Viesis

IVARS ĀDAMSONS, Rubenes pamatskolas direktors, tikko atgriezies no ikgadējā galvu izvēdinošā un spēku uzkrāšanas brauciena uz Zviedriju, kas jau sesto gadu ir viņa gana intriģējošs vaļasprieks.

Kādreizējais valcēnietis, tagad smiltenietis ANDIS LAPIŅŠ jau vairākus gadus aizrāvies ar velosipēdu remontu. Kādu laiku velosipēdus remontējis arī Valmierā.

Līdz zvēresta nodošanai jaunievēlētais valsts galva ir noslogots, uzklausot gan laba vēlējumus, glaimus (un savu pakalpojumu piedāvājumus), gan arī laipnus ieteikumus, aizplīvurotus mājienus vai bargas pamācības, kā turpmāk dzīvot, strādāt un uzvesties. Protams, tādā procesā arī laikraksts nevar palikt malā. Tādēļ jau otro reizi šajā mēnesī lasiet, kā Dainis Lemešonoks, īpaši «Liesmai», izklaušina RAIMONDU VĒJONI — 16. jūnija agrā rītā joprojām vēl tikpat mundru, atvērtu un tiešu.

Kocēnu novada zemnieku saimniecība «Mazdzērvītes», kas reizi no reizes atzīta arī par skaistāko saimniecību rajonā, novadā un valstī, šogad svin 25. dzimšanas dienu.

Vairākkārtējam valsts rekordu īpašniekam peldētājam UVIM KALNIŅAM šī vasara paies Rio 2016 Olimpisko spēļu A normatīva medībās. Vispirms Pasaules universiāde Dienvidkorejā, pēc tās Pasaules čempionāts un Pasaules kauss Krievijā — šie būs Uvja medību lauki, kuros trāpot desmitniekā viņš jau priekšlaikus varētu plānot čemodānu saturu nākamā gada vasaras nogalei.

IEVAS KRŪZKOPES pirmā skola ir Valmieras Viestura vidusskola, bet pēc 12. klases viņa mācības turpināja Rīgas Tehniskajā universitātē, lai iegūtu arhitekta diplomu. Studiju laikā domas mainījās un tika izlemts mācīties par deju pedagoģi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā.

Tā par saviem četriem valsts galvenajā amatā pavadītajiem gadiem saka atjaunotās Latvijas ceturtais prezidents. Vīrs, kurš var atļauties teikt, ko domā, arī paklusēt, ja uzskata to par vajadzīgu. Valsts prezidents ANDRIS BĒRZIŅŠ pusstundu ilgā sarunā ar Liesmu.

«Ja dari to, kas tev patīk, tad izdarīsi labāk nekā jebkurš cits. Tāpēc jau mums ir savs paraksts, savs rokraksts,» tā ir pārliecība, ar kādu dzīvo valmierietis JĀNIS ROZĪTIS. Viņš šo un citas domas dēvē arī par vienkāršo patiesību. Taču, lai līdz atziņām nokļūtu, ir jānoiet ceļš. Jānis to veic mācoties: lasot, izzinot, taujājot, urdot un dodoties pāri robežām. Prāta robežām, lai justu, un valstu robežām, lai būtu brīvs.

Esam pārdzīvojuši kārtējo lielisko Muzeju nakti, kas šogad bija veltīta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai. Teju desmit tūkstošu pūlis sestdien appludināja Valmieras muzeja izstāžu zāles. Trīs tūkstoši no tiem noteikti nenožēloja, ka pavēra arī Valmieras Drāmas teātra durvis. Uzslavas teātrim par īpašām Muzeju nakts noskaņām, arī baznīcai par atvērtajām durvīm un koru koncertu tajā.

Valmieras pašvaldības speciāliste vides komunikācijā KRISTĪNE MELECE ir cilvēks, kam varam būt pateicīgi par daudzām idejām un aktivitātēm, kas vairo pilsētnieku izpratni par norisēm dabā un nepieciešamību dzīvot skaistā, sakārtotā vidē. Klausoties viņā, nodomāju, ka, jau no mazotnes dzīvojot vietā ar vēstures elpu, vietā, kur cieņā estētiskās vērtības, Kristīne nemaz nevarēja izvēlēties citu dzīves ceļu.

«Kā esmu savā istabā, tā vienmēr ieslēdzu Latvijas televīziju, on-line klausos radio. Ir reizes, kad nopērku rupjmaizi un kefīru, bet vienmēr man uz galda vai uz palodzes ir puķes. Es atteikšos no kāda našķa, bet par to mārciņu nopirkšu narcišu pušķi un likšu vāzē,» saka valmieriete GITA OZOLA, kura jau desmito gadu strādā Normandijas salās. Viņas pagaidu mājas visu šo laiku ir Gērnsijas sala, un iepriekšminētais ir tas minimums, kas no latviskās dzīves izjūtas ļoti nepieciešams ikdienā.

Sākšu ar abu virsraksta vārdu skaidrojumu saprotamā valodā. Mehatronika šodien ir dikti gudra joma, ko jau dažus gadus apgūst Vidzemes Augstskolā un ko — vidējās profesionālās izglītības līmenī — pošas mācīt arī Valmieras tehnikumā. Faktiski tā ir dažādu jaunu tehnoloģiju vadīšana ar datora palīdzību. Krietni vienkāršāk ir ar otru vārdu — manuprāt, autodidakts ir tāds cilvēks, kurš līdz savam šodienas zināšanu un prasmju līmenim nonācis, informāciju meklējot pats, pa ceļam uz virsotni arī kādā punā iedzīvojoties.  Pirms pāris mēnešiem Burtnieku bibliotēkā klausoties, kā Jānis uzstājas pasākumā Atrodi savu meistaru, mans šis virsraksts ieskrēja prātā. Jā, smaidot atzīst tikai 31 gadu vecais (jaunais?) JