu tā, kas atbild par ekskursiju organizēšanu, tomēr jāatzīst, ka pašlaik tur nekas nesanāk. Vasarā bijām vienā ekskursijā uz Limbažiem, bet tad ārā bija ļoti slikti laikapstākļi… Taču mums bija ļoti jauka gide, kas daudz ko varēja pastāstīt.
Patlaban biedrībā esam ap 70 biedru, bet iepriekš bijām pie 100. Visi kļūstam vecāki, citi dodas uz to sauli. Tomēr nav tā, ka mūsu biedrībā stāties var tikai seniori, var arī pirmspensijas gados, bet laikam cilvēkiem nepatīk tā apziņa, ka viņš ir daļa no senioru biedrības. Tas ir brīdis, kad saproti, ka esi novecojis. Bet es nejūtos veca! Mēs tāpat baudām dzīvi – pirmspandēmijas laikā regulāri devāmies uz Pērnavu, uz SPA. Tagad piedalāmies Mazsalacas novada pašvaldības rīkotajā projektā un 5 mēnešus katru sestdienu braucam uz Valmieras Olimpisko centru, uz peldbaseinu vingrot. Tas ir domāts tieši senioriem, un vēlos pateikt paldies par šādu projektu, jo tas mūsu veselībai nāk tikai par labu! Tomēr arī ikdienā esam aktīvi – staigājam, nūjojam, ko nu kurš.
Senioru biedrība Mazsalacā ir svarīga, jo tās ir tikšanās reizes, kad varam parunāties ar citiem, uzzināt, kā pārējiem iet, izstāstīt kādu savu sirds sāpi. Šobrīd netiekamies, esam piesardzīgi, lai gan 90% un vairāk no mums ir vakcinēti, bet tāpat ir baiļu sajūta. Pirmspandēmijas laikā mēs sanācām kopā Draudzības pļaviņā, kas ir aiz Mazsalacas vidusskolas, un centāmies uzturēt kopā nākšanu. Regulāri arī sveicām apaļajās jubilejās, sākot no 80 gadiem. Cilvēks jau arī gaida to brīdi, kad viņu apsveiks, un priecājas par to, ka viņu atceras. Tas ir ļoti svarīgi, tāpēc arī pandēmijas laikā mēs cenšamies apsveikt, gan īpaši nepulcējoties un esot ārā. Mēs esam daļa no sabiedrības, kas piedalās pasākumos, un paši arī cenšamies kaut ko darīt. Protams, gaidām, kad pandēmijas laiks beigsies un dzīve varēs atgriezties ierastajās sliedēs.»
VIKTORIJA PURIŅA, Mazsalacas seniore, stāsta:
«Patlaban ir jāgaida labāki laiki, jāskatās, ko nākotne mums solīs. Tagad sanāk tā, ka biedrība ir, bet katrs kaut ko dara individuāli – soļo, nūjo un vienkārši kustas veselības labad, bet kopā sanākšanas nerīkojam, pašiem bail. Tomēr es dodos darboties uz Amatu māju, tur arī ir savi noteikumi, kas jāievēro. Es tagad brīvajā laikā adu un izkustos, tīrot sniegu. Ja cilvēkam ir tuvu 80 gadiem, ir nedaudz jāuzmanās...»
SENIORU VEIDOTIE ROTĀJUMI MAZSALACAI. Foto no biedrības arhīva
Būt vajadzīgiem
Aktivizēt biedrības biedru iesaistīšanos pilsētas sabiedriskajā dzīvē un sadarbībā ar Sociālās palīdzības dienestu aizstāvēt pilsētas pensionāru un citu biedrības biedru tiesības uz cilvēka pašcieņu, sadzīves apstākļu uzlabošanu un garīgās kultūras vajadzību apmierināšanu – tādi ir Valmieras pilsētas pensionāru biedrības «Atvasara» mērķi. Biedrības priekšsēdētāja DAILA GOBA stāsta:
«Valmierā ir aktīvi seniori, mums ir interešu pulciņi visām gaumēm – mēs vingrojam, spēlējam zoli, dejojam, dziedam, adām, tamborējam, spēlējam novusu, nūjojam. Protams, pandēmija ir viesusi savas korekcijas ar pulcēšanās ierobežojumiem, tagad tiekamies mazākos pulciņos. Tagad jau var tikties tikai tie cilvēki, kam ir vakcinācijas sertifikāts vai kas ir pārslimojuši, bet ne vairāk kā 10 cilvēki grupā. Tomēr viss notiek! Durvis biedrība aizvēra ciet tikai tad, kad valstī bija lokdauni, citādi strādājām tāpat. Pulciņi darbojas, vingrojam un dancojam, kā nu varam. Šobrīd biedru ir palicis mazāk, bet labajos laikos mums bija ap 300 biedru. Protams, ne visi gribēja piedalīties pulciņos, citi gribēja braukt mūsu rīkotajās ekskursijās. Kāda nu kuram tā vēlme. Šobrīd darbojamies tāpat, tie, kuri ir aktīvi, tie arī nāk uz pulciņiem. Šogad paspējām aizbraukt arī kādās ekskursijās – tas gan bija vasarā, kad dzīvojām nedaudz brīvāk. Jā, cilvēku bija mazāk, bet tas netraucē.
Pilsētā ir nepieciešama šāda biedrība, tas nu ir skaidrs! Kad novembrī lokdauns gāja uz beigām, man jau biedri zvanīja un prasīja, vai jau ar 15. novembri varēsim atsākt tikties klātienē. Cilvēki interesējas, un ir nepieciešamība satikties, it īpaši tajā situācijā, kas ir šobrīd. Protams, ir seniori, kuri baidās par sevi, par veselību, un ir arī tādi, kas nav vakcinējušies – viņi uz nodarbībām nenāk. Tomēr pēc aplēsēm 95 – 98% mūsu biedru ir vakcinējušies. Tas ir ļoti daudz, mēs esam atbildīgi gan paši par sevi, gan par citiem.»
Pēc šādām sarunām var saprast, ka senioru biedrības ir nepieciešamas, lai varētu iesaistīt vietējos iedzīvotājus sabiedriskās aktivitātēs, bet ne tikai. Viņiem ir svarīgas tikšanās arī ar citiem senioriem, lai varētu izrunāties, lai būtu kāds, kas viņu uzklausa. Viņi ir tie cilvēki, kas būvējuši mūsu darbavietas, mūsu tagadējās dzīvesvietas un turpina aktīvi darboties savā pagastā vai pilsētā. Jaunākajai paaudzei ir jāatceras, ka vecāka gadagājuma cilvēki ar savu dzīves pieredzi, dažādām prasmēm un zināšanām var sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrībā. Pie viņiem var vērsties pēc kāda padoma. Tomēr, neskatoties uz to, seniori bieži vien ir vientuļi un sociāli izolēti, un tas atstāj negatīvu ietekmi uz viņu veselības stāvokli un vispārējo labklājību.
Vidzemes reģionā ir salīdzinoši augsta vecāka gadagājuma iedzīvotāju daļa. Tādēļ, lai sekmētu pensijas vecuma iedzīvotājiem aktīvu dzīvesveidu un īpaši veicinātu senioru līdzdalību savas apkārtējās vides uzlabošanā, Valmieras novada fonds vēlas iesaistīt seniorus vietējo kopienu aktualitāšu apzināšanā Valmieras pilsētā un tās apkārtējos novados. Senioru ierosinājumi tika uzklausīti senioru domradēs jeb tikšanās reizēs jaunā Valmieras novada pilsētās un pagastos – tās arī rudens beigās noslēdzās. Tagad līdz 31. decembrim senioriem ir dota iespēja iesniegt savas idejas vietējo projektu konkursā «Sev, tev, novadam». Domradēs izskanējušās idejas šajā projektu konkursā būs prioritāras, un ir iespējams saņemt līdz pat 5000 eiro idejas īstenošanai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv