Atvērtie dati – privilēģija vai vajadzība?
Dati ir informācija par dažādām lietām, sākot ar algām pašvaldību struktūrās un beidzot ar cilvēku ieradumiem iepērkoties. Datu pieejamība veicina caurspīdīgumu un uzticamības līmeni gan pašvaldību, gan valsts līmenī.
Tos var analizēt un izmantot procesu pētniecībā, kas var būt gan labiem, gan ne tik labiem mērķiem. Brīžam dati ir pieejami, tomēr ne pilnīgi, piemēram, pašvaldību budžets un tā grozījumi ir pieejami pašvaldību mājaslapā, tomēr, lai iegūtu sīkāku skaidrojumu par katru pozīciju vai projekta finansēm, ir jāgriežas pašvaldībā un jāraksta iesniegums. Arī Lursoft ir pieejami dati par uzņēmumiem, tomēr ir jāmaksā noteikta summa par vajadzīgajiem dokumentiem. Turpretī Lielbritānijā šāda veida informācija ir pieejama bez maksas, lai mazinātu naudas atmazgāšanu un korupciju.
Dati par mūsu ikdienu tiek ļoti mērķtiecīgi vākti. Veikalu lojalitātes kartes ir piesaistītas konkrētam cilvēkam, un uzņēmumi pēta iepirkšanās paradumus, maksimāli iesakot savus «labākos» piedāvājumus, kas balstīti uz mūsu vajadzībām. Šie ir dati, ko mēs paši sniedzam uzņēmumiem, un viņi tos izmantot savā labā. Tie nav pieejami publiski sabiedrībai, bet konkrētā uzņēmumā. Līdzīgi notiek, ja esam ielogojušies sociālajās vietnēs un paralēli apmeklējam citas tīmekļa vietnes, mūsu darbības tiek piefiksētas, tāpēc, meklējot dāvanu 220.lv, bet pēc kāda ieejot savā Facebook, kreisajā malā mani gaidīs iepriekš aplūkotās preces reklāma, tā atgādinot par sevi.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv