Tūrisms un daba

Gluži kā biedrības simbols

- 17.Februāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Paiet 20 gadi kopš Latvijas Mikologu biedrības (LMB) dibināšanas. Tādēļ, kā vēsta Diāna Meiere, tās biedri, godinot sēņu draugu kopā darbošanos šajos gados, par «Gada sēni 2023» noteikuši Daivaino čemureni (Grifola frondosa).

Putnu miljoni, kuri vairs nelidos

- 1.Februāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Izzūd sētnieku palīgi – zvirbuļi

Katrs putnu vērotājs vai tikai dabas draugs var justies tikpat kā apbalvots, ja viņam kaut reizi vasarā būs izdevies ieraudzīt zaļo vārnu, kuras manā bērnībā, no skolas mājās nākot (pirms vairāk nekā 70 gadiem), varēju skatīt vai katrā 21. telefona stabā (interesanti, ka tām apkārtnes un iespējamā barošanās subjekta saskatīšanai nevis elektrības, bet tieši telefona stabi šķita tīkamāki). 

Kritalas – mežam bagāta un gara mūža solītājas

- 20.Janvāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Izvēloties par Gada dzīvotni kritalas, Latvijas Dabas fonds (LDF) ir nosaucis kaut ko tik daudz aptverošu, kas būtībā ir mājvieta, izdzīvošanas, barošanās iespēja vai arī kaut kādā citādā veidā ir saistīts gandrīz vai ar visiem šogad un arī iepriekš nosauktajiem Latvijas dabas simboliem. 

Šī gada izcilākās dabas vērtības

- 20.Janvāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dabas draugi nu jau daudzus gadus ar nepacietību gaida, kad gadu mijā dažādu dabaszinātņu nozaru biedrības Latvijā nominē kādu savvaļas faunas vai floras sugu par Gada dabas simbolu, lai informētu sabiedrību par to bioloģiju un ekoloģiju, aizsardzību un iespējām iesaistīties sugas saglabāšanas aktivitātēs.

Ļauj, lai ceļš tevi ved!

- 13.Janvāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Šīs ir mūsu piezīmes no stopēšanas Latgalē – ašās idejas, kas izvērtās par teju skaistāko nedēļu 2022. gadā. Priecāsimies, ja izlasīsiet, un vēl vairāk priecāsimies, ja tās kādu iedvesmos doties uz Latgali. Vai vispār – doties un piedzīvot. 

Par dižkokiem un to ilgmūžību rūpējoties

- 16.Decembris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Valmieras novada attīstības programmā 2022. – 2028. gadam ir teikts, ka novada teritorijā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas datu pārvaldības sistēmai «Ozols» ir reģistrēti 899 aizsargājami koki (dižkoki), no kuriem vairāk nekā trešdaļa – 324 – ir ozoli, liepas ir 205, priedes 105.

Čiekuri – kadiķu un priežu meitas vai dēli

- 7.Decembris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad nesen rakstīju par Briežmuižas lapegļu aleju un priecājos par tur saaugušajiem zaļajiem kadiķiem ar ļoti vērtīgo ogu pārpilniem zariem, kāda «Liesmas» lasītāja man jautāja, vai tad kadiķu ogas nav indīgas un vispār ir kaut kur izmantojamas. Atbildēju, ka pats diezgan daudz esmu apēdis, bet, kā redzams, vēl pie dzīvības esmu. 

Pagodinājums Briežmuižas lapegļu alejai

- 17.Novembris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pārdomas par alejām

Ir Latvijā daudz savdabīgu dižkoku, par kuru spēju turēties pretī it kā visu sagrauzt spējīgajam laika zobam var vien brīnīties. Taču mani vienmēr izteiksmīgāk ir uzrunājušas senās, jau pirms simt gadiem stādītās alejas, kurās koki, satiekoties vien ar zariem, izjūt cits cita plecu un vienotā ierindā stāv gluži vai goda sardzē aizejošam laikam. 

Aizsegtos Rāmnieku atsegumus meklējot

- 21.Oktobris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad nesen rakstīju par ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, ievērību izpelnījās manis līdz šim vēl neaplūkotie Rāmnieku atsegumi Plāņu pagastā. Rakstos atradu: «Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi Gaujas labajā pamatkrastā.

GNP šodiena un rītdienas vien nojausmas

- 16.Septembris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vecākais

Kas ir Gaujas nacionālais parks (GNP), vismaz mūsu pusē laikam gan nevienam vairs nav jāskaidro. Gados jaunākajiem var vien atgādināt, ka šis 1973. gadā izveidotais parks ir vecākais Latvijā un otrs vecākais Baltijā (1957. gadā dibināts Vilsandi parks Igaunijā Sāremā).

Aicinājums uz lāču (foto)medībām

- 7.Septembris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Varētu domāt, ka īpaši, lai mudinātu arī latviešus tikt vaļā no pēdējo gadu satraukuma par lāču briesmām un veicinātu sabiedrībā krietni nopietnāku sapratni par šo Baltijā sastopamo vienīgo lāču dzimtas dzīvnieku, igauņi aicina latviešus iesaistīties fotokonkursā «Lācis – mūsu kaimiņš».

Gaujas galvenais krasts Valmierā (9)

- 19.Augusts, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Karstajās dienās ar spiningu brienot pa Gauju vai arī dodoties kārtējā pastaigā gar tās krastiem, jau kuro reizi nevaru no prāta izmest pārdomas, ka Valmiera pret savu, kā bieži ir teikts, galveno ielu — visādā veidā skaisto upi — tās dažādos posmos un it sevišķi krastu pusēs izturas izteikti netaisni.