Pie mums un citur

Šis ir Rūķu laiks, un viņi gaida ciemos. Izrādās, Latvija ir pilna ar darbīgiem rūķiem – no meža iznākušiem, no pasakām izkāpušiem, kas aicina draugos.

Vides risinājumu institūtā, kas kopš 2008. gada darbojas netālu no Valmieras, Priekuļos, aktīvi rosās starptautiska zinātnieku, pētnieku un inovatoru aizrautīgā komanda. 

26. oktobris bija liela diena Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» speciālistiem un Latvijas sēklu selekcionāriem.

Jau otro gadu pēc kārtas netālu esošajā Liepā jeb – kā vēl to mēdz dēvēt – Lodē notika pasākums «Liepas ceļotāju diena». Šogad tas notika 17. jūlijā. Dienu pēc Liepas vārdadienas «Liepas kopa» aicināja iepazīt vietējo tūrismu, doties pārgājienos, klausīties stāstus un nodarboties ar dažādām interesantām aktivitātēm, ko piedāvā vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji.

Šī gada devīze «Ne zariņa nenolauzu» aicināja ikvienu doties dabā un darīt to saudzīgi. Ir jūtams uzsvars uz vides jautājumiem, vides saglabāšanu, lai mēs dzīvotu pēc iespējas tīrākā un sakoptākā vidē. Dienas garumā norisinājās 15 pasākumi un noslēgumā koncerts. Notika sarunas, izstādes, pārgājieni un radošās darbnīcas. Ikkatrs varēja sev atrast piemērotāko nodarbi.

Pop-up tirdziņā Multimāksla Vaidavas ezera krastā pie kādas no teltīm ievērojām slaida auguma vīru košā jakā un grupas Eolika T-kreklā. Kad nu viņš uz mirkli atmaskojās, nebija ne mazāko šaubu – tas taču DAINIS DOBELNIEKS, viens no leģendārā kvarteta, ko savulaik dēvēja par Latvijas ABBA, dalībniekiem. 

Ar interesanto keramikas darinājumu ekspozīciju Pampāļu podi savulaik pirmoreiz saskrējos, šķiet, pirms vairākiem gadiem pavasara lielajā tirgū izstāžu kompleksā Rāmava. Taču šoreiz tepat Valmiermuižā viņsestdien man pretī, savus darinājums kārtojot plauktos, smaida arī pati keramiķe LINDA SULUTAURA.

Kad saules stari sāk vairāk sildīt, arī mūs piepilda enerģijas lādiņš un vēlme traukties pa dzīvi tā, ka mati vējā plīvo! Lai dabas enerģija uzlādētu ikvienu aktīvās atpūtas entuziastu, mēs – Ziemeļvidzemes pērle – esam sagatavojuši idejas dažādu garumu, dabas ainavu un sarežģītības pakāpju velomaršrutiem topošajā Valmieras novadā. Ja vēl neesi paspējis, tad šis ir īstais laiks, lai no ziemas guļas pamodinātu kā savus muskuļus, tā ieeļļotos velosipēda zobratus.

Tiekamies ar ALISI ANNIJU DAU­GULI Limbažu Lielezera pludmalē. Šī vieta meitenei ir īpaša, jo, lai arī kur pavadītu lielāko daļu sava laika, šeit viņa jūtas kā mājās. 

Personīgās izaugsmes koučs GUNITA PUTNIŅA pēc astoņpadsmit gadu prombūtnes Īrijā pagājušajā gadā atgriezās savā dzimtajā pilsētā Valmierā. Viņa atklāj: «Es eju gar Valmieras Stāvajiem krastiem, un man pilnīgi asaras birst, cik tie ziemā ir skaisti.

Liesmas šī gada 17. novembra numurā saistībā ar Satversmes tiesas (ST) 12. novembra spriedumu t.s. LGBT lietā tika publicētas manas pirmās pārdomas, kurām devu nosaukumu «Cik daudz ir Latviju?». Dalījos pārdomās par to, ka man laiku pa laikam nākas konstatēt, ka uztveru, pārliecību un vērtību ziņā Latvijas ir vairākas. Teicu, ka ir dikti sāpīgi, konstatējot, ka kāda cita latvieša valsts ne tikai nav manas draugs, kaimiņš vai vismaz sabiedrotais, bet ir acīmredzams tās ienaidnieks, un ka ar šo 12. novembra spriedumu ST pilnībā nomainīja Latvijas valsts identitāti.

ARTŪRS EGLĪTIS ir valmierietis, kas vairākkārt devies uz ASV un vienu reizi arī uz Angliju, lai «Southwestern Advantage» programmas ietvaros strādātu vasarā, pārdodot izglītojošas grāmatas. Par sevi viņš stāsta: «Bez šīs programmas es ļoti aktīvi vēl iesaistos SOS bērnu ciematu labdarības programmās, piesaistu viņiem līdzekļus, un tas man vēl vairāk palīdz iziet ārā no komforta zonas. Kā arī esmu ļoti entuziastisks skrējējs, esmu piedalījies 100 km un 24 h skrējienos.»

Pie rokdarbnieku mājvietas, Audēju namiņa, ir izveidots Saules dārzs ar vārtiem. INESE TIMERMANE, Tautas lietišķās mākslas studijas «Staicele» vadītāja, stāsta: «Šeit mums ir izveidotas dobes saules formā. Katrā dobītē ir savs augs, kuram klāt pielikts uzraksts saulītes formā, kurā ir šī auga nosaukums. Daudzi jaunieši nemaz nezina, kā šos augus sauc. Un tad šeit, priekšā, ir šogad izveidotais objekts, kas tika atklāts 21. jūnijā, kad Staicelē notika Jāņu ielīgošanas pasākums. Šo arku dāvina Māris Jaunzems, kurš pats to uzzīmēja un izveidoja. Staicelē ir ļoti paveicies ar iedzīvotājiem, kas vēlas kaut ko dāvināt savai pilsētai. Pie arkas un visā pilsētā ir izvietoti puķu podi, vietējā amatnieka Didža Strenča darbs. Viņš uzdāvināja mums šos puķu podus, lai pilsēta tiktu izrotāta.»

Valmiera ir kļuvusi par vienu no vietām, kur Vidzemes plānošanas reģiona pilotprojekta «MARA» ietvaros ir iespējams bez maksas izmēģināt, kā ir pārvietoties ar elektrisko velosipēdu. Izsniegšanas punkts Cēsu ielā 4 darbojas ik dienas līdz pat 28. augustam no desmitiem rītā līdz sešiem vakarā, iepriekšēja velosipēdu rezervēšana nenotiek.

5. augustā 100 gadu jubileju svinēja burtniecietis JURIS FEDERS. Arī Liesma sveica jubilāru un ar viņu aprunājās.

Jūlija beigās Valmieras rajona brīvprātīgie ugunsdzēsēji viesojās Giterslo apriņķī. Vizītes laikā apmeklējām Giterslo reģiona brīvprātīgo ugunsdzēsēju skolu pilsētā Redas Videnbrukas pilsētā, kurā šobrīd izvietots galvenais vadības centrs saistībā ar Covid -19 vīrusu.

Trešdienas vakarpusē Valmieras kultūras centra lielajā zālē tika prezentēta būvniecības iecere Apbedīšanas pakalpojumu kompleksa un krematorijas Somu ielā 1, Valmierā, būvniecība. Ja pavisam vienkārši, tad ar Valmierā nu jau otrās (un Latvijā joprojām tikai trešās!) krematorijas būvniecības ideju, kas jau bija uz ekrāna skatāma Burtnieku novada SIA Insp.Arch sagatavotā būvprojekta lapās, iepazīstināja šīs ieceres virzītājs – Valmierā šī gada martā reģistrēts uzņēmums ar 40 tūkstošu eiro pamatkapitālu SIA Vidzemes krematorija. Starp citu, uz 7. jūliju šim uzņēmumam bija 372 eiro nodokļu parāds, ko minēja viens no projekta pretiniekiem, taču ne jau par šādiem sīkumiem (valsts mērogā) izvērtās karstas diskusijas.

Es esmu piefiksējusi, ka vislabākās idejas un rīcības plāni man rodas pirtī vai agros rītos. Jau trešo nedēļu Maksima Gorkija (Arhlatviešu) ciema skolēni mācās un skolotāji strādā attālināti. Jau nedēļu latviešu valodas skolotājas diena sākas 4.30 no rīta, jo šajā laikā internets ātrāks un galva svaigāka. Pagaidām mūsu ikdienā nenotiek nekas ievērības cienīgs, par ko būtu vērts rakstīt, bet mana agrā rīta ideja, kura pieteicās pavisam nesen, «ļāva saprast», ka šis laiks un situācija ir pietiekami svarīgi, lai par to pastāstītu.

Esmu priecīgs, ka pirmā tiešraide no Eiropas bija izraisījusi tik spraigu diskusiju. Neticīgajiem vien teikšu – šim vīram, kuru pazīstu vismaz gadus desmit, ticu tāpat kā pats sev. Mans ziņnesis, kurš joprojām lasītājiem lai paliek anonīms, viņnedēļ uz pāris dienām bija ieskrējis mājās un man telefonā savus jaunākos piedzīvojumus atstāstīja 31. marta vakarā.

Kaut arī Covid-19 nenoliedzami ienesis savas korekcijas arī Burtnieku novada pašvaldības darba ikdienā, tomēr vīrusa bieds nedrīkst traucēt realizēt iesāktos un vēl tikai iecerētos projektus, šīs lietas joprojām novada deputātu redzeslokā. Protams, savu roku uz šo darbu un ieceru pulsa tur novada pašvaldības izpild­direktors MĀRTIŅŠ KĻAVIŅŠ, kurš viņnedēļ, tūlīt pēc plašākas domu apmaiņas ar vairākiem deputātiem par iespējamiem risinājumiem silta ēdiena nodrošināšanai novada skolu audzēkņiem, arī Burtniekam pavēstīja par vairākiem šādiem ilgtermiņa plāniem.

Šo savu personīgo pieredzi laikā, kad Eiropā plosās Covid-19 vīruss, jau daudzviet paņemot arī cilvēku dzīvības, man pagājušās darba nedēļas beigās pa telefonu no Spānijas pastāstīja kāds vīrs, tālbraucējs šoferis. Saprotamu iemeslu pēc neminēšu ne viņa vārdu, ne pārstāvēto uzņēmumu, taču viņa pieminētais, kas laikā kopš Sieviešu dienas Eiropas pilsētās un ceļos redzēts paša acīm, liek aizdomāties par daudzām lietām. Aktuālāko un būtiskāko šodienas situācijai Latvijā lai katrs te atrod pats!