Dzīvesstils

Vasaras sezona autobraucējiem raksturīga ne tikai ar došanos tuvākos un tālākos izbraucienos pa Latviju un ārzemēm, bet arī ar tīri saimnieciskām lietām — kaut ko pārvest, kaut ko aizvest un atvest. Protams, var tādam nolūkam — ja kravas vieglums/smagums un gabarīti to atļauj — izmantot auto bagāžniekus, var arī mēģināt kaut ko iestūķēt auto salonā. Te nu var gadīties visādi. Pirms gadiem desmit pats uz tikko nopirktas vektras jumta uz laukiem vedu dažas loksnes riģipša un arī pusduci tā stiprināšanai paredzētos skārda švellerus. It kā jau visu kravu labi piesēju uz jumta šķērsstieņiem, taču pusceļā, kad sanāca tā asāk nobremzēt, visi — ir tāda fizikāla parādība kā inerce — švelleri aizbrauca uz priekšu un ar saviem asajiem galiem piezemējās tieši uz mana auto motora pārsega! Uz kādu laiciņu mans veiksmīgā second hand auto pircēja prieks bija pagalam, paldies Mārim Šomasam, kurš savā auto kopšanas salonā Valmierā pamanījās manam opelim skrāpējumu vietas tā izpulēt, ka vektrai violetais spožums kapotam atkal spīdēja kā jauns!

Izstādē Auto 2016 tiku pie interesantas lasāmvielas — pabieza žurnāla IC Informācija, ko izdod Inter Cars Latvija. Šoreiz daži padomi no izlasītā tādā būtiskā jautājumā kā riepu uzglabāšana. Nomainot savam auto ziemenes pret vasaras gumijām vai arī otrādi, aktuāla lieta — kur tukšajā sezonā glabāt riepas? Viena daļa to uztic servisam, kurā notiek riepu maiņa, taču, manuprāt, lielākā daļa tomēr riepas glabā kaut kur savā teritorijā. Tāpēc — dažas būtiskas lietas riepu glabāšanai.

Oļesjas un Maksima mamma TATJANA ĻUDVIKOVA strādā Valmieras cietumā. Viņa ir Sociālās rehabilitācijas daļas priekšniece. Mamma, kura bezgalīgi mīl pašas bērnus, bet nekautrējas atzīt, ka darbs ir viņas otrās mājas.

Rīdziniece BAIBA LĀCE ir trīs bērnu mamma. Divus viņa lolo, bet vienu no dzimušajiem dvīnīšiem viņa atceras un mīl Dieva aizsaules ceļos.

Valmieriete GAĻINA PURIŅA ir dēla Andra un meitas Zanes mamma. Tieši meita bija tā, kura pamanījās sagriezt ģimenes pasauli kājām gaisā.

Labradoru meitenei, kura mūsmājās nule nosvinēja septīto dzimšanas dienu, ir garāks vārds — Archia Lotta, taču ikdienā mēs ģimenes četrkājaino mīluli saucam par Lotu, Lotiņu vai Lotuci, mazdēls pagaidām ticis līdz Vutta... Nekad neesam veduši savu sunenīti un arī nevedīsim uz suņu izstādēm, taču viņas vecāki ir nopietni — Lotiņas dzimšanas apliecībā ierakstīti tēvs Gilbron Pride Cacao Secret Agent un māte Nica Nicoleta.

Vakar Rūcamlapa pāris stundas pabija Rīgas ielā 103, kur Valmierā atrodas SIA Tehauto salons un serviss. Par daudzām interesantām auto lietām pastāstīja SIA Tehauto valdes priekšsēdis Didzis Skrodelis, visbeidzot — uzticēja izmēģināt pavisam nesen tirgū nonākušo KIA Sportage, jau ceturto pēc skaita šī modeļa brāli.

«Kocēnu pavasara» tirdziņā Lieldienās pamanīju līdz šim neredzētus, netradicionālus svilpauniekus. Tā kā paša amatnieka nebija klāt, ieskatījos vizītkartē un noskaidroju, ka svilpaunieku autore ir LAIMDOTA VIRSKŪNA. Un drīz vien notika mūsu, ceru, abpusēji patīkamā iepazīšanās.

GITA ŠICE ir manikīra speciāliste ar 12 gadu stāžu un aizrautīgiem vaļaspriekiem — nupat kopā ar savu  «Jumaru» Valmieras un Valkas dziesmu apriņķa skatē ieguvusi I pakāpes diplomu un sev un ieinteresētām sievietēm atklājusi pagaidām maz redzētas rotas no dabiska materiāla.

Tā ar smaidu apgalvo šodienas Vīru lietu ciemiņš. Bārdainis ar smalkmehāniķa prasmēm un zinīgākais vīrs atslēgu lietās Valmierā un apkārtnē — uzņēmuma APO īpašnieks JEVGEŅIJS BORISENOKS.

