Viedokļi

Ir ļoti bēdīgi, ka skolotājs klusē. Un kā parasti nemaz nemēģina lauzīt galvu par to, kas uz savas ādas būs jāizbauda pašam.

Drīz divus ļoti svarīgus mūsu valsts dienestus — Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienestu) — sāks vētīt eksperti no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD). Skaidra lieta, ka šim auditam kājas aug no ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) mūsu valsts atbildīgajiem dienestiem nesen paustā viedokļa par Latvijas banku iespējamo līdzdalību starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās, taču jebkurā gadījumā priecē tā rosība, kas sākusies Ministru kabinetā. Gandrīz vai katru dienu Finanšu ministrija ziņo par jaunām aktivitātēm. Varbūt tas nav gluži no sērijas kas vainīgs, tas bailīgs, taču ministre Dana Reizniece-Ozola nupat gluži vai šaha blici spēlē, tik ātri un konstruktīvi viss notiek!

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar seniorus pārstāvošajām organizācijām un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ekspertu grupu bija izstrādājusi priekšlikumus par grozījumiem likumā «Par valsts pensijām». Grozījumi izskatīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā deputāti vienbalsīgi atbalstīja  ieceri, kas paredzētu, ka pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Komisija arī vienojās aicināt parlamentu izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.

Gadu pēc gada «Liesmā» ir sanācis rakstīt par sociālajiem jautājumiem un bieži meklēt to labklājību cilvēku dzīvēs, kuras dažkārt tur nemaz nav. Gadu pēc gada arī valmierieši var saņemt pārtikas pakas trūcīgo atbalstam, mainījusies vien paku izdales vieta, bet līdz ar to, ka tagad Eiropas Savienības līdzfinansētais atbalsts pieejams arī maznodrošinātajiem, atbalstu izmanto vēl vairāk iedzīvotāju.

Samērā plašu rezonansi Latvijā izraisījusi oficiāli neatzītas organizācijas, tā dēvētā Nepilsoņu kongresa, vadītāja Aleksandra Gapoņenko aizturēšana. Drošības policija Gapoņenko aizturēja jau aprīļa sākumā par iespējamām pret Latvijas valsti vērstām darbībām. Kā tieši šīs darbības izpaužas, paskaidrots netiek, tomēr ir maz šaubu, ka šajā gadījumā iemeslu aizturēšanai netrūkst.

Pirms vairākiem gadiem, kad Ziemas mūzikas festivālu programmas veidoja Aivars Cepītis, uz Valmieru aicinot nevis šovmeņus un leijerkastniekus, bet nopietnus māksliniekus ar nopietnu repertuāru, bija prieks uzklausīt Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas pedagogu uzslavas valmieriešu publikai, kas esot neparasti saprotoša un ar liekiem aplausiem netraucējot mūziķu priekšnesumus. Toreiz lepni izslēju krūti, skaidrodams, ka tas manas audzināšanas rezultāts, vai katrā rakstā atgādinot par labas uzvedības kultūru koncertos. Taču, kā dzied dziesmā Nora un Viktors, viss nāk un aiziet tālumā...

Tirgotāji cerēja vēl pirms vēlēšanām uz skaidrību kases aparātu reformā. Tomēr jo tālāk, jo neskaidrāk. Atkal un atkal Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņo, ka ir konstatējis neatbilstības vairākos jauno kases aparātu modeļos, un rada vēl vairāk satraukuma nozares uzņēmumos. Tam seko jau uzstādīto jauno kases aparātu izņemšana.

Kamēr Latvijas tēla veidotāji prāto, kā svinēsim 18. novembri un ar kādiem paņēmieniem un veiksmes stāstiem atgriezt emigrējušos tautiešus dzimtenē, pirms dažām dienām redzētais sižets Latvijas TV liecina par pretējo, no simtgades eiforijas atgriežot skarbajā dzīves īstenībā. Pie tam nevis finansiālas grūtības, bet gan neticība, ka Latvijas politiķi tiešām grib sakārtot nodokļu sistēmu, izdangātos ceļus, mazināt rindas medicīnā un nodrošināt viņu bērniem dzīvi labā valstī, liek ģimenei kopā ar trim atvasēm pārcelties uz Angliju. Būvinženieris Māris, kurš aizbrauc pirmais, valsti sauc par valsts izstrādājumu, kas tikai ietīts spožā papīrā, jo oligarhu lieta un personāliju staigāšana no partijas uz partiju viņam liek domāt, ka politiķiem rūp nevis būvēt valsti, bet galvenokārt vīt politiskās intrigas, tāpēc arī grūtu sirdi izlēmuši — kamēr nekas nemainīsies, ģimene savu dzīvi saistīs ar Lielbritāniju, jo Brexit viņus nebiedē.

«Dakter, vai kaimiņiene varēs izņemt manas zāles, kad brauks uz pilsētu? Jā, varēs, lai ieiet aptiekā un paprasa!» Tas ir viens no dialogiem, kā veci cilvēki laukos un daudzi arī pilsētas ārstu praksēs risina jautājumu, kā viņi katru mēnesi tiks pie jaunās zāļu porcijas, zinot, ka līdz aptiekai ceļš ir par tālu.

Nesen atkal kļuvis aktuāls jautājums par krievu valodas prasībām darbiniekiem. Protams, ir pilnīgs absurds, ka gandrīz visās apkalpojošās jomas sākuma līmeņa darbavietās tiek prasīta krievu valoda. Apkalpojošās jomas sākuma līmeņa darbavietas nav gluži tās, kas paredzētas labi izglītotiem cilvēkiem, bet teicamas svešvalodu zināšanas ir labas izglītības pazīme. Šādi darbi paredzēti ikvienam, kurš ļoti grib strādāt, — paņemam no ielas, iemācām nospiest podziņas uz kases aparāta, un, lūk, mums ir darbinieks. Prasīt šeit svešvalodu zināšanas ir tas pats, kas prasīt apkopējai augstskolas diplomu. Turklāt tas nav vajadzīgs arī klientu apkalpošanai. Visi taču esam Polijā pirkuši benzīnu benzīntankos, kur pārdevēji neprot ne vārda angliski. Nu un? Bez benzīna nepalikām: ja kāds ienāk benzīntankā, ir skaidrs, ka viņš grib samaksāt par benzīnu, nevis pārspriest jaunākās iekšpolitikas aktualitātes.

Priekšvēlēšanu satraukumā, sacerējušās uz viegli gūstamām balsīm, mūsu partijas atkal bāž savus pirkstus, kur nevajag. Saeima ir pieķērusies klāt likumprojektam, kam jānosaka, kuri luterticīgie latvieši turpmāk būs pareizi, kuri — ne.

Pirmdien Ministru kabineta komitejā skatīja KNAB rosinātos grozījumus «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», kas paredz ierobežot valsts amatpersonu pāriešanu darbā uz kompānijām vai uzņēmumiem, pret kuriem šī amatpersona ir pārstāvējusi valsts intereses tiesā.

Šonedēļ, kā zināms, notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā  Eiropas Komisija dalībvalstīm izklāstīja direktīvas projektu par negodīgu tirdzniecības prakšu izskaušanu. Topošās direktīvas mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot minimālo sarakstu ar aizliegtām tirdzniecības praksēm starp pārtikas preču piegādātāju un pircēju. Paredzēts, ka turpmāk par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs, piemēram, tādus norēķinu termiņus, kas produktiem, kuri ātri bojājas, pārsniegs 30 dienas. Tāpat par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs piegādes līguma nosacījumu vienpusēju maiņu, pasūtījumu atcelšanu neilgi pirms preču piegādes u.tml. Latvijas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis šajā sakarā teicis: «Izskaužot negodīgās tirdzniecības prakses, mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt mazajiem un vidējiem lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotājiem realizēt savu preci un saņemt par to samaksu bez kavējumiem.»

