Tūrisms un daba

Ar nelielu kavēšanos arī Latvijas Dendrologu biedrība izšķīrusies nosaukt Gada koku 2022. Šādu godu tā uzticējusi parastajai eglei (Picea abies). Jāatceras, ka egle Gada koks bija jau 2013. gadā.

Tāpat kā citās dzīves jomās strīds starp tiem, kuri satraucas, ka pēdējā laikā klimats mainās pārmērīgas sasilšanas virzienā, un tiem, kuri gluži kā iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps pat deklaratīvi paziņo, ka nekādu klimata pārmaiņu vispār nav, šķeļ daļu sabiedrības arī Latvijā.

Ierasts domāt, ka mežos sastopamie dažādie kokus grauzošie kukaiņi spēj vien mežaudzes bojāt. 

Nav iespējams aizsargāt dabu, ja dzīvībām netiek saglabātas izdzīvošanai atbilstošas vietas. Tādēļ, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai, Latvijas Dabas fonds (LDF) jau septīto gadu blakus citiem dabas simboliem nosauc arī Gada dzīvotni.

Kopš 2011. gada notiek Eiropas Gada koka konkurss, kura nolikumā teikts, ka tā mērķis ir izcelt tādu veco koku nozīmi dabas un kultūras mantojumā, kuri ir pelnījuši mūsu rūpes un aizsardzību: «Atšķirībā no citiem konkursiem šis nekoncentrējas uz skaistumu, izmēru vai vecumu, bet gan uz koka stāstu un tā saistību ar cilvēkiem. Mēs meklējam kokus, kas kļuvuši par daļu no plašākas sabiedrības.»

Zebiekste ir vismazākā no sermuļu dzimtas radiniecēm. Latīniskais nosaukums Mustela nivalis  pat nozīmē – sniega sermulis. Taču ir atšķirība, ka zebiekstei ziemā ir balts viss tās kažoks, pat astes gals. Sermuļiem, kas ir arī nedaudz lielāki, vismaz astes gals ziemā paliek tumšs.

Var teikt, ka laikam vien zinātnieki zināja, ka vēl pirms iekļūšanas Eiropas Savienībā Latvijā jau cauri laiku laikiem ir pastāvējusi un izdzīvojusi izcila eiropeiska vērtība – Eiropas saul­purene.

Turpinām publicēt sporta kompleksa Baiļi saimnieka VALDA VANAGA pašrocīgi rakstītu ilustrētu atskaiti par kādu ekstrēmu pārgājienu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados uz grūti pieejamu, unikālu dabas objektu Sareza ezeru Pamira kalnos, kas atrodas Tadžikistānas (toreizējās Tadžikijas PSR) teritorijā. Šodien – otrā no trim lappusēm.

29. janvārī plkst. 11.00 dabas liegumā «Randu pļavas» Dabas aizsardzības pārvalde organizē jau trešo Niedru skulptūru festivālu, kurā dalībnieki līdzdarbojas niedru pļaušanā un no nopļautajām niedrēm veido dažādas skulptūras, ko pasākuma izskaņā vērtē īpaši izveidota žūrija.

Patlaban top Latvijas kalnu tūristu arhīvs, arī Liesma publicējusi šos materiālus. Šodien sākam publicēt – būs interesanta lasāmviela pavisam trim trešdienām – sporta kompleksa Baiļi saimnieka VALDA VANAGA pašrocīgi rakstītu ilustrētu atskaiti par kādu ekstrēmu pārgājienu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados uz grūti pieejamu, unikālu dabas objektu Sareza ezeru Pamira kalnos, kas atrodas Tadžikistānas (toreizējās Tadžikijas PSR) teritorijā.

Vasarā, jau pirms Jāņiem, Valsts zinātniskais institūts BIOR publiskoja aicinājumu iedzīvotājiem – dodoties pārgājienos gar upēm vai braucot laivās, iesaistīties unikālā sabiedriskās zinātnes iniciatīvā, proti, palīdzēt zinātniekiem saskatīt un izvērtēt dažādus ūdens plūdumam un it sevišķi zivju migrācijai traucējošus šķēršļus Latvijas upēs. 

Dikļu «Zemīšos» zem vai gadsimtu vecas tūjas, iespējams, arī šonakt siltu nakšņošanas vietu atradis bariņš stirnu un noteikti uz brokastīm barotavā jau ir salaidušās zīlītes vai konkurenti zvirbuļi.

Šobrīd dzīvojam distancēti un daudzu cilvēku kopā nākšana pat brīvā dabā nav atļauta, tomēr kopš 2006. gada skanējušais, dabas draugus kopā saucošais mūziķu, mākslinieku un zinātnieku kopdarbs «Dabas koncertzāle» ir izskanējis arī šogad. 

Dabas taku pārzinātāji vēsta, ka apmeklētāju plūsma tajās pēdējos mēnešos pieaugusi vismaz trīs reizes. 

Parasti tas ir pavasaros, kad pēc paliem vimbas pulcējas nārstot un makšķerniekiem ir iespējas pie laba loma tikt (vairāk par piecām gan vienā reizē ņemt nedrīkst).

Pastāv it kā satraukums, ka Latvijā mežus izcērt pārāk daudz. Taču pat pēc gauži vienkāršiem rēķiniem šobrīd mums mežu ir pat uz pusi vairāk nekā tā saucamajos Ulmaņa laikos, kad arī kokmateriālu eksports ieņēma vienu no svarīgākajām vietām valsts ekonomikā.

Pieminot vārdus ceļošana vai apceļošana, mēs ierasti domājam, ka tas ir stāsts par došanos uz kādu tālu un laimīgu zemi. Nebūt ne. Arī laukos, arī kaimiņpagastā var izdzīvot foršu atpūtas brīdi.

Ciltsraksti

Reti kurš skaista dārza veidotājs nu arī Latvijā necenšas ieaudzēt rododendrus. Taču salīdzinājumā ar citiem dekoratīvajiem augiem, kuriem ir tūkstošgadu audzēšanas vēsture, ir gan ziņas, ka Eiropā rododendrus sāka kultivēt vien no 1656. gada, kad Anglijas dārzos sāka audzēt Alpos atrastu skarbmataino rododendru. 

Zelta rudens ir klāt, un šis ir īstais laiks, lai dotos apskatīt Latvijas pilsētas. Viena no tām ir tepat Vidzemes novadā – Alūksne. Pēdējā laikā Alūksne ir uzplaukusi un kļuvusi par daudzu iecienītu galamērķi, jo klāt esošajām un stabilajām tūristu iecienītajām vietām pēdējo gadu laikā piepulcējies  vēl šis tas. 

No 1. oktobra, kad uz nārstu dodas lašveidīgās zivis, ir spēkā šo zivju ieguves liegums.