Patiešām, nupat īstais laiks sēsties uz motocikla, lai ar saprātīgu ātrumu uz apžuvušajām šosejām baudītu īstu pavasari. Vakarrīt Radio Skonto ēterā no reāla motocikla lietotāja Valda Meldera dzirdēju dažas labas lietas par motociklistiem. Tā pirmā — kaut arī Latvijā ar katru gadu šo divratu motorizēto transporta līdzekļu kļūst vairāk, krītas ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto motociklistu skaits. Te nu gan prasās piebilst: ja ar motociklu, visbiežāk ar tā saukto šosejas žileti, tiešām kaut kur trāpa, tad ar ļoti smagām sekām braucējam... Tā otrā lieta ir japāņu atziņa nevis no samuraju laikiem, bet no mūsdienām — tie astoņdesmitgadnieki(!), kuri pārvietojas ar motocikliem, apķērības ziņā esot par trešdaļu apsviedīgāki nekā viņu vienaudži pie auto stūres. Secinājumus, mīļie, izdariet paši!

Šo interesanto atmiņu epizodi no saviem jaunības gadiem dzimtajā Ukrainā pērnruden garākā sarunā — kā tikai vienu no vairākiem sulīgiem sižetiem — man pastāstīja pazīstamais Valmieras makšķernieks un Burtnieka velcēšanas spečuks ANATOLIJS VEREMEJS. Lūk, viņa teiktais — vārds vārdā.

Tas nu atkal ir noticis. Pēdējās Lieldienu brīvdienās jau manīju arī Valmieras ielās pāris vieglos automobiļus bez jumta. Ne tāpēc, ka marta vējā vai kā citādi šis auto salona un tur iekšā sēdošo pārsegs būtu nopūsts nost, bet tāpēc, ka pirmie drosmīgie jau braukāja ar kabrioletiem!

Kažokus nu jau esam nometuši, taču priekšā plašķīšu un vējjaciņu laiks. Tātad kāds brīdis mums vēl ir dots, lai pienācīgi sagatavotos vasarai. Piemēram, mēģinot tikt vaļā no ziemā uzkrātajiem liekajiem svara kilogramiem vai arī beidzot īstenojot seno nodomu tikt pie tetovējuma.

Tā par sevi saka Rūcamlapas viesis Zaļajā ceturtdienā — Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas draudzes mācītājs ARNIS BUŠS.

Kad Daiga ar Normundu izlēma no Holandes pārbraukt uz Angliju, nācās domāt, ko darīt ar kaķīti, — līdzi paņemt nevarēja, jo pašiem vēl nebija zināms, kur dzīvos. Tā kaķenīte ar kurjerpastu no Holandes tika nosūtīta pie vecākiem uz Latviju.

Marts vairāk paiet sieviešu zīmē, tāpēc šodien Rūcamlapā īsos vārdos aprakstīšu savus iespaidus par ļoti kompaktu un vizuāli interesantu parketa džipiņu. Manuprāt, jaunais FIAT 500X, kurš esot pusbrālis Jeep Renegade, ir gana stilīgs, lai tāpat kā Nissan Juke vairāk iekristu acīs tieši daiļajam dzimumam. Jo priecē ar apaļīgām formām!

Joprojām uzskatu, ka Rūcamlapas lasītāji nav no tiem, kas regulāri karājas internetā, tāpēc laiku pa laikam cenšos sameklēt kaut ko īpaši automīļiem smeķīgu globālajā tīmeklī, lai padalītos informācijā par, manuprāt, interesantiem spēkratu (patīk man šis nosaukums joprojām!) modeļiem — i pilnīgi svaigiem un novitātēm piepičkātiem, i pilnīgi antīkiem, kuri tāpat kā labs vīns ar katru nākamo gadu kļūst tikai dārgāki un kolekcionāriem iekārojamāki.

Nupat jau sniegs vairs zemi klāj tikai fragmentāri, tāpēc uz šosejām  parādījušies pirmie motociklisti, bet motorlaivu un kuteru īpašnieki pamazām sāk briest lielākiem un mazākiem ūdens pārgājieniem...

Vaidaviešiem vairāk vai mazāk par ANTRU LEZDIŅU zināms — pēc lielas burzmas nealkst, pa reizei, kad viņas bijusī dziedāšanas skolotāja toreizējā Valmieras 4. vidusskolā, tagad vaidaviešu jauktā kora diriģente Inese Sudraba palūdz ar savu balsi kuplināt kora skanējumu, atbalsta viņu Vaidavas rindās, jo savulaik dziesmā būts kopā ar kori Valmiera, Valmieras Valsts ģimnāzijas jauno skolotāju ansambli. Kāds papildinās, ka Antra ražīgi strādā radošu darbu mājās, tulko, rediģē rakstus un pilnīgi noteikti — publicitāte viņai vienaldzīga, tomēr sarunai piekrīt, iepazīstinot ar neformālās tikšanās reizēs Beverīnas novadā izauklēto ideju.