Tūrisms un daba

Gada koku 2020 paziņojusi Latvijas Dendrologu biedrība (LDB), kas šajā godā ir iecēlusi (ievēlējusi) Eiropas dižskābardi (Fagus sylvatica L.).

Jau rakstījām, ka Latvijā līdz 2023. gadam notiekošās Dabas skaitīšanas ietvaros tiek izstrādāti arī pieci īpaši sugu aizsardzības plāni.

Tik silta ziema kā šī nes ne vienu vien pārsteigumu arī dzīvajā dabā. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka var būt jau pamodušās arī ornamentētās pļavērces (Dermacentor reticulatus), kuras Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) izvēlējusi par 2020. gada bezmugurkaulnieku. Entomologs Voldemārs Spuņģis: «Ērces jau pa īstam neguļ. 

Par tādu uzskatāms netālu no Sīmanēnu svēt­ozola šosejas otrā pusē augošais kadiķis, kuram dots tuvējās «Baložu» mājās ilgi dzīvojušā dzejnieka Rietekļa vārds. 

Atvadas pusdienlaikā Aizejošais gads ir ne vien pamanījis jaunas dabas vērtības, bet nesis tām arī zaudējumus. Mūspusē par tādu lielāko, vairs pat nelabojamo var vērtēt Gaujas krastā Burtnieku novadā augošā pēdējā Sīmanēnu svētozola (tādi kādreiz tur ir bijuši vismaz trīs) stumbra lielākās daļas nogāšanos pēc 12. jūnija naktī pāri skrējušā spēcīgā negaisa un vētras.

Entuziastiskā ceļotāja un ceļojumu grupu vadītāja AGNESE KALNIŅA stāstīja par 545 km garo pārgājienu Kiprā, pārgājienu sērijā «No viena gala līdz otram». 

Savu Dabas simbolu – zivju dzenīti –  pirmā nosauca Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB). Šis Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā iekļautais putns sastopams upju un ezeru krastos, kur ligzdošanai rok alas.

Šī titula nosaukšana jau gadiem ir uzticēta Latvijas Dabas muzejam. Arī šoreiz muzejā īpašā pasākumā, piedaloties Dabas aizsardzības pārvaldes vecākajam ekspertam Vilnim Skujam, Mežzinātnes institūta «Silava» pētniekam Jānim Ozoliņam un Nacionālā zooloģiskā dārza uzraugam Mārtiņam Zilgalvim, tika paziņots, ka «Gada dzīvnieks 2020» ir Eirāzijas bebrs (Castor fiber). 

Rakstījām, ka aizvadītā gada vienā no īsākajām dienām ( 21., 22. vai 23. decembrī) dabas draugi tika aicināti piedalīties putnu vērošanas sacensībās, kas vienlaikus notika trijās Baltijas valstīs. Viens no šī pasākuma galvenajiem organizatoriem ANDRIS KLEPERS portālā Dabasdati.lv publicē vērošanas rezultātus.

Jāsteidz bebriem palīgā Pārsteigti par silto ziemu un neaizsalušajiem ūdeņiem, šķiet, pat ar lielāku aktivitāti nekā vasarā rosās bebri. Valmierā jau kuru gadu bebru īpaši iecienīta darbošanās vieta ir Gaujas vecupe ielokā starp Elku saliņu un piekrasti pie J. Daliņa stadiona. Tieši šajā piekrastē nu jau pāris nedēļas bebri cenšas dabūt gar zemi pat pamatīgu ozolu.

Pārgājienu takās, kas vijas cauri tuksnešiem, satiekas līdzīgi domājošie un jūtošie. AGNESE KALNIŅA pāri Izraēlai gāja mēnesi. Tur bijis viss: priežu meži, klinšaini pauguri, jūras krasts un 400 kilometri Negeva tuksnesī. Un atziņas, kādas citviet neiegūt.

Manā nu jau tālajā bērnībā pēckara gados, kad ziemās vēl bija ne vien sniegs, bet pat pamatīgas kupenas, tik greznu, krāšņu Ziemassvētku eglīšu rotājumu, kādi tagad vai ar velšanos veļas no veikalu plauktiem, gan nebija. Eglītes tad greznojām ar īpaši šai dienai saglabātiem ābolēniem (lieliskākie bija sīpoliņi), strupi sārtiem burkāniem, no meža atnestiem brūnganiem vai zaļiem čiekuriem. Tos lieliski kopā saistīja un ap egli apvīt ļāva pamatīgie, pat pāris metru garie staipekņi. Mežos mūsu māju tuvumā to bija daudz, un tajos gados neviens mums netika teicis, ka šis starp ogulājiem un veciem ciņiem uz visām pusēm ložņājošais zaļai šņorei līdzīgais augs ir saudzējams, tātad neplūcams un mājā nestiepjams.

Kā jau tas izskanējis citos masu medijos, AS «Latvijas valsts meži» arī šogad atļauj katram iedzīvotājam no tās apsaimniekotajiem mežiem pārnest mājās savu Ziemassvētku eglīti, gan ne garāku par 3 metriem. To drīkst cirst meža ceļu un grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Kategoriski nedrīkst cirst jaunaudzes un aizsargājamās dabas teritorijās, par kurām vēsta ozollapas zīme.

Ceļotājs JĀNIS TRAUTMANIS pirms pāris mēnešiem atgriezās no Dienvidāzijas. Izmest loku pa Indonēziju, Filipīnām, Kambodžu, Taizemi viņam gribējies pēc gada, kas bija pavadīts Jaunzēlandē. Uz brīdi viņš piestāja savā dzimtajā Rīgā un Valmierā, kur reiz studējis, lai tagad jau sūtītu draugiem vēstules no Austrijas, no Alpu pakājes.

Satraukums Kad nu arī Latvijā nedaudz sniegs sasnidzis un temperatūra aiziet mīnusos, atsākas putnu draugu ikgadējais satraukums: kas notiks, kā palīdzēt putniem, kuri šogad it sevišķi aizkavējušies ar projām laišanos uz siltākām zemēm.

Kad gulbji vēl nav aizlidojuši un lielos baros uzturas ne vien Burtniekā, bet arī lietavās pārplūdušos tīrumos, viņi mums vēsta, ka vismaz vēl trīs dienas sniegs pie mums nav gaidāms. Tad nu tiem, kas vēl nav paguvuši to izdarīt, ir pēdējais laiks atcerēties arī par mazāku putnu mājvietām – pavasarī vai jau iepriekšējos gados izliktajiem būrīšiem. Kamēr to iemītnieki gan nu jau labu laiku ir projām uz siltākām zemēm vai vismaz vietām, kur ir labākas barošanās iespējas, viņu būrīši gaidīt gaida cilvēku palīdzību. 

Jau kopš 2018. gada Latvijas un Igaunijas kopprojekta «No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas-Koivas upju baseina apgabalā» (Est-Lat 62, GroundEco) ietvaros tiek veikti pētījumi Kazu gravā, kas atrodas šaipus Cēsīm Priekuļu pagastā. Igaunijā šāda paša rakstura pētījumi notiek Matsi avotu purvā netālu no Latvijas robežas, kur tiek vērtēta to mijiedarbība ar Koivas (Gaujas) baseina ūdeņiem.

Kā jau norunāts, novembra otrajā ceturtdienā nevis runājam par un ap auto un citiem dažādiem spēkratiem, bet gan braucam uz mežu, ezeru, upi vai dīķi. Pēc grafika šodien mums makšķernieku jeb zivju diena. Savulaik tā bija ceturtdienās vismaz tautai paredzētajās ēdnīcās, patlaban zivs nemaz tik bieži siltajā ēdienā nav paredzēta, pie tam tā vairs gluži nebūs maltīte tautai... 

Kamēr pelēkas un lietainas dienas daudziem nepatīk, nēģu zvejniekiem tās ir ražas laiks: nēģis, lūk, ir tāds īpatnis, kam tumsa un lieli ūdeņi ir vistīkamākie, lai ieceļotu upēs uz nārstu.

Šonedēļ Valmieras Tūrisma informācijas centra rīkotajā stāstu vakarā varēja uzzināt, ka taizemieši dikti pie sevis gaida tūristus no Baltijas valstīm, un viņi brauc, jo izvēlas eksotiku.