Novada politika: mazāk priekšnieku, tuvāk iedzīvotājiem

- 25.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas pašvaldībām noteica veikt administratīvi teritoriālo reformu un tās gaitu, ar 1. jūliju izveidots Valmieras novads un novada pašvaldība. Pēc iedzīvotāju skaita tas pašlaik ir otrais lielākais novads un viens no retajiem pēc apvienoto pašvaldību skaita.

«Reformas mērķis sakrīt ar valsts pārvaldes reformas mērķi – nodrošināt kvalitatīvus, iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus un efektīvu pārvaldi. To izvirzījām par mērķi, arī veidojot jaunā Valmieras novada pārvaldes struktūru. Tā kā taupība šajā procesā, nenoliedzami, ir nozīmīga, arī no šī viedokļa ir pārskatīta visu nozaru iestāžu darbība, darbaspēka resursi. Jau strādājot pie pārvaldes struktūras projekta, ar mūsu sadarbības partnera – Vidzemes Augstskolas Humanitāro, ekonomisko un sociālo pētījumu institūta (HESPI) – ekspertiem apēdām pudu sāls, gan iepazīstot jauno saimniecību, gan strādājot pie iespējamiem pašvaldības pārvaldes modeļiem, apkopojot esošo situāciju un pārdomājot, kādā veidā kuru no nozarēm labāk pārraudzīt. Rezultātā secinājām, ka administrācija būs centralizēta, tā būs iestāde, kura sniegs atbalstu «pamatdarbības» nozarēm. Pašvaldības domi, ko veido 19 deputāti, vada domes priekšsēdētājs. Priekšsēdētājam ir trīs vietnieki, katrs ar savu pārraudzības jomu, bet izpildvaras institūcijas ir izpilddirektora ar trim vietniekiem padotībā.

Savukārt pakalpojumu sniegšana ir decentralizēta, piemēram, Sociālo lietu pārvalde pakalpojumus nodrošina, atrodoties visā novada teritorijā. Nekustamā īpašuma apsaimniekošana ir daļēji decentralizēta – Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde (tās sastāvā ir arī dabas resursu pārvaldības nodaļa) atrodas Valmierā, bet ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu konkrētās teritorijās nodarbojas septiņas apvienību pārvaldes. Tas darīts ar mērķi, lai iespējami operatīvāk varētu reaģēt uz neatliekami veicamiem darbiem.

Pagastu apvienību pārvaldēs atrodas arī valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri. Neveidojām klientu apkalpošanas dubulto tīklu, kā tas dažviet bija iepriekš, bet izmantojam Bibliotēku likumā noteikto, ka katrā pagastā ir jābūt bibliotēkai, kuru darbinieki jau šobrīd ir digitālie aģenti. Tātad bibliotēku tīklu izmantojam kā klientu apkalpošanas atbalsta punktu, kur iespējams noskaidrot un nokārtot dažādus iedzīvotājiem nepieciešamus jautājumus. Izvērtējot gan konkrētās administratīvās vienības (pilsētas vai pagasta) iedzīvotāju skaitu, gan bibliotēku lietotāju un apmeklējumu skaitu, tajā skaitā virtuālo apmeklējumu skaitu, radām iespēju nedaudz palielināt arī bibliotekāru amata vietu skaitu,» par reformas gaitu stāsta Valmieras novada pašvaldības izpilddirektore EVIJA VOITKĀNE.

Amati un darbinieki

Valmieras novada pašvaldības amatu sarakstā (bez izglītības iestāžu amatiem) ir nepilns tūkstotis amata vienību. Kopumā darbinieku skaits novadā būtiski nav mainījies, taču pamainījies amatu sastāvs, skaidro E. Voitkāne: «Ir mazāk priekšnieku, vairāk speciālistu līmeņa darbinieku, kurus iepriekš, strādājot katram atsevišķi, nevarējām atļauties piesaistīt. Tagad, pārdalot amatu vietas un centralizējot to, kas reāli iespējams, piemēram, grāmatvedības, juridiskā atbalsta, iepirkumu un tamlīdzīgus pakalpojumus, uz šī rēķina arī varam izveidot amata vietas, kas novadā ir būtiskas. Piemēram, mums tagad ir vides speciālisti, arī mežu speciālisti, ainavu arhitekts un citi.

Apvienību pārvaldēs darbinieku skaits noteikts, ņemot vērā apkalpojamās teritorijas lielumu. Tas atšķiras arī no komunālo pakalpojumu sniegšanas veida konkrētā apvienībā – ir apvienību teritorijas, kur to dara kapitālsabiedrības, un arī tādas, kur tas tiek darīts pašu spēkiem. Tā Kauguru, Brenguļu un Trikātas pagastu apvienības pārvaldē ir 28 amata vietas, savukārt Burtnieku apvienībā – 42 vietas, Kocēnu apvienībā 50. Tie pamatā ir saimnieciskie štati, jo pārvaldes uzdevums ir nekustamā īpašuma – ēku, ielu, ceļu, zaļo teritoriju – apsaimniekošana, kā arī pagastu apvienību pārvalžu amatu sarakstā ir valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki. Tāpat ir skolēnu autobusu vadītāji, vietām arī pašvaldības pārziņā esošie feldšeru punkti. Tādas štata vienības kā pagasta pārvaldnieks gan vairs nav. Apvienībās pārvaldi apkalpo arī daļa darbinieku, kuri strādā administrācijā – grāmatvedis, ekonomists, sociālo lietu pārvaldes darbinieki un citi. Katrā pagastā ir bibliotēka kā klientu apkalpošanas punkts.»

Optimizācijas reālie rezultāti

«Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir izveidota vienkārša, saprotama un pašvaldības funkcijām atbilstoša pārvaldes struktūra. Samazinājies lielais deputātu skaits. No 94 tautas pārstāvjiem šobrīd domi veido 19 deputāti. Izveidota centrālā atbalsta struktūra – administrācija, kurā ietilpst Juridiskā, Iepirkumu, Finanšu un ekonomikas, Grāmatvedības, Personāla, Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas, kā arī Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centrs un Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrs. Šī struktūra nodrošina atbalstu pārējām nozarēm domes lēmumu izpildē, tāpat pašvaldībā ieviestās kvalitātes vadības sistēmas (standarts ISO 9001) ievērošanu jeb vienādu kvalitāti sniedzamiem pakalpojumiem. Svarīgi arī, ka šādi var nodrošināt darbinieku savstarpējo aizvietojamību. Jau pieminēju, ka esam optimizējuši klientu apkalpošanas funkcijas izpildi, izmantojot bibliotēkas. Pavisam novadā ir 34 bibliotēkas, 7 valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, plus klientu apkalpošanas centrs, kas atrodas Valmierā.

Tāpat varu minēt pastāvīgās komisijas. Astoņās pašvaldībās līdz šim bija 113 dažādas komisijas, kuras nodarbojās ar visdažādākajiem jautājumiem. Uz šo brīdi esam izvērtējuši 57 komisiju darbu, un to vietā paliks 13. Tas būs labs administratīvais ietaupījums, jo katra šī komisija ir jāapkalpo, un tajā iesaistīti gan darbinieki, gan ārējie eksperti. Piemēram, iepirkumu komisijas bija astoņas, tagad ir divas. No astoņām vēlēšanu komisijām palikusi viena, bet deklarētās dzīvesvietas anulēšanas 4 komisiju darbu tagad dara viena pašvaldības amatpersona.

Tāpat notiek arī saistošo noteikumu izvērtēšanas process. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nosaka, ka apvienotajām pašvaldībām visi saistošie noteikumi jāpārskata līdz 2022. gada 1. jūnijam. Pirmie tika skatīti iedzīvotājiem būtiskākie, un tie ir ar sociālo jomu saistītie saistošie noteikumi. Rezultātā no vairāk nekā 50 dažādiem saistošajiem noteikumiem paliks tikai četri. Būtiski, ka pabalstu un pakalpojumu veidi un apmērs visiem novada iedzīvotājiem ir pieejams vienādā līmenī un apmērā. Arī nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā septiņu saistošo noteikumu vietā šobrīd ir viens. Izvērtēšanas process turpinās un to ir paredzēts veikt līdz likumā noteiktajam termiņam.

Tāpat līdz šim astoņu apvienoto pašvaldību darbā tika lietotas četras dažādas dokumentu vadības sistēmas, šobrīd ir viena. Tas atvieglo dokumentu apriti.

Šie ir daži no piemēriem.»

Reformas rezultātā – atalgojuma atšķirības

«Novadu pašvaldībās bija diezgan būtiskas amatu atalgojuma, noslodzes un atbildības atšķirības. Tika izstrādāta gan darbinieku izvērtēšanas kārtība (konsultējoties ar Valsts darba inspekciju, Valsts kanceleju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju), gan darba samaksas noteikumi, ņemot vērā darbinieku profesionālo kvalifikāciju, pieredzi, prasības konkrētiem amatiem un citus kritērijus. Pretendēšana uz jaunajiem amatiem novadā tika organizēta pēc personāla lietā esošajiem dokumentiem, nevis darba intervijās.

Ieņemot amatus jaunajā pārvaldes struktūrā, daļai darbinieku algas pieauga, daļai nemainījās, daļai samazinājās. Bet šī atalgojuma izlīdzināšana nenozīmē, ka mazākās algas tika pielīdzinātas lielākajām. Diemžēl izrādījās, ka ne visi ir gatavi strādāt intensīvi, mācīties ko jaunu, mainīties un iziet no līdzšinējās komforta zonas. Bija darbinieki, kuri vispār nekvalificējās un izvēlējās doties pensijā vai priekšlaicīgi pensionēties, bija arī tādi, kas saprata, ka nav gatavi pielāgoties jaunajai situācijai, un izvēlējās pārtraukt darba tiesiskās attiecības.

Bet mūsu komandā šobrīd ir labi un kompetenti kolēģi, par kuriem liels prieks. Pašvaldībā ienākuši arī gados jauni darbinieki, kuri tikko pabeiguši augstskolu un kuriem novada pašvaldībā būs pirmā darba pieredze. Izmantojot iespēju, gribu arī pateikt, ka viss paveiktais nebūtu iespējams bez politiskās gribas un atbalsta. Milzīgs paldies visai esošajai darbinieku komandai, gan pašvaldības domei un tās vadībai.

Šobrīd notiek darbs pie Valmieras novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.-2038. gadam. Šis dokuments nodots publiskai apspriešanai, un aicinu ikvienu iedzīvotāju aktīvi iesaistīties novada attīstības veidošanā! Kādus mērķus sev izvirzīsim, tādus arī īstenosim. Tas arī būs pamats tālākai budžeta prioritāšu noteikšanai, arī pašvaldības pārvaldes struktūrai, jo to veidojam, lai iespējami labāk varētu izpildīt noteiktos uzdevumus.»

Valmieras novadā turpina darboties visi līdz šim esošie kultūras nami (struktūra gan nedaudz pamainās), ir saglabāti visi trīs akreditētie muzeji – Valmieras, Naukšēnu Cilvēkmuzejs un Mazsalacas muzejs. Visu 34 bibliotēku kapacitāte tiek stiprināta ar darbinieku palielināto skaitu.

EVIJA VOITKĀNE. Foto no pašvaldības arhīva


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru