Personīgās izaugsmes koučs GUNITA PUTNIŅA pēc astoņpadsmit gadu prombūtnes Īrijā pagājušajā gadā atgriezās savā dzimtajā pilsētā Valmierā. Viņa atklāj: «Es eju gar Valmieras Stāvajiem krastiem, un man pilnīgi asaras birst, cik tie ziemā ir skaisti.
Liesmas šī gada 17. novembra numurā saistībā ar Satversmes tiesas (ST) 12. novembra spriedumu t.s. LGBT lietā tika publicētas manas pirmās pārdomas, kurām devu nosaukumu «Cik daudz ir Latviju?». Dalījos pārdomās par to, ka man laiku pa laikam nākas konstatēt, ka uztveru, pārliecību un vērtību ziņā Latvijas ir vairākas. Teicu, ka ir dikti sāpīgi, konstatējot, ka kāda cita latvieša valsts ne tikai nav manas draugs, kaimiņš vai vismaz sabiedrotais, bet ir acīmredzams tās ienaidnieks, un ka ar šo 12. novembra spriedumu ST pilnībā nomainīja Latvijas valsts identitāti.
ARTŪRS EGLĪTIS ir valmierietis, kas vairākkārt devies uz ASV un vienu reizi arī uz Angliju, lai «Southwestern Advantage» programmas ietvaros strādātu vasarā, pārdodot izglītojošas grāmatas. Par sevi viņš stāsta: «Bez šīs programmas es ļoti aktīvi vēl iesaistos SOS bērnu ciematu labdarības programmās, piesaistu viņiem līdzekļus, un tas man vēl vairāk palīdz iziet ārā no komforta zonas. Kā arī esmu ļoti entuziastisks skrējējs, esmu piedalījies 100 km un 24 h skrējienos.»
Pie rokdarbnieku mājvietas, Audēju namiņa, ir izveidots Saules dārzs ar vārtiem. INESE TIMERMANE, Tautas lietišķās mākslas studijas «Staicele» vadītāja, stāsta: «Šeit mums ir izveidotas dobes saules formā. Katrā dobītē ir savs augs, kuram klāt pielikts uzraksts saulītes formā, kurā ir šī auga nosaukums. Daudzi jaunieši nemaz nezina, kā šos augus sauc. Un tad šeit, priekšā, ir šogad izveidotais objekts, kas tika atklāts 21. jūnijā, kad Staicelē notika Jāņu ielīgošanas pasākums. Šo arku dāvina Māris Jaunzems, kurš pats to uzzīmēja un izveidoja. Staicelē ir ļoti paveicies ar iedzīvotājiem, kas vēlas kaut ko dāvināt savai pilsētai. Pie arkas un visā pilsētā ir izvietoti puķu podi, vietējā amatnieka Didža Strenča darbs. Viņš uzdāvināja mums šos puķu podus, lai pilsēta tiktu izrotāta.»
Valmiera ir kļuvusi par vienu no vietām, kur Vidzemes plānošanas reģiona pilotprojekta «MARA» ietvaros ir iespējams bez maksas izmēģināt, kā ir pārvietoties ar elektrisko velosipēdu. Izsniegšanas punkts Cēsu ielā 4 darbojas ik dienas līdz pat 28. augustam no desmitiem rītā līdz sešiem vakarā, iepriekšēja velosipēdu rezervēšana nenotiek.
5. augustā 100 gadu jubileju svinēja burtniecietis JURIS FEDERS. Arī Liesma sveica jubilāru un ar viņu aprunājās.
Jūlija beigās Valmieras rajona brīvprātīgie ugunsdzēsēji viesojās Giterslo apriņķī. Vizītes laikā apmeklējām Giterslo reģiona brīvprātīgo ugunsdzēsēju skolu pilsētā Redas Videnbrukas pilsētā, kurā šobrīd izvietots galvenais vadības centrs saistībā ar Covid -19 vīrusu.
Trešdienas vakarpusē Valmieras kultūras centra lielajā zālē tika prezentēta būvniecības iecere Apbedīšanas pakalpojumu kompleksa un krematorijas Somu ielā 1, Valmierā, būvniecība. Ja pavisam vienkārši, tad ar Valmierā nu jau otrās (un Latvijā joprojām tikai trešās!) krematorijas būvniecības ideju, kas jau bija uz ekrāna skatāma Burtnieku novada SIA Insp.Arch sagatavotā būvprojekta lapās, iepazīstināja šīs ieceres virzītājs – Valmierā šī gada martā reģistrēts uzņēmums ar 40 tūkstošu eiro pamatkapitālu SIA Vidzemes krematorija. Starp citu, uz 7. jūliju šim uzņēmumam bija 372 eiro nodokļu parāds, ko minēja viens no projekta pretiniekiem, taču ne jau par šādiem sīkumiem (valsts mērogā) izvērtās karstas diskusijas.
