Ceturtdien, 22. augustā, norisinājās Antīko automobiļu kluba un Rīgas Motormuzeja rīkotā izstāde «Baltijas ceļam 35»: bija apskatāmi vairāk nekā 200 klasiskie automobiļi un motocikli. To īpašnieki iepazīstināja ar automašīnām un motocikliem, kas ir vecāki par 35 gadiem un tika izmantoti Baltijas ceļa laikā.
Brāļi Ivans un Oleksijs jau gandrīz divarpus gadu ir brengulieši Krievijas iebrukuma dēļ viņu tēvzemē.
Augustā biedrībā, kas rūpējas par smagās grūtībās nonākušu jauno vai topošo māmiņu labklājību un viņu jaundzimušo drošību, notika Dārza svētki. Tradīcija, kas bija uz mirkli apsīkusi, notika pilnasinīgi: sarunās, dziesmās, apgūstot jaunas zināšanas, prasmes un domājot par to, kā darīt vēl vairāk un labi, esot plašākā apritē.
Tradicionālais Baltijas ceļa atceres pasākums 23. augusta pievakarē Ķoņu pagasta Unguriņos – kādreizējā robežpunktā starp Igauniju un Latviju, kur 1989. gada 23. augustā bija tikai viena no unikālā 600 kilometru garā Baltijas tautu vienotības ceļa vietām–, arī šoreiz kuplā skaitā pulcēja abu kaimiņvalstu iedzīvotājus. Ne viens no toreizējās, vēsturei un Baltijai tik nozīmīgās miermīlīgās protesta akcijas dalībniekiem šoreiz līdzi bija ņēmis savus mazbērnus, lai viņi redzētu, kur ome un opis kopā ar savu vienaudžu tūkstošiem toreiz vienoti un strikti pieprasīja: brīvību Baltijai!
Šādas jauno ugunsdzēsēju sacensības notiek reizi divos gados. Šogad Borgo Valsugana / Trentino no 21. līdz 28. jūlijam piedalījās 58 komandas no 22 valstīm – Bulgārijas, Francijas, Rumānijas, Luksemburgas, Portugāles, Vācijas, Austrijas, Apvienotās karalistes, Horvātijas, Ungārijas, Slovēnijas, Slovākijas, Zviedrijas, Serbijas, Somijas, Polijas, Šveices, Ukrainas, Japānas, Itālijas, Čehijas un Latvijas.
11. augustā Naukšēnu kultūras nama deju kopa «Švunkas» piedalījās festivālā «Zelta ritmi» Rīgā.
No 30.jūlija līdz 6.augustam Valmieras novada jaunieši atradās pieredzes apmaiņas braucienā pie sadraudzības partneriem Vācijā. Naukšēnu vidusskolu pārstāvēja Nikola Lauberte, Annija Ķīkule, Roberts Čākurs, Toms Sniegs un skolotāja Ligita Ceriņa.
Mazsalacā, Rūjienas ielā 25, jau apmēram divus gadus ir atvērts auto virsbūvju serviss, tur darbojas DANIELS ŽURAVĻOVS ar komandu. Devāmies pie viņiem, lai noskaidrotu, kā veicas ar darbiem.
Facebook lapu «Aigara dārzs» atradu nejauši. Neesmu ne dārzniece, ne ko audzēju brīvajā laikā, tomēr šajā lapā rakstītais piesaistīja. Tur atrodami dažādi padomi gan par tomātu audzēšanu, gan dažādu tomātu, gurķu un zemeņu šķirņu apraksti.
Dzīve kā košums – tā par režisoru Andri Liepiņu saka J. Ziemeļnieka Strenču tautas teātra un Bērzaines amatierteātra ļaudis un katrs, kam ir bijusi iespēja Andri sastapt un kopā ar viņu darboties.
Vidzemes plānošanas reģions un Europe Direct Vidzeme 14. augustā Cesvaines pilī tradicionālajos vidzemnieku dārza svētkos šoreiz ar nosaukumu «20 personības 20 gados. Vidzemnieku godināšana 2024» ar vērienu cildināja tos cilvēkus, kuri ar savām idejām un ieguldījumu Vidzemē ir veicinājuši ilgtspējīgas pārmaiņas 20 gadu laikā, kopš Latvija ir pievienojusies ES un NATO.
Neliels pārsteigums sagaidīja, sākoties sarunai ar SIA «Valodu mape» projektu koordinatori SINTIJU KALNIŅU, kura, atbildot uz manu jautājumu par «Valodu mapes» pastāvēšanas laiku, pavēstīja: «Šī gada 13. martā nosvinējām darbības desmito jubileju.»
8. augustā VSIA «Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca» apmeklēja veselības ministrs Hosams Abu Meri, lai iepazītos ar tās darbību un pārrunātu aktuālos jautājumus psihiskās veselības aprūpes jomā. Vizītes laikā ministrs tikās ar slimnīcas vadību, personālu, lai labāk izprastu esošās problēmas un nākotnes iespējas.
Šī ir jau devītā vasara, kopš Burtniekos deju skolas Dzirnas vadītājs Agris Daņiļevičs kopā ar savas skolas dejotājiem un Burtnieku apkaimes bērniem nedēļu ilgā nometnē, liekot lietā Burtnieku kultūras centra un biedrības Pāvulēni atbalstu, izveido deju uzvedumu. Šogad tas bija veltījums pirms desmit gadiem Mūžībā aizsauktajam mūziķim, komponistam un vokālistam Nikam Matvejevam – viņa Zemes dziesmas ar Agra Daņiļeviča horeogrāfiju.
Šī gada Eiropas čempionāts futbolā un nupat arī olimpiskais futbola turnīrs Parīzē, kur abas reizes uzvaras laurus plūca Spānijas izlases, notiek tradicionālajā futbolā, kad katrā komandā ir 11 spēlētāji. Šo tradīciju turpina arī tradicionālā futbola zibensturnīra rīkotāji Matīšos, iespējams, tieši tāpēc, kā atzīst sporta kluba Matīši vadītājs un turnīra galvenais organizētājs Inārs Grūbe, komandu skaits nav liels, jo nākas grūti savākt nepieciešamos futbolistus. Šoreiz, kad zibensturnīrs iesoļoja jau piektajā desmitā, uz aizraujošu futbola sestdienu 3. augustā Matīšos bija ieradušās vien trīs komandas.
Kā zināms, līdzdalība ERASMUS+ projektos piedāvā daudzas un dažādas interesantas iespējas. Mūsu, Rencēnu, pamatskolas vecāko klašu skolēniem un skolotājiem papildus ikdienas darbiem ir iespēja piedalīties projekta Dabas tējnīca AUG TE(e) PAT! aktivitātēs un mobilitātēs.
Sestdien, 10. augustā, spējot vienoties ar gražīgajiem laikapstākļiem, Rūjienā notika pirmā Hobiju diena, kas ietilpst plašajā aktivitāšu programmā, ko paredz iegūtais tituls «Baltijas jūras reģiona kultūras pērle».
Valmieras novada pašvaldība Gaujas krasta promenādes īstenošanu sāks Gaujas labajā krastā posmā no Ziedu gravas līdz Gaujas ielai 7. Projekta «Valmieras valstspilsētas Gaujas krasta promenāde» laikā plānots izveidot pirmo promenādes posmu.
Valmieras novada fonds sadarbībā ar daudziem ziedojumu akcijas atbalstītājiem, tostarp ukraiņu cilvēkiem, kas pašlaik dzīvo Valmierā, ir sasnieguši mērķi – ir nopirkts transporta līdzeklis, tiks iegādāts drons un citas vajadzīgās lietas Ukrainas aizstāvjiem.
Vēstules no pierobežas – sarunas. Otrā ekspedīcija
Mūsu ceļš pie izstādes tapšanā iesaistītajiem cilvēkiem veidojas pats no sevis pēc sarunas biedru norādēm par tuvākajiem kaimiņiem, draugiem. «Vīķkalnos», Arakstes pusē, nonākam pēc šādām norādēm sarunā ar Aiju – Lienes un Ingmara kaimiņieni apmēram kilometra attālumā: «Tad mums vēl ir ļoti jauki kaimiņi uz to pusi – Zemzaru pāris – Ingmars ar Lienīti. Pa šo pašu ceļu taisni augšā. Ļoti jauki cilvēki. Vispusīgi, gudri. Kādreiz bija tā, ja nezinājām kaut ko, tad prasījām Lienītei. Ja Lienīte nezināja, tad prasīja Ingmaram. Viņi arī ir ienācēji Lodē.»
Precīzi pēc kilometra trāpām pareizajā iebraucamā ceļa galā, un skaistajā pēcpusdienā Liene mūs «Vīķkalnos» sagaida kopā ar skaistu sunenīti, kura, kā viņa vēlāk smaidot saka, neprot komandas un neko, viņa ir vienkārši mīļa.
Ar LIENI ZEMZARI sarunājas Anna Paula Gruzdiņa.