Marta sākumā Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīti Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumi, kas paātrina pamatizglītības satura apguvi, sākot no sešu gadu vecuma. Pārdomās par pārmaiņām dalās Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors VIKTORS LITAUNIEKS:

Latvijā jau par tradīciju ir kļuvusi situācija, kad kārtējo vēlēšanu priekšvakarā nākas secināt — pie varas esošie politiķi tā arī nav izpildījuši lielāko daļu savu solījumu, kādi doti pirms iepriekšējām vēlēšanām. Nav nekādu šaubu, ka tieši tāds pats scenārijs atkārtosies arī šogad, jo neīstenoto solījumu apjoms ir sasniedzis krietnu vagonu un vēl dažus mazus ratiņus piedevām.

Biedrību Valmieras Velo Vienība 2006. gadā izveidoja Arvis Piziks, taču patlaban viņš ir profesionāli ļoti aizņemts savā darbā franču riteņbraukšanas komandā Team Delko Marseille Provence KTM, tāpēc pašlaik esam pārņēmuši no viņa vienības operatīvo darbību. Mūsu mērķis ir popularizēt amatieru velosportu un distanču slēpošanu, attīstot tradīcijas un infrastruktūru. Distanču slēpošana vairāk ir ziemas aktivitāte, bet mums ir diezgan precīza programma, kuru mēs realizējam cauru gadu, proti, nodrošinām komandas — SEB un Vivus.lv — kalnu divriteņu seriālos, kā arī individuāli startējam tuvākās un tālākās daudzdienu sacensībās.

Ir lietas, kas nemainās — ziemu nomaina pavasaris, bet, nokūstot sniegam, pilsētas ielās un parkos balē mūsu četrkājaino draugu atstātie klucīši.

Ieilgušo humāno krīzi Sīrijā trīs lielvalstis — ASV, Lielbritānija un Francija — izvēlējās risināt 14. aprīlī ar radikālām metodēm: no sabiedroto karakuģiem tika raidītas raķetes uz zinātnisko pētījumu centru pie Damaskas, kā arī ķīmisko ieroču glabātavām un svarīgu komandposteni netālu no Homsas pilsētas. Informācija no šāvēju puses liecina, ka «uzbrukums nodarījis maksimālus postījumus, neapdraudot civiliedzīvotājus. Sīrijas režīms zaudējis gadiem ilgušus pētījumus un izstrādes datus, specializēto aprīkojumu un ķīmiskajos uzbrukumos izmantojamas vielas». Savs viedoklis ir konflikta otram polam — Krievijai, kas iepriekš bloķēja ANO rezolūcijas pieņemšanu neatkarīgas ekspertu komisijas nosūtīšanai uz iespējamo ķīmisko vielu lietojuma vietu Dumas pilsētā, un vēl vienam ļoti nopietnam spēkam šajā reģionā — Irānai. Abas šīs valstis nodēvējušas raķešu triecienu par noziegumu. Krievi informē, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 71 no 103 raidītajām raķetēm...

Nesen ASV apmeklēja visu triju Baltijas valstu prezidenti, kuri tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kā arī virkni augsta līmeņa ASV amatpersonu. Šīs vizītes laikā Baltijas valstu prezidenti saņēma apsveikumus valstiskuma simtgades jubilejā, kā arī apliecinājumu, ka ASV ir un būs Baltijas valstu galvenā partnere starptautiskās drošības jomā.

Pēc desmit dienām Lielajā talkā atkal būsim tie muļķīši, kas līdīs pa krūmiem, pildot maisu tūkstošus ar plastmasas taru, tikmēr kaut kur Piebalgas pusē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, skatoties pa savas mājas logu, arvien neredzēs nevienu tukšu plastmasas pudeli, joprojām atgaiņājot visus uzmācīgos depozīta sistēmas vaukšķus.