Stutēt labklājību nav modē
Premjera kandidāts Krišjānis Kariņš nosaucis topošās valdības prioritātes – finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi. Var jau vērtēt: ja sakārtos prioritāšu prioritātes, tad vairāk būs resursu arī jauno ģimeņu atbalstam, labklājības stiprināšanai, taču, kad runa jau ir par ministru portfeļiem, tad pēc Labklājības ministrijas pārraudzības neviens politiskais spēks neraujas.
Tas nav jaunums, tā bijis, veidojot arī iepriekšējās valdības, bet šoreiz par nozares ministru tiek virzīti lielās politikas jaunpienācēji no «KPV LV». Viena no kandidātēm Ieva Krapāne savu kandidatūru solīdi atteikusi, bet pašlaik partija virza deputāti Ramonu Petraviču, kurai ministrijas saimniecība tāpat būs jāapgūst no pašiem pamatiem. Grūti prognozēt, kā klāsies lielajā politikā un valsts pārvaldē nepieredzējušajai ministrei Petravičai, ja viņu apstiprinās šajā amatā, cik darba stundas būs jāpavada sarunās ar pieredzējušiem ierēdņiem, kuri pārdzīvojuši jau vairākus ministrus, lai saprastu, kur drēbes gludā puse, kur odere.