Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka samazinātu PVN likmi vajadzētu piemērot ne tikai Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem un saknēm, bet arī citai veselīgai pārtikai, piemēram, piena produktiem un zivīm. Samazināts PVN obligāti ieviešams arī ēdināšanā.
Ja, piemēram, ģimenē kādam no maksātspējīgajiem locekļiem pēkšņi parādās kāda lepnāka lieta, tad pilnīgi normāla ir pārējo ģimenes locekļu interese par pirkumam patērētajiem līdzekļiem. Katrs no bērneļiem, kuri jau puslīdz māk skaitīt, tomēr apmēram zina, cik viņu senči darbā saņem. Nu, vismaz apjauš algas apmēru pēc saņemto dāvanu apmēra. Gadījumos, kad tēriņš sanācis prāvāks, parasti vaicātais izvairās no konkrētas atbildes, vien attraucot — ko tur daudz, par naudu nerunāsim...
Pēdējā laikā arvien biežāk sabiedrība tiek šokēta, klajā nākot faktiem par kārtējām sociālajās institūcijās notiekošajām nejēdzībām. Ir saprotams, ka darbs, ikdienā sniedzot pakalpojumus slimiem bērniem, garīgi nelīdzsvarotiem cilvēkiem vai gados veciem cilvēkiem, nav viegls un katrs to nevar nest. Tas iespējams tikai tiem, kuriem piemīt bezgalīga cilvēkmīlestība, patiesībā sirdsskaidriem eņģeļiem. Diemžēl tādu nav daudz...
Plašu rezonansi izraisījusi tiesāšanās par pirms diviem gadiem pieņemto valdības lēmumu, ar kuru barikāžu laikā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem Annai un Andrim tika liegts saglabāt Latvijas un Krievijas dubultpilsoņu statusu. Šobrīd šis lēmums, visticamāk, jau ir pārskatīts (par to vienojušies valdību veidojošo politisko partiju pārstāvji), tomēr tas ir izņēmums, kas nekādi neatrisina Latvijas un Krievijas dubultpilsonības problēmu.
Valmiera patiešām ir ļoti laba vieta, kur cilvēki gatavi strādāt, uzņemties atbildību. Latvijā patlaban ir tā, ka faktiski par jebkuru iniciatīvu tu tiec sodīts. Spilgts piemērs ir tie paši īres nami Valmierā. Mēs redzam, ka tas patiešām ir nepieciešams pilsētas attīstībai, to jums jebkurš uzņēmējs pateiks! Visi, kuri atbrauc, sit mums pa plecu: baigie malači! Bet otrā dienā pārbaude klāt...
Faktiski jau šodien (ar oficiāliem treniņiem trijos sporta veidos), bet oficiāli piektdien ar svinīgo atklāšanu Phjončhanā (Dienvidkorejā) sāksies XXIII ziemas olimpiskās spēles. Kā vienmēr pirms šāda veida forumiem gaisā virmo dažāda veida ekspektācijas: cik medaļas kaklā kārs latvieši, vai spēles būs tīras, cik daudz kārtējo reizi politikai tiks ļauts iejaukties un vai izdosies sajust olimpisko garu?
Naukšēnu novada vidusskola ir vienīgā skola mūsu novadā — Ķoņu skoliņa pakāpeniski loģiskā ceļā tika slēgta, bet vidusskola mums ir, un mēs nepadosimies, jo redzam, ka tā var pastāvēt arī turpmāk. Skatīsimies uz valsts spiedienu un lēmumiem, skatīsimies uz mūsu spēju, uz mūsu resursu — kas ir skolotāji, kas ir skolēni. Es saprotu, ka mainās dzīve, situācijas un viss pārējais, bet mēs vienmēr esam pieraduši tomēr tādus fundamentālus lēmumus kārtīgi pārdomāt. Manuprāt, skolēnu skaits pašlaik ir labs, pēdējos gados tas pat nedaudz audzis, taču vidusskolas 10. - 12. klašu kvalitātes rādītāji, protams, varētu būt labāki.
Kā zināms, no šā gada 1. janvāra PVN likmes samazinājumu no 21% uz 5% piedzīvoja prāvs skaits Latvijai raksturīgo svaigo un nepārstrādāto dārzeņu, augļu un ogu. Tā kā daļai Latvijai raksturīgo dārzeņu un augļu cenu samazinājums bija vien pāris centi, tad vairums pircēju janvāra pirmajās dienās nemaz to nepamanīja un arī īsti neizprata, ja vien tirgotāji viņiem to ar cenu zīmēm vai arī ar īpašām norādēm pie attiecīgajiem produktiem nenorādīja vai neizcēla. Arī «Liesma» janvāra sākumā, apmeklējot vairākus pārtikas veikalus, tikai dažos pamanīja pārdevēju īpašo uzmanību, izceļot, kā arī ar vecajām un jaunajām cenu zīmēm pārskatāmi un ikvienam pircējam saprotami demonstrējot, kā tad īsti samazinātā PVN likme ir mainījusi līdzšinējo lietu kārtību.
Vingrojums «pārsēsties no vieniem braucošiem ratiem otros», ko patlaban izpilda Saeimas deputāts Inesis Boķis, vismaz reizi dzīvē var kļūt gandrīz neizbēgams ikvienam sevi cienošam politiķim. Protams, ja viņš nevēlas, lai veiksmīgi iesāktā tautas kalpa karjera apraujas paša neizlēmības vai lētu sentimentu dēļ.
Jura Kronberga dzejas krājumā «uz balkona/bet ja visu laiku», kas nominācijā «Labākais dzejas darbs» 2017. gadā ieguvis Latvijas Literatūras Gada balvu, vienā no dzejoļiem ar nosaukumu «Pēc rudens depresijas» ar humoru attēloti visi četri Latvijas gadalaiki un cilvēka tendence savu dzīvi dramatizēt. Saīsinātā atstāstījumā: «Pēc rudens depresijas nāk ziemas apātija, tad seko pavasara nogurums, bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina mūsu tā jau tik īsā vasara, jo pēc vasaras nāks rudens depresija, ziemas apātija, pavasara nogurums un bažas par īso, auksto un lietaino vasaru, kurai sekos...
Vakar Latvijas plašsaziņas līdzekļus aplidoja vēsts par valmierieša, skeletona komandas tehniskā darbinieka Rodžera Lodziņa izslēgšanu no Latvijas delegācijas sastāva «par aizskarošu, necienīgu un Latvijas olimpisko delegāciju apkaunojošu rīcību, rupji pārkāpjot trīspusējo vienošanos». «Rodžers Lodziņš augstāk minēto pārkāpumu ir pieļāvis olimpiskās komandas publiskajā sarakstē WhatsApp grupā šā gada 30. janvārī, kurā rupji un aizskaroši, lietojot arī necenzētus izteicienus, ir apvainojis olimpiskās komandas sportistus, trenerus, apkalpojošo personālu un administrāciju,» teikts oficiālajā paziņojumā. Šajā sakarā ar paša Rodžera atļauju pārpublicējam viņa komentāru portālā Delfi.lv:
Ar skandālu Saeimā un būtībā bez jebkādām sekām figurantiem noslēdzās tā dēvētās «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība. Lai arī jau sākotnēji šķita ļoti ticams, ka minētā izmeklēšana ir vairāk izrāde nekā reāls mēģinājums tiešām izdarīt kādus tālejošus secinājumus, tik bēdīgs fināls nevar neatstāt zināmu rūgtumu.
Iespējams, manas emocijas šoreiz ir nevietā. Un tomēr — padalīšos savās domās par tēriņiem Latvijas simtgades sakarā. Vismaz diviem jau realizētiem precedentiem, manuprāt, ļoti piestāv moto — par iztērēto naudu nerunāsim, toties pārspļausim visus!
Par Latvijas simtgades svinībām domāt sāka jau Laimdotas Straujumas valdībā — Kultūras ministrijas prezentācijā tolaik īpaši tika uzsvērta reģionu un katra valsts iedzīvotāja iespēja ar kādu savu iedvesmojošu iniciatīvu sumināt valsti jubilejā. Ja paraugāmies kaimiņu virzienā, tad Smiltenes Jāņukalnā lielais sarkanbaltsarkanais jau lepni plīvo, tāds pacelts arī Valkā Lugažu laukumā un kaut kad plīvošot pat Valmierā. Valcēnieši sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri izveidojuši arī vēsturisku uzvedumu Valka. Latvija. Brīvība., uzsverot Valkas nozīmi neatkarīgas valsts izveidošanā. Valmierieši, kā zināms, var pamatoti lepoties paši ar savu profesionālo teātri, tāpēc pavisam loģiski, ka Latvijas simtgades programmas ietvaros tapusi dokumentālā izrāde Lūcis.
Naktī uz svētdienu ilgi nomodā bija ne vien tie, kas «Arēnā Rīga» redzēja, kā mūsu izcilais bokseris Mairis Briedis Pasaules Boksa supersērijas pirmajā smagā svara kategorijas pusfinālā cīnījās ar ukraini Oleksandru Usiku, bet pat visattālākajās Latvijas malās arī daudzi citi, kas šai cīņai centās sekot kaut tikai televizoru ekrānos. Cīņas iznākumu nu zinām. Mūsu bokseris vien ar dažiem punktiem tiesnešu vērtējumā piekāpās 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu čempionam.
Saeimā vakar notikušo ārpolitikas debašu iespaidā atcerējos ASV Kongresa neseno mājienu saviem NATO sabiedrotajiem — ar 100 miljonu dolāru žūksni saujā. No aizokeāna un arī tepat Eiropā redz, ka Baltija nav tik vienota, cik mēs paši esam pieraduši uzskatīt.
Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) organizācijas Valmieras nodaļa paplašina darbību. Stacijas ielā 26 ir palīdzības organizācijas telpas, kur pieejami vairāki pakalpojumi, un plānots nevalstiskās organizācijas piedāvājumu dažādot.
Kā vakar Rīta Panorāmā pavēstīja ekonomikas lietās zinīgs vīrs — Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, Latvijas jubilejas gads un, visticamāk, arī nākamais pēc tam mums visiem kopā paies pacilātā noskaņojumā: «2018. gads tiešām, ja pasaulē nevaldīs kaut kas slikts, būs ļoti labas izaugsmes gads. Iedzīvotāji jutīsies arvien komfortablāk, jo algas augs, arī darbu dabūt būs vieglāk. Protams, ne visiem vienmēr trāpa šādas labas ziņas, taču lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas viennozīmīgi būs jūtams.»
Tautisko deju kolektīvu koncerti, sevišķi, ja tajos piedalās vairākas grupas, arvien sapulcē pilnas lielo kultūras namu zāles; tas, jāatzīst, ne vienmēr ir pa spēkam pagastu kolektīviem. Taču Burtnieku novada Valmieras pagasta jauniešu deju kopas Sadancis līdzjutējiem jau vairākus gadus par mazu, izrādās, ir ne tikai teātra skatuve, bet arī Valmieras Kultūras centra lielajā zālē visiem gribētājiem neizdodas iekļūt. Tā bija, un tas bija sagaidāms, arī nesenajā Sadanča 35 gadu jubilejas koncertā. Ja rīkotāji ļautu vaļu skatītāju emocijām, koncerts izstieptos divkārt garāks, jo tādu aplausu gaviles tik bieži nelaimējas piedzīvot. Var jau teikt, ka Sadancī dejo Rīgas un citu lielo augstskolu studenti, tāpēc tādi panākumi, bet pašdarbnieki labi zina: studiju gadi ļoti attālina no iemīļota kolektīva, jo vieglāk ir iesaistīties Rīgas, Jelgavas deju kopās — kurš gan nezina, ka regulāri apmeklēt mēģinājumus arī nedēļas vidū daudziem kļūst par grūtu vai arī virsroku gūst Rīgas vilinājums.
Nupat Amerikas Savienoto Valstu socioloģiskā kompānija Gallup publiskoja ikgadējās aptaujas par to, kāda ir pārējās pasaules iedzīvotāju attieksme pret ASV īstenoto starptautisko politiku, sākotnējos rezultātus. Neoficiāli šis pētījums vienmēr ir ticis uztverts kā pārējās pasaules attieksme pret ASV globālo līderību.