Es esmu piefiksējusi, ka vislabākās idejas un rīcības plāni man rodas pirtī vai agros rītos. Jau trešo nedēļu Maksima Gorkija (Arhlatviešu) ciema skolēni mācās un skolotāji strādā attālināti. Jau nedēļu latviešu valodas skolotājas diena sākas 4.30 no rīta, jo šajā laikā internets ātrāks un galva svaigāka. Pagaidām mūsu ikdienā nenotiek nekas ievērības cienīgs, par ko būtu vērts rakstīt, bet mana agrā rīta ideja, kura pieteicās pavisam nesen, «ļāva saprast», ka šis laiks un situācija ir pietiekami svarīgi, lai par to pastāstītu.
Esmu priecīgs, ka pirmā tiešraide no Eiropas bija izraisījusi tik spraigu diskusiju. Neticīgajiem vien teikšu – šim vīram, kuru pazīstu vismaz gadus desmit, ticu tāpat kā pats sev. Mans ziņnesis, kurš joprojām lasītājiem lai paliek anonīms, viņnedēļ uz pāris dienām bija ieskrējis mājās un man telefonā savus jaunākos piedzīvojumus atstāstīja 31. marta vakarā.
Kaut arī Covid-19 nenoliedzami ienesis savas korekcijas arī Burtnieku novada pašvaldības darba ikdienā, tomēr vīrusa bieds nedrīkst traucēt realizēt iesāktos un vēl tikai iecerētos projektus, šīs lietas joprojām novada deputātu redzeslokā. Protams, savu roku uz šo darbu un ieceru pulsa tur novada pašvaldības izpilddirektors MĀRTIŅŠ KĻAVIŅŠ, kurš viņnedēļ, tūlīt pēc plašākas domu apmaiņas ar vairākiem deputātiem par iespējamiem risinājumiem silta ēdiena nodrošināšanai novada skolu audzēkņiem, arī Burtniekam pavēstīja par vairākiem šādiem ilgtermiņa plāniem.
Šo savu personīgo pieredzi laikā, kad Eiropā plosās Covid-19 vīruss, jau daudzviet paņemot arī cilvēku dzīvības, man pagājušās darba nedēļas beigās pa telefonu no Spānijas pastāstīja kāds vīrs, tālbraucējs šoferis. Saprotamu iemeslu pēc neminēšu ne viņa vārdu, ne pārstāvēto uzņēmumu, taču viņa pieminētais, kas laikā kopš Sieviešu dienas Eiropas pilsētās un ceļos redzēts paša acīm, liek aizdomāties par daudzām lietām. Aktuālāko un būtiskāko šodienas situācijai Latvijā lai katrs te atrod pats!
Man gribas ticēt brīnumiem, un es arī ticu tiem. Man gribas cerēt, ka izsapņotais reiz piepildīsies. Gribas, lai izlolotais darbs atnes gandarījumu un uzsit garšu jauniem varoņdarbiem.
Iespaidos par Japānā piedzīvoto dalās Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore AGITA ZARIŅA.
Pagājušās nedēļas izskaņā ikviens, kuram bija vēlme palīdzēt dzīvniekiem, kas cieš ugunsgrēkos Austrālijā, bet nebija materiālu vai vajadzīgo iemaņu, varēja doties uz Valmieras Jaunatnes centru (VJC) «Vinda» un kopā ar skolotāju Zintu Irbi uzšūt sedziņu vai maisiņu dzīvniekiem, lai palīdzētu tiem atlabt.
Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtie lēmumi ietekmē sabiedrības ikdienu, paradumus un sabiedrības drošību kopumā. Būtiskas pārmaiņas skārušas jautājumus saistībā ar drošību uz valstu robežām un pārvietošanos uz ceļiem, plastmasas preču patēriņu un automašīnu radīto piesārņojumu, kā arī pieņemti regulējumi, kas radošo industriju pārstāvjiem ļaus vieglāk saņemt atlīdzību no interneta milžiem par savu darbu, tāpat pieņemtās pārmaiņas likumdošanā veicinās dzimumu līdztiesību bērna piedzimšanas gadījumā.