Veco mežu nenovērtētās bagātības
Pastāv it kā satraukums, ka Latvijā mežus izcērt pārāk daudz. Taču pat pēc gauži vienkāršiem rēķiniem šobrīd mums mežu ir pat uz pusi vairāk nekā tā saucamajos Ulmaņa laikos, kad arī kokmateriālu eksports ieņēma vienu no svarīgākajām vietām valsts ekonomikā.
Būtiskāks šodien gan ir cits jautājums – kāda ir plašo mežu patiesā, bet ļoti atšķirīgi vērtētā vērtība. Laikrakstos un internetā vai katru dienu zib sludinājumi šo vērtību noteikt un it sevišķi piedāvājumi palīdzēt izdevīgāk pārdot izaugušo koksni.
Pēc sava prāta augošs mežs
Taču gluži pēc citiem kritērijiem īpašniekiem savus mežus vērtēt iesaka mežu ekologi, vides eksperti – gan pēc sugu daudzveidības tajos, gan pēc vismaz dažiem mežu nostūriem, kuros saimnieks mežam ļāvis gadiem augt un veidoties bez iejaukšanās, var pat teikt, pēc paša meža prāta. Mežu pētnieki gan uzskata, ka Latvijā patiešām dabiskus, pat mežonīgus mežus, kuros nekad un neviens cilvēks nav ienācis ar cirvi vai zāģi, vispār neatrast. Tomēr ir meži, kuros cilvēka ietekme bijusi neliela vai arī pietiekami sena, lai mežs būtu paguvis veidot savu – dabisko struktūru un saglabāt sugu daudzveidību. Ja kādā mežā šādi nostūri tiek pamanīti, dabas eksperti iesaka vismaz daļu no tiem arī turpmāk saglabāt intensīvi neapsaimniekotus.
DABISKĀ MEŽA STŪRĪTIS. Jau ar zaļu sūnu klātie vecie koki te pieklājīgi sagaida un dod vietu jaunajiem. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv