Vēl tagad, runājot ar vecāka gadagājuma ļaudīm, nākas uzklausīt šī brīža preču, mantu un lietu brāķēšanu, sakot, ka viņu jaunības dienu laikos viss bijis kvalitatīvāks. Gan mašīnas izturīgākas, drošākas, gan mēbeles no kārtīga koka, nemaz nerunājot par lauku produktiem un itāļu zābakiem. Vecās servīzes un kumodes varēja nodot no paaudzes paaudzē, bet kā tagad? Divi, trīs gadi, un atkal jāpērk jauns vietā.
Stikla, plastmasas vai skārda taras apmaiņa pret ķīlas naudu līdz šim Latvijā tika sekmīgi bremzēta, jo savus spēkus cīņai pret to apvienoja pārtikas un dzērienu ražotāji, lielveikali un atkritumu pārstrādātāji. Ražotāji nupat uzrādīja aptauju: 60 procenti Latvijas iedzīvotāju nevēlas segt depozīta sistēmas raisītu cenu kāpumu. Taču vai tā iespaidos Kasparu Gerhardu?
Kāds savulaik Vidzemē populārs muzikants, kas nu jau pārdesmit gadus dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, par turienes banku sistēmu, ciemodamies dzimtenē, pastāstīja, ka arī štatos mēdz būt treknie gadi, pēc kuriem ik pa 8 — 10 gadiem burbulis plīst, kāda varena finanšu iestāde bankrotē un iestājas krīze. Spriežot pēc pēdējo dienu notikumiem, arī Latvijas banku sektorā sabriedušas kārtējās problēmas, kuras izvērtēt lūgs pat Federālo izlūkošanas biroju, tādējādi nepelnītā aizmirstībā ātri vien nogrimuši iepriekšējo nedēļu cepieni par māju – kuģi Kurzemes krastā un jaunajiem elektroenerģijas tarifiem zemnieku saimniecībām. Tāpat saceltās ažiotāžas dēļ bez īpašas ievērības atstāts Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža nesenais vēstījums, ka, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju un hibrīdkara draudus, šī gada laikā VP plāno reģionos izveidot četras masu nemieru novēršanai paredzētas vienības, kuras tiks aprīkotas ar speciālu ekipējumu — spectērpu un aizsardzības līdzekļiem, kā arī ieročiem un atbilstošu autotransportu.
Plašsaziņas līdzekļos viena no aktuālāk apspriestajām tēmām pašlaik ir Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana.
Banku satraukumiem pārpilnās nedēļas sākumā valdība tomēr paguva arī lemt, kā ātrāk un uzņēmējiem ērtāk darbaspēka būtiska trūkuma gadījumā uz atvieglotiem nosacījumiem drīkst piesaistīt speciālistus no ārvalstīm. Tādu vajadzību uzņēmēji jau bija izteikuši aizpērn, kad gandrīz divas trešdaļas no viņiem kvalificēta darbaspēka pieejamību valstī vērtēja kā sliktu vai pat ļoti sliktu. Arī Ekonomikas ministrija bija secinājusi: lai gan Latvijā cilvēku gluži vēl netrūkst, taču saimnieciski aktīvākajos centros ir jau izteikts kvalificētu strādājošo trūkums. Speciālistu ar specifiskām prasmēm it īpaši sāk trūkt apstrādes rūpniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, kas šobrīd ir tieši tās, kuras varētu vēl vairāk veicināt valsts ekonomisko izaugsmi.
Latvijā uzmanības centrā pēdējās dienās atrodas divi ja arī ne finanšu sistēmu tricinoši, tad to ietekmējoši skandāli — ASV varas iestāžu ABLV Bank izvirzītās apsūdzības naudas atmazgāšanā, kā arī Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nonākšana aizdomās turētā statusā par kukuļa izspiešanu.
Gribu vairāk parunāt par mazaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem — gājējiem. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja paskatāmies pagājušā gada kopējo statistiku, tad bojā gājušo skaits dažādos ceļu satiksmes negadījumos Latvijā samazinājies par 15%. Bojā gājuši 136 cilvēki. Protams, Valsts kontrolei par to ir savs viedoklis, viņuprāt, šis skaitlis vēl ir augsts, taču principā mēs, Ceļu satiksmes drošības direkcija, ar savām aktivitātēm to cenšamies mazināt. No 136 bojā gājušajiem 38% jeb 51 ir gājējs, vēl gandrīz 900 gājēji pērn guvuši ievainojumus ceļu satiksmes negadījumos.
Nupat nācās uzklausīt kādu kundzi, kura ar savu pasākumu vadīšanas mākslu slavena no Valmieras līdz Ventspilij un gan jau vēl krietni šķērsām šim vektoram. Skaidra lieta, ka viņai runājamais īstajā vietā un arīdzan gana šerps, liekot dažu labu reizi kādam puritānim nosarkt un galvu sānis pagriezt, sak, fui, cik tas rupji izklausās... Pašam nācies ne reizi vien kundzes bagātīgajā runas birumā klausīties, taču, lai piedots, līdz jēlībām nekad neesmu dzirdējis viņu aizrunājamies.
Izskatās, ka šajā valstī vairs ne par ko nevajag brīnīties. Pat visaugstākā ranga valsts iestāžu vadītājs vienu dienu var lepni sēdēt aiz masīva ozolkoka rakstāmgalda savā kabinetā, bet otrās dienas vakarā jau sava advokāta pavadībā ierasties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Pēc gandrīz astoņu stundu uzturēšanās KNAB ēkā, ne tikai sala pēc biezā šallē līdz acīm ietinies, šis kungs — jau bez advokāta, toties apsargu pavadīts — iekāpa mikroautobusā ar tumšiem logiem, lai dotos uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoru...
Gada nogalē plānošanas reģioni saņēma vēstuli no Autotransporta direkcijas par konkrētiem maršrutu tīkla reisu samazinājumiem. Kopumā tika rosināts samazināt maršrutu tīklu Vidzemē teju par vienu miljonu kilometru gadā, minot arī konkrētus reisus, kurus ATD uzskata par nerentabliem un slēdzamiem. Vidzemes plānošanas reģions (VPR) piedāvāto reisu sarakstu izskatīja, tomēr nesteidzās pieņemt lēmumu, uzskatot, ka nepieciešama rūpīgāka izpēte par katru no piedāvātajiem reisiem.
Skandāls, ko radīja no Vašingtonas piesūtīti apvainojumi vietējā kapitāla bankai, ātri pārtop par Latvijas nacionālo pazemojumu. Mūsu valsts vara, likumsargi un arī sabiedrība klaji izrāda kalpu mentalitāti, gļēvumu iestāties par ķezā iekļuvušiem savējiem. Naivā ticība, ka jezga aprims līdz ar grēkāža upurēšanu aizokeāna kungu iegribām, nepielūdzami uzrāda banānmizu republikas (ne)tikumus, nevis ES un EDSO dalībvalsts cienīgu stāju.
Slēpošanas centrs Baiļi vienmēr ir bijis būtiski atkarīgs no elektroenerģijas nodrošinājuma un tā cenas. Laiki un pārmaiņas ir bijušas dažādas, bet vienmēr ar elektroenerģijas piegādātāju, lai arī ne bez grūtībām, ticis atrasts abpusēji pieņemams risinājums.
Kaut cik normālā sabiedrībā pieņemts, ka guļošu nesit, ko laikam gan nekādi nevar attiecināt uz mūsu valsts politiskajiem priekšvēlēšanu kautiņiem — lai arī pretinieks jau vāļājas pa zemi, tam obligāti vēl jāizsit pēdējās dzīvības pazīmes ar pārdomātiem kājas spērieniem pašās vārīgākajās vietās. Tāds iespaids rodas, vērojot Zaļo un Zemnieku savienības hegemonisko uzvaras maršu uz 13. Saeimas vēlēšanām, kurā ar izteiktu pārākuma sajūtu tiek pieciestas gan partijas Vienotība paliekas ministru un valsts amatpersonu posteņos, gan citādi domājošie, kas negrib ievērot kādreizējā Saldus rajona kompartijas pirmā sekretāra, tagadējā Saeimas ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa nospraustās vadlīnijas, — nu gluži kā tās pašas Vienotības ziedu laikos.
To, ka pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas ar daudz intensīvākiem lietus un sausuma periodiem arvien negatīvāk skar arī mūsu zemīti, acīm redzami apliecināja aizvadītā lietainā sezona. Pastiprinātais nokrišņu daudzums pērnā gada otrajā pusē skāra vairākus valsts tautsaimniecības sektorus, tostarp graudkopību, dārzeņkopību un arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas. Statistika liecina, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā pārsniedza 20% no mēneša normas, septembrī 95%, oktobrī 58%, novembrī 13% un vēl decembrī 19% no mēneša normas.
Pēdējās dienās plašu sabiedrības uzmanību izraisījis fakts, ka Saeimā ir rosināti grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz liegt Latvijā piešķirt braukšanas maksas atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem.
Pie tāda secinājuma nonācu, saņemot Valmieras Mednieku un makšķernieku biedrības rēķinu par šī gada janvārī patērēto un nepatērēto elektroenerģiju. Janvāra beigās valdes sēdē runājām par biedrības šautuvi, kuras elektrības rēķins par 2017. gadu bija 256,68 eiro par kopā patērētām 25 kilovatstundām. Tas ir vairāk nekā 10 eiro par vienu kilovatstundu. Biedrības šautuvi praktiski izmantojam kādas 10 dienas gadā. Tomēr visu gadu maksājām abonēšanas maksu par strāvas lielumu 17,25 eiro.
Pagājušā mēneša nogalē Krievijā vērienīgi tika atzīmēta 80 gadu jubileja, kopš dzimis populārais teātra un kino aktieris, kā arī dziesminieks Vladimirs Visockis.
Svētdien apritēja divi gadi, kopš darbojas Māra Kučinska vadītā valdība. Tādēļ piektdien premjers sniedza nelielu pārskatu, kopumā valdības darbu vērtējot vismaz ar 6 ballēm un akcentējot, ka daļa no iesāktajiem darbiem šogad arī jāpabeidz. «Stabilitāte», kuru valstī kopumā un daudzās jomās atsevišķi ir izdevies panākt, bija vārds, kuru premjers pieminēja vairākkārt.
Šoruden kārtējās Saeimas vēlēšanas, un gan jau atkal pēc tam ar izbrīnu skatīsimies uz tiem 100 pašiem labākajiem, ko būsim sabalsojuši Jēkabielas nama lielās zāles aizpildīšanai. Var gandrīz droši teikt, ka atkal būs nostrādājušas lakstīgalu mēles un naida zvani. Pirmajā gadījumā būs saldi safleitēts tieši tas, ko tauta vēlas dzirdēt, otrajā...
Izrādās, mums drīz būs pašiem sava atomelektrostacija, garantējot uzņēmumiem un mājsaimniecībām strāvu par zemāku cenu. Protams, ja vien mēs tādēļ būsim gatavi nopietni konfliktēt ar Lietuvu un, kaut varbūt tikai formāli, ar Briseli.