Tūrisms un daba

Aiziet dabas vērošanas piedāvājumiem bagāta vasara un rudens.

Izteiksmīgā koku vasara

Ar gandarījumu jāsecina, ka šī ar klimata radītiem pārsteigumiem pārbagātā vasara Valmieras novadā aiziet izteiksmīgā dižo koku un dendroloģisko vērtību apzināšanas noskaņā. 

Aicinājums skatīt brīnumus

Piezvanīja «Liesmas» lasītājs Andrejs Rozīte no Burtnieku pagasta «Niedrītēm». Viņš ar interesi mūsu laikrakstā lasot par dabas lietām un brīnumiem. Nu tāds šovasar izveidojies arī zālājā pie viņa mājas – divos, diezgan precīzos apļos saaugušas sēnes. Līdz šim neko tādu viņš neesot redzējis. Varbūt te esot tā sauk­tie raganu apļi, par ko «Liesma» jau rakstījusi?

Nedaudz vēstures

Lielas arī mūsu novada daļas iedzīvotāji jau tā pieraduši dzīvot Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā, ka pat neapzinās dabas, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, kādas ir tikai viņu tuvumā un nav nekur citur pasaulē. 

Aizmirstais koks

Kad novadā sākam izvērtēt, kā saglabājušies un turpina augt paši dižākie koki un kāda palīdzība tiem vajadzīga, nevaram neatgādināt par vēl vienu diženo – vītolu pie Briedes kroga Burtnieku pagastā.

Kolektīvā saprāta būtnes

Skudras – vienas no vissenākajām, turklāt mazizmainītām dzīvībām uz Zemes.

Lai gan vasaras sākums ir dīvains, jo tiek pārspēti gan auksto nakšu, gan bezlietus dienu rekordi, dabā gājējus, braucējus vai pat joņotājus tas netraucē doties lūkot, kas vēl nav aplūkots, vai arī vēlreiz pabūt pie kādas dabas vienreizības, lai pārliecinātos, ka tā joprojām ir un ar to viss ir labākajā kārtībā.

Esam parādnieki

Par to publiski nesteidz atgādināt, bet Eiropas Komisija (EK) jau labu laiku pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru Nr.2019/2304 – par Biotopu direktīvas «Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību» sais­tību neizpildi.

Jāņparks Valmierā ir kā pilsētā ienācis vai arī no sendienām te palicis dabīgs, dažādiem kokiem bagāts mežs.

Aizvadītā gada nogalē Valmieras novada domes deputāti atbalstīja ieceri no AS «Latvijas valsts meži» pārņemt apsaimniekošanā daļu aizsargājamo dendroloģisko stādījumu Bauņu parkā Matīšu pagastā.

Putnu vērotāji secina, ka šopavasar baltie stārķi Latvijā atgriezās agri, pat pārāk agri, jo ir ierasts tos sagaidīt vien marta beigās.

Lasītāja V. lūdza rast kādu skaidrību par uz kokiem ar košām krāsām uzkrāsotām zīmēm, kas arvien vairāk pamanāmas arī piepilsētas mežos.

Kad, pavasara ūdeņu aicināti, tūristi steidz pa straujām upēm laivot, mūs šoreiz ieinteresēja sen reti kur pieminētā Salacas kreisā krasta lielākā pieteka Ķirele, kura arī it kā esot pat laivojama (vai vismaz bijusi).

Kempinga «Ezerpriedes» saim­nieki 1. aprīlī vēstīja, ka viņiem gan joki nav prātā un internetā publicēja fotogrāfijas ar Burtnieka krastā vēju izstumtiem ledus un niedru krāvumiem.

«Nečīksti, ka patīk lakstīgalas, – Varēji par lakstīgalu dzimt!» tā dzejas rindās par Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) šogad jau 28. reizi nosaukto Gada putnu savā laikā izsaucies Ojārs Vācietis.

Pavasaros pat ar lielu skaļumu rīkojam putnu būrīšu darināšanas un likšanas pasākumus.

Šajā saimniecībā Raiskuma pagastā pavasaris sākas, kad siltumnīcā ziedus ver krokusi. Pērn tie modušies jau janvāra beigās, šogad – vien februāra nogalē.

Februāra sākumā izskanēja ziņa, ka Limbažu pusē egļu pudurī jaunaudžu kopēji pamanījuši lāču migu ar trim maziem lācēniem.

Pārsteigumu, izraugoties «Gada kukaini 2023», sagādājusi arī Latvijas Entomoloģijas biedrība. Tā šajā godā iecēlusi daudzveidīgo mārīti (Harmonia axyridis), kura Latvijas faunai ir neraksturīga un pirmo reizi pamanīta vien 2009. gadā. 

Nelielu pārsteigumu dabas draugiem šim gadam sagādājusi Latvijas Dendrologu biedrība, kurai ir tiesības paziņot Gada koka titulu pelnījušo.