Tūrisms un daba

Februārī arī Latvijā atgādinām par tādām  būtiskām, it sevišķi klimatu stabilizējošām vērtībām kā  mitrāji. Tas tādēļ, ka 1971. gada februārī, ieklausoties zinātnieku brīdinājumos par mitrāju izzušanu, ietekmīgāko valstu pārstāvji  Irānas pilsētā Ramsārē parakstīja Mitrāju konvenciju. Latvijā šī konvencija stājās spēkā 1995. gada 5. aprīlī. Bet 1997. gadā dzima  tradīcija  februārī atzīmēt Pasaules mitrāju dienas, kad zinātnieki ar iedzīvotājiem runā par šiem dabas veidojumiem.

Mēs nesaprotam Eiropu vai arī Eiropa nesaprot mūs — tāds ir jautājums. Šoreiz atkal saistībā ar auto. Viņnedēļ Rūcamlapu apciemoja valmieriešu pāris, kuri bija saņēmuši savdabīgu sveicienu no Ungārijas — tādu kā pēcmaksu savam pērnā gada izbraucienam ar personīgo automašīnu pa čardaša un gulaša — divu pikantu lietu — zemi. Ar pastu bija atceļojis rēķins par Ungārijā konkrētā oktobra datumā izmantotu maksas ceļu M7, pat norādot precīzu kilometrāžu. Ungāri noteikti pārspēj zviedrus, kuri gribēja no manis saņemt tā saukto sastrēguma nodokli, jo ungāru prasībai pēc latviešu auto tūristu naudiņas klāt arī foto, kurā valmieriešu fordiņš i no priekšas ar visu valsts numura zīmi, gan profilā uz varen platas autostrādes redzams. Līdz 16. februārim no šī auto īpašnieka uzņēmums Euro Parking Collection plc (EPC) vēlas saņemt vai nu 77,500 Ungārijas forintus, vai arī pēc kursa 261,70 mūsu universālajā eironaudā.

Janvāra nogalē Valmieras un apkārtējo novadu Tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome savu 32. sēdi organizēja netradicionālā formā — devās pieredzes braucienā, lai raudzītu, kā gastronomijas tūrisms un pārtikas amatniecība attīstās Ziemeļkurzemē.

Par 2016. gada putnu Latvijā nosaukts dižraibais dzenis (Dendrocopos major). Lai par viņu uzzinātu kaut nedaudz vairāk,  nekā  dažādās putnu grāmatās rakstīts, par saviem  novērojumiem lūdzu pastāstīt vienu no  zinošākajiem ornitologiem Valmieras pusē ANDRI KLEPERU.

Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) un tūrisma un aktīvās atpūtas preču veikals «Gandrs» aicina apmeklēt kopīgi veidotos Ceļotāju stāstu un bilžu vakarus. Pirmā tikšanās šajā gadā notiks 28. janvārī plkst. 18.30 Valmieras TIC telpās.

Daudziem zaļi domājošajiem viens no  galvenajiem aizvadītā gada notikumiem noteikti bija decembrī svinīgā pasākumā atzīmētā zinātnieku, mūziķu, mākslinieku un literātu unikālā kopdarba «Dabas koncertzāle» desmitgade. Šajos gados vairāk nekā 17 pašvaldībās bijuši bezmaksas pasākumi, kas mācījuši saskatīt Latvijas dabas vērtības, radījuši par tām emocionālus pārdzīvojumus. «Dabas koncertzāle» ātri izveidojās par nopietnu projektu, kurā, balstoties uz zinātnieku sniegto saturisko informāciju, Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki veidoja interaktīvas izziņas un iedvesmas darbnīcas.

Šoreiz Vīru lietās parunāsim par copi! Gan tāpēc, ka sirmais Burtnieks joprojām, kaut arī ārā jau decembris, vaļā un pieejams tiem īstenajiem fanātiķiem, kurus motorlaivu uz ziemas guļu krastā izvilkt var piespiest tikai ledus vāks, gan tāpēc, ka mans sarunas biedrs, iespējams, ir šogad pašas lielākās oficiāli uzrādītās līdakas pieveicējs. Kur? Protams, Burtniekā, kur viņam, Makšķernieku biedrības Goda biedram, spiningotāja stāžs jau iestiepies piektajā gadu desmitā. Esiet pazīstami, valmierietis ANATOLIJS VEREMEJS, Latvijas ukrainis, kuram nākamgad Līgo dienā plecos būs jau pusapaļi 75!

«Nu jau ir ieradies arī lašu un taimiņu baltais sargs. Svaigajā sniegā labi redzams, kas un kur   upju krastos ir kustējies. Šorīt (iepriekšējā trešdienā — A.U.) abi ar kolēģi Mārtiņu Blauu  jau pabijām vai pie visām populārākajām nārsta vietām. Visur balts, nevienas pēdas,» tā par  sniegu priecājās DAP Vidzemes reģionālās pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs JĀNIS BUŠS.

Piezvanīja valmierietis Edgars Paegle. Gribot «Zaļās lapas» veidotājiem parādīt īpatnējus kokus. Braucam no Brenguļiem uz Trikātu, kur ceļa kreisajā pusē meža ielokā redzams starp divām lielām priedēm vidū cieši ieaudzis pamatīgs bērzs. Edgars jaunībā bieži viesojies pie radiem netālajās «Silgaļu» mājās, kas atrodas ceļa otrā pusē. Tāpēc vienmēr sirds uz šo pusi velkot gan sēnēs, gan ogās, gan arī gluži vienkārši pazīstamās vietās uz dabu palūkoties. Taču tikai šovasar burtiski acīs iekrituši savdabīgie koki. Iespējams, tādēļ, ka agrāk tos slēpis mežs. Tagad īpašnieks lielu daļu no tā nocirtis un šie trīs atsegušies. Var saprast, ka pat cirtēji tādus kokus ir īpaši novērtējuši, tādēļ tos pasaudzējuši.

Jau  stāstīju par interesantu dabas taku pie dabas izglītības centra «Vecupītes» Kocēnu novadā. Oktobra nogalē tur bija talka, lai novāktu sīkkokus un krūmus. Par šādas talkas vajadzību «Vecupīšu» vadītāja BAIBA LĪVIŅA-JAROHOVIČA:

Septembra nogalē Rīgā ar konferenci noslēdzās Igaunijas, Latvijas un Krievijas Pārrobežu sadarbības programma 2007. — 2013. gadam. Tā bija veidota Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros ar trīs prioritāriem virzieniem: sociāl­ekonomiskās attīstības veicināšana, valstu kopīgie izaicinājumi, cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšana.

Gudrā grāmatā teikts, ka nav izdibināmi nedz zivju ceļi ūdeņos, nedz putnu — gaisā, tomēr ir cilvēki, kas ik rudeni meklē kaut kādas sakarības putnu uzvedībā.   Mēģinām saprast, kādēļ laikā, kad liela daļa putnu dodas pārlidojumos uz siltajām zemēm, citi rosās, lai aukstumu pārlaistu tepat.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu šogad  daudzās vietās visā Latvijā ierīko un atjauno dabas tūrisma infrastruktūru. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās tiek veidotas laipas, tiltiņi, gājēju takas, norobežojumi, būvē skatu torņus un platformas. Pie atsevišķiem infrastruktūras objektiem tiek izvietotas atkritumu urnas un tualetes. Top informācijas stendi un norāžu zīmes,  arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīmes. Tiks izveidoti stāvlaukumi un sakārtoti piebraucamie ceļi.

Daudzās Eiropas valstīs jau agrāk konstatēta parastā oša (Fraxinus excelsior) un radniecīgā šaurlapu oša (Fraxinus angustifolia) audžu bojāeja, nu tā atnākusi arī līdz Latvijai.

Valmieras Tūrisma informācijas centrs jau iepriekš interesentiem sniedzis iespēju neklātienē apceļot dažādas valstis un vietas, tostarp pabūts Lapzemē, Transilvānijā, Horvātijā, Norvēģijā. 24. septembrī pl. 18.30 TIC atklās nu jau trešo Ceļotāju stāstu vakaru sezonu, ikvienu interesentu aicinot pievienoties ekskursijā uz Latvijas – Lietuvas pierobežu. Šajā maršrutā klātesošos vedīs pieredzējušais fotogrāfs Klāvs Vasiļevskis un Reinis Bajors, kurš ir atbildīgs par Latvijas reģionu televīzijas programmas pārraidi un tehnisko nodrošinājumu. Abi puiši jau vairākus gadus ir pārliecināti valmierieši un dedzīgi veloentuziasti.

Jaunais mācību gads ir pienācis arī pie «Vecupīšu» sliekšņa Kocēnu novadā, kur jau vairākus gadus  mājo Dabas izglītības centrs. Par šogad iespēto un  jaunākajiem piedāvājumiem jautāju šī centra dabas izglītības darba speciālistei BAIBAI LĪVIŅAI – JAROHOVIČAI.

SIA «ZAAO» (ZAAO) pavasarī un vasarā bez maksas no zemnieku saimniecībām un individuāliem saimniekiem savāca pagājušajā sezonā skābbarības sagatavošanā izmantotās plēves. Šogad savāktais daudzums ar skābbarības ruļļu plēvēm, skābbarības bedru pārklājamajām plēvēm, polipropilēna minerālmēslu BIG-BAG maisiem, plastmasas kannām un mucām ir daudzkārt lielāks nekā citus gadus.

Lai iegūtu precīzu kartogrāfisku un kvalitātes vērtējumu par purvu, mežu un zālāju daudzveidību,  jau kopš vakardienas un līdz īdz 10.oktobrim Beverīnas novada Kauguru pagastā, Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā un Raunas novada Raunas pagastā sertificēti sugu un biotopu eksperti Maija Grandāne un Gaidis Grandāns Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā veiks Eiropas Savienības nozīmes biotopu apsekošanu.

Nesen stāstīju par Staiceles dzelzs avotiem, kurus Ziemeļvidzemes Ģeoparks un tā vadītājs rūjienietis Dainis Ozols izraudzījies par 2015. Gada ģeovietu. Šos avotus un to tuvumā esošās takas, kas ved pie interesantiem akmeņiem un smilšu iežu atsegumiem, jau daudzi tūristi iekļāvuši savos šīs vasaras maršrutos.

Ik gadu Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālistiem cilvēki jautā: «Ko darīt, kad atrasti ievainoti baltie stārķi vai no ligzdas izkrituši stārķu mazuļi, kas nav spējīgi lidot?» Par to nelielas pārdomas un ieteikumi.