Dzīvesstils

Cirks ir brīnumu pilna pasaule: manēža, mūzika, gaismas, pat smaržas iekrāso šo pasauli. Arī talantīgie mākslinieki.

Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors VIKTORS LITAUNIEKS pilnīgi noteikti miljonāru sarakstā nav un nekad arī nebūs, tomēr, uzzinot par viņa zirdziņu kolekciju, skaidrs — reti kurš ir tik bagāts! Par viņu savā grāmatā par Latvijas privātajiem muzejiem ierakstījusi arī apgāda «Lauku Avīze» žurnāliste Ilze Būmane — 75. lappusē, direktors, omulīgi smaidīdams, precizē.

Šodien Rūcamlapā nobeidzam sarunu ar šī gada Eiropas vicečempionu autokrosā SuperBuggy klasē. Valmierietis ERVINS GRENCIS iepazīstina ar šo sacensību virtuvi.

Ja nemaldos, kopš brāļu Traubergu medaļu gaitām Eiropas čempionātā autokrosā neko īpašu tajā augstumā mūspuses autobraucēji nebija sasnieguši gadus piecpadsmit. Tāpēc jo patīkamāka bija 18. septembrī sportacentrs.com lasītā kādreizējā valmierieša Viestura Saukāna sagatavotā informācija, ka Francijā Sentiņī de Vēras trasē, kur notika pēdējais — devītais šī gada Eiropas autokrosa čempionāta posms, uzvaras savās klasēs izcīnījuši valmierieši Ervins un Justs Grenči. Tas tēvam Ervinam nodrošināja vicečempiona laurus sezonas kopvērtējumā SuperBuggy klasē, bet dēlam Justam — Eiropas sudrabu JuniorBuggy klasē. Ervinam līdz čempionam vācietim Berndtam Štūbem pietrūka nieka 3 punktu... Jāpiebilst, ka abu Grenču sasniegumi ir līdz šim augstākais Latvijas sportistu varējums Eiropas bagiju trasēs!

Nu jau piecus gadus uz suņu skoliņas nodarbībām no Limbažiem uz Valmieru dodas Valmieras Kennelkluba instruktore, kluba valdes locekle ILZE ZVAIGZNE.

Sveicināti septembrī! Rūcamlapa pēc atvaļinājuma atpakaļ iknedēļas apritē. Jau šomēnes gaidāms pirmais nopietnākais Latvijas Gada auto 2017 testu brauciens, tad varēsim paraudzīt dažu labu jaunumu mūsu auto tirgū. Šoreiz tāds neliels izbrauciens pa Valmieras apkārtnes asfalta lielceļiem ar vācu autobūves klasiku — Audi. Tiesa, šim modelim gan ir tradicionāla 5 durvju hečbeka Audi A3 forma, taču saturs... Šis ir hibrīds Audi A3 E-tron jeb auto ar elektropiedziņu un benzīna dvēseli reizē. Šī patlaban ir dienesta automašīna CSDD Valmieras nodaļas priekšniekam Valdim Stiģim, viņš man arī laipni piedāvāja iespēju izbaudīt šo jauno tehnoloģiju kopumu.

«Kā ikvienam bērnam, arī man bija savs bērnības sapnis, un jūtos laimīga, ka esmu to piepildījusi,» saka skaistuma un veselības studija Hanza īpašniece ANTRA BĒRZIŅA, atceroties, kā, ar mammu nākot no bērnudārza, mazajā suvenīru veikaliņā pie tagadējās Valletas viņa pa logu vērojusi cilvēkus un iztēlojusies, ka varbūt kādreiz viņa strādās šajā vietā un pirms došanās uz dārziņu mammas ievedīs savas meitas sapīt matus glītās bizēs...

Šovasar Vīru lietās sanācis vairāk parunāt ar koka lietu meistariem. Arī rudens pirmā saruna būs par koka darbiem, precīzāk, par pīšanu no klūgām. Manuprāt, tas tāds īstens vīru darbiņš, jo prasa stingru roku tvērienu. Pieļauju, ka vienkāršu pinumu pratēju ir gana daudz, tepat, Valmierā, ir viens vīrs, kurš pa fikso no zaļām klūgām pin vienkāršas, tīri glītas lietas dārzam un saimniecībai, pēc tam pats pa pilsētu cilpo, savus darinājumus par draudzīgu cenu piedāvājot. Cik ātri naudiņa tiek saņemta, tik ātri viņam tā arī pazūd, jo tiek lietota zināmai vajadzībai... Pirms pāris gadiem gribēju pasūtīt šim pinējam pavisam vienkāršu vasaras puķu kasti no zaļām klūgām, ko laukos iestiprināt piemērotā ābeles žāklī. Samērīju, sazīmēju uz papīra, satiku meistaru. Viņš, ieraudzījis, ka, būs jāstrādā pēc mēra, atteicās — tā vienkārši nebija viņa, pilnīga ekspromtum brīvmākslinieka niša...

Pagājušajās Vīru lietās atļāvos parādīt vienu no saviem atvaļinājuma labajiem darbiem — spiningu noliktavu pie garāžas griestiem. Šoreiz atkal viens neliels darbiņš, kurš galīgi nepretendē uz patentu, taču varbūt atgādinās kādu savulaik jau redzētu, iecerētu, taču neizdarītu darbu...

Daudzās pasaules valstīs Tēva diena ir ierakstīta oficiāli svinamo dienu sarakstā, lai tā ir brīvdiena un laiks, ko tētiem pavadīt kopā ar ģimeni. Latvijā Tēvu dienu atzīmē septembra otrajā svētdienā. Tā pamazām kļūst par tradīciju, kuru varēs šosvētdien baudīt.

Ceļojums ir vienīgā lieta, kuru nopērkot tu kļūsti bagātāks.

Viņai vieglāk būtu nosaukt valstis Eiropā, kurās nav būts, bet  daudz redzēts arī plašajā pasaulē. Tāpat citu aiz citas viņa var rindot kalnu grēdas, kas izstaigātas. Sirdī dziļi iekritusi Venēcija un katra kalnu kore, kura ļāvusi paraudzīties lielā tālumā, saprotot, ka tiešām tā ir — kalniem pāri ir citi kalni.

Saruna ar valmierieti ANITU KUZMU, kura gandrīz jau 20 gadus sadarbojas ar ceļojumu firmu «Impro», lai aplūkot pasauli vestu ceļotgribētājus.

SIA «Latvijas ķiploks» saimnieces SINTIJA RUDE un INESE KRŪKLĪTE 28. novembrī  uzņēmuma dzimšanas dienas saldajā Ķiploku tortē iedegs divas svecītes. Kopš zīmola «Latvijas ķiploks» radīšanas ar LLKC Cēsu nodaļas, Raunas novada domes atbalstu, pašu investīcijām un mērķtiecīgu abu ģimeņu darbu ir radīta ne tikai ķiploku audzētava, bet arī to pārstrāde, kurā no veselīgā auga iegūst maksimāli iespējamo. LTV1 Latvijas jaunatklāšanas raidījums «Te» Raunu nosauca par Latvijas ķiploku karalisti, bet abas saimnieces — par Latvijas ķiploku karalienēm.

Cēsu Vecajā Tirgus paviljonā katru mēnesi notiek krāmu tirdziņš. Tā moto — kas vienam sīkums, otram zelts!

Reizi pa reizei ir nācies dzirdēt tekstus, kur mājdzīvnieki raksturoti kā ļoti pašpietiekami un patstāvīgi dzīvnieki, kuriem vairāk par «garšīgi ēst» nekas dzīvē nav nepieciešams. Šajā ziņā visvairāk paveicies tieši kaķiem, jo reizēm rodas sajūta, ka kaķis ir nevis mājdzīvnieks, bet gan valdnieks, kuru rosīgi aptekalē cilvēki, to it kā pielūdzot.

Baltākā diena mūžā — latviskās noskaņāsAugusts ir auglīgs un ne tikai dabā, bet arī cilvēkos. Palūkojoties vērīgāk, pamanām, ka daudz biežāk sastopam kāziniekus, izgreznotas automašīnas ar zilām un rozā lentēm, jo notiek kristības.

Arī skolotāja RUDĪTE RITENIECE izdzīvo vasaru. Lai kāda tā ir. Norunātajā vietā pie Kultūras centra košā sola atnāk sievišķīgi starojoša, saulaina, gaumīgi saģērbusies. «Vakarā vienmēr izdomāju, ko otrā rītā ģērbšu mugurā, kā sevi saskaņošu nākamās dienas darbam. Bet nav tā, ka  īpaši būtu jānoskaņojas darbam, jo — es tajā esmu! Man ir labi kolēģi, mēs cits citam pasakām kādu mīļu vārdu, arī tas paceļ sievieti. Ko nozīmē būt sievišķīgai? Man liekas, tas ir emociju kopums, ko otrs pamana — smaids, bet ne jau māksloti uzspēlēts, labestība, ko arī sejā nenoslēpsi, tāpat gaita, stāja.»

Atļaušos Vīru lietās plašākai publikai parādīt savu pāris stundu veikumu, ierīkojot pie garāžas griestiem drošu un ērtu noliktavu spiningu kātiem.

Kāpēc uzsveru latvisks? Tāpēc, ka šim vīram, kura izstrādājumi no ozola un arīdzan dažiem citiem kokiem (tur, kur nepieciešams mikss) nostrādāti līdz perfektumam, to lielākā daļa bagātīgi rotāta ar latvju rakstu zīmēm.

Cēsu pilsētas svētkos šoreiz sanāca satikt arī Vendenas (senais Cēsu nosaukums) pils dārznieku. Viņam tāpat kā savulaik pazīstamajam bīskapam Alberts vārdā. Tiesa, īstenībā šis viduslaiku vēstures lietās zinīgais kungs ir VILNIS ULNICĀNS. It kā jau saruna par visiem zināmām lietām, tomēr, manuprāt, ar ļoti interesantu, pat specifisku papildu informāciju par sakņu dārzu un tā apstrādes darba rīkiem senās dienās. Izrādot visu savu saimniecību, kurā uz augšu paceltajās dobēs viss augošais kupli sazaļojis un izskatās dikti veselīgs ēdiena gatavošanai, stāstījumu sarunas biedrs iesāk pats.

Kā zināms, savs auto ir mūsu katra privātā teritorija, kurā var darīt, ko vien pats vēlas. Arī braukāt apkārt, demonstratīvi nostiprinājis uz sava spēkrata priekšējā paneļa tumšsarkanu karodziņu ar zilu krustu un baltā aplī pietiekami labi redzamu kāškrustu viducī... Tādu zilo asiņu fanu viņnedēļ redzēju tepat Valmierā. Ko padarīsi, ja cilvēkam tāda iekšēja pārliecība, taču man pirmā doma, šādu nebūt ne dziļi latviski tautisku relikviju blakus automobilī ieraugot, bija par bēdīgi slaveno norvēģu ārieti Breivīku...