Nesen, pārkravājot savu foto arhīvu — bildēs, uzdūros dažām interesantām fotogrāfijām, kuras, manuprāt, Rūcamlapā nav bijušas. Kāpēc lai kādu vārdu par attēlos redzamo auto un tā saimnieku Ēriku Pēteri Kalniņu, kurš jau dažus gadus stūrē savu pilnpiedziņas trīsasu ZIL pa Debesu ceļiem, neuzrakstītu?
Gaišs lins, latviskie raksti, kaut kas no sarkanbaltsarkanā — tādi bija Latvijas paralimpiskās komandas svētku tērpi lielajā notikumā Rio. Tos šuva smilteniete Iveta Purmale ar savu komandu un ir gandarīta par aizejošajā gadā paveikto.
Dabā iestājies tāds kā stingums un miers, bet atpūtas kompleksa «Mazais Ansis» pagalmā uzstādītajā milzīgajā būrī ar dzīvi, liekas, apmierinātas, aktīvi rosās vairākas vāveres.
IEVA MOROZA ir pazīstama ne vien kā Vidzemes Augstskolas studiju programmas Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators studente, bet arī pašmāju zīmola Deered dizainere. Zīmola nosaukums radies no angļu valodas (deer – briedis), kas konkrētajā locījumā nozīmē briežots. Kā saka Ieva, briežots var kļūt ikviens, vajadzīgs tikai kāds no zīmola apģērbiem vai aksesuāriem.
Šodien Vīru lietās puisis ar patiešām vīrišķīgu darāmo, kas viņam arī bizness. IĻJA STAROSTINS ir tikai 28 gadus vecs rīdzinieks, mūsdienīgs guļbūvju cirtējs, kurš tepat Valmieras pagasta Vanagos gatavo guļbūves no virpotiem baļķiem, lielākoties pirtis, un dara to viens pats.
Daudzi savu reizi pasūdzas, ka aizvadīta murgaina nakts, cīnoties ar bezmiegu, un neesot palīdzējusi ne visbiežāk izmantotā aitu, ne dzejoļa skaitīšana, un galu galā nācies meklēt glābējtabletes, jo labs miegs tomēr ir vērtīgs ieguldījums pilnvērtīgai nākamajai darba dienai.
Aina Valmierā nenoliedzami ir atpazīstams cilvēks — šī sieviete nu jau cienījamos gados zināmā mērā kļuvusi par tādu kā neatņemamu pilsētas daļu, un reti kurš viņu uz ielas nebūs ievērojis, stumjam dažādu mantu pārvadāšanai pielāgotus bērnu ratiņus. Pēdējā laikā viņai blakus bieži redzēta arī Ingrīda. Neslēpšu, jau iepriekš zināju, ka abas ir bezpajumtnieces, un mieru man nelika jautājums — kāda ir šo sieviešu dzīve? Vienurīt, pamanot Ainu un Ingrīdu sēžam kādā viņām pierastā atpūtas vietā, piegāju aprunāties.
DAKTERU DUNKURU mājās vietas pietiek arī četriem kaķiem. Ar saimnieci SANDRU par šādu kopdzīvi ar vairākiem dzīvniekiem sarunājos, kad viņa tikko bija pārradusies no neilga ceļojuma.
Pērn Rūcamlapa garākā izklāstā dalījās ar informāciju par automātiskajām ātrumkārbām un to remontu vienā no modernākajiem šo automašīnu mehānismu remonta uzņēmumiem šajā Eiropas galā — firmā RECRO Cēsīs. Šoreiz tāda nopietnāka saruna būs par dīzeļa dzinējiem, to diagnostiku un remontu tepat Valmierā, kur atrodas, iespējams, Baltijā profesionālākais dīzeļdzinēju remonta uzņēmums — Dīzeļu remonta centrs. Tā valdes priekšsēdētājs ir ERVINS GRENCIS. Izrādās, viņš, pazīstams autokrosa braucējs un šī gada Eiropas vicečempions SuperBuggy klasē, kurš savam sacīkšu bagijam bākā lej benzīnu, ikdienā tomēr dod priekšroku automašīnai ar dīzeļa dzinēju.
Lai cik steidzīga ir ikdiena, tuvojoties gada nogalei ar klusajiem Ziemassvētkiem un skaļo gadu miju, arvien vairāk atceramies apņemšanos laikus sākt domāt par svētku dāvaniņām, varbūt arī jaunu tērpu, lai kārtējoreiz neiedzīvotos tik pazīstamajā stresā, kad Ziemassvētki ir klāt un veikalos tik grūti ko interesantu atrast.
No liniem sendienās līdz kaņepēm mūsdienās — tā Burtnieku novada zemnieku saimniecības «Adzelvieši» mājaslapā teikts sveicienā. Vienā teikumā — faktiski visa senās mājvietas vēsture.
Satiksmes drošībā būtiska nozīme ir visu tās dalībnieku apzinīgumam — autobraucējiem jābūt ar labām iemaņām pārvietoties ar savu spēkratu jebkurā gadalaikā un jebkurā diennakts stundā, savukārt salīdzinoši mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kuru dominējošā daļa ir kājāmgājēji, atbildīgi jāizturas pret savu pārvietošanos auto tuvumā, tāpēc jālieto atstarotāji.
Un tikai tad jādodas uz ielas vai šosejas. Ja nopērk gan krutu automašīnu, gan arī spēkrata vadīšanas dokumentus, tad var sanākt tā, kā pirmdien uz Jūrmalas šosejas sanācis vai nu Romkam, vai Daškai. Naudu savā nepelnošajā uzņēmumā sapelnījuši, spicāko no spicākajiem automobiļiem — Latvijā vienīgo reģistrēto McLaren 650S Spider — par kādiem pārsimt tūkstošiem eiro nopirkuši, pa mūsu valsts teorētiski gludāko štrāsi, iespējams, pamēģinājuši uzdzīt simtiņu pamācībā solītajās 3 sekundēs, taču atjēgušies ceļmalas bērzu birztalā... Labi, kā tā — bez redzamas skādes četru ratu šosejas bolīdam un pašam(ai) stūrētājam(ai).
Atbildīgs pasaules klejotājs, kurš vienmēr atgriežas mājās, — tāds ir Valmieras Drāmas teātra aktieris OSKARS MOROZOVS, kurš zina, ka brīva telpa smadzenēs, ko dāvā citviet ieraudzītais, ļauj daudz vairāk radoši strādāt.
Tieši tā dzīves un izaugsmes ceļš līdz šim ir vedis keramiķi, uzņēmēju, Valmierā populāro kafejnīcu «Mellene» īpašnieci un vadītāju INESI EZERTĒVU.
Ziema gandrīz jau klāt! Otrdien sniegu Valmierā varētu importēt no Smiltenes puses, bet jau vakarrīt kaut kāds slapjš baltums bija manāms uz visiem pilsētā pa nakti ārpusē atstātajiem automobiļiem. Arī par slidenas brauktuves briesmām vai ik rītu ziņo radio un televīzija — esiet prātīgi, mīļie labie stūrētāji! Un, protams, ar steigu montējiet saviem spēkratiem ziemas riepas, jo novembrī meteorologi jau pavisam nopietni sola gan salu, gan sniegu.
Šoruden Rāmavas izstādē satiku labu draugu un kolēģi no Latvijas Gada auto žūrijas Guntaru Pulsu, kurš čakli darbojas auto žurnālistikā, taču ir virsvadītājs arī tādam ar lauksaimnieku motoriem saistītam izdevumam, kāds ir žurnāls profi Latvija. Oficiāli tas ir žurnāls par profesionālu lauksaimniecības tehniku, latviešu variants plašākā profi žurnālu internacionālā brālībā. Nupat profi Latvija nosvinējis pirmo divu gadu jubileju, tajā milzīgs informācijas apjoms par traktoriem, lauksaimniecības tehniku un arī tādiem laucinieciskākiem automobiļiem, piemēram, džipiem un pikapiem. Plus vēl lērums dažādu testu un ļoti detalizētu fotogrāfiju. Vienvārdsakot, profi Latvija ir ļoti noderīga lasāmviela lauku vīriem.
Pirms gadiem valmieriešu AGITAS un ILGVARA ģimenē kopā ar bērniem auga taksītis. Tagad dēls un meita izauguši un dzīvo savu dzīvi, Džokers sen citos medību laukos, bet mīļais suņuks arvien tiekot pieminēts. «Džokerītis bija jauktenītis, varbūt tādēļ arī taksim neraksturīgi paklausīgs. Tas gan vairāk cilvēku klātbūtnē — aiz muguras darītās blēņas bija vienkārši grandiozas. Piemēram, bija pasācis slēpt atslēgu saišķi. Sākumā domājām, ka pazudis, bet, kad divreiz atslēgas atradām Džokera midzenī, kļuva skaidrs, ka vainīgs suns. Pats sēž atslēgām virsū un jautājoši uz mums skatās — vai jums kas pazudis?» ar mīļumu par pirmo taksīti stāsta Agita.
Šoreiz runa būs nevis par kādām necaurspīdīgām somu/zviedru/dāņu/norvēģu banku būšanām, bet gan par tiem miljoniem no odometriem noskrūvēto kilometru, ar kādiem bagāžā Latvijā ierodas lielākā daļa lietoto automobiļu no Skandināvijas. Statistika, ko piedāvā eksperti no interneta portāliem autoDNA.lv un AutoDetektivs.lv, ir ļoti daiļrunīga, lai neteiktu — šokējoša...
Nejūtos tik spēcīgs auto tehniskajos jautājumos, lai Rūcamlapas lasītājiem uzbāztos ar specifiskiem padomiem automašīnu motoru un ritošās daļas uzturēšanā. Taču ir lietas spēkrata ikdienas lietošanā, par kuru labumu vai sliktumu uzdrošinos spriest no savas pieredzes. Šoreiz — par obligātu piederumu katrā automašīnā ziemas sezonā, kas mūspusē sevi pieteikusi jau otro nedēļu, rītos gādājot par vairāk vai mazāk ledus pārklātiem automobiļu stikliem. Kā šo saluma kārtiņu dabūt nost?