Rudeni baudīt Alūksnē
Zelta rudens ir klāt, un šis ir īstais laiks, lai dotos apskatīt Latvijas pilsētas. Viena no tām ir tepat Vidzemes novadā – Alūksne. Pēdējā laikā Alūksne ir uzplaukusi un kļuvusi par daudzu iecienītu galamērķi, jo klāt esošajām un stabilajām tūristu iecienītajām vietām pēdējo gadu laikā piepulcējies vēl šis tas.
Ozoli
Manuprāt, Alūksne nebūtu iedomājama bez Glika ozoliem un Mācītājmuižas. Visiem jau ir zināms, ka Ernsts Gliks iztulkoja Bībeli un bija pirmais, kurš dibināja skolas Vidzemes zemnieku bērniem. Par piemiņu paveiktajam darbam Ernsts Gliks mācītājmuižas parkā pretim dzīvojamai ēkai iestādīja divus ozolus – un tie zaļo vēl šodien. Mācītāja vārdā ir arī nosaukta skola – Ernsta Glika Alūksnes novada ģimnāzija.
Baznīca
Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 18. gadsimta otrajā pusē. Tās celšanas iniciators bija Alūksnes muižas īpašnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs, tās arhitekts – Kristofs Hāberlands. Runā, ka baznīcai noskatītā vieta, kas atrodas netālu no ezera, bijusi purvaina, tādēļ uzbērts uzkalniņš un baznīcas pamatiem izmantoti divi tūkstoši ozolkoka pāļu. Baznīca būvēta no vietējā laukakmens. Tai ir arī tornis, 55,5 metrus augsts, un no tā var redzēt visu Alūksni no putna lidojuma. Tornī augšup ved neparasti platas ozolkoka kāpnes – ir vien minējumi, kāpēc barons tās vēlējies tik platas. Torņa smailē ir uzstādīts gailis, ko vietējie ļaudis izmanto arī kā laika apstākļu prognozētāju.
MĀCĪTĀJMUIŽA UN GLIKA OZOLI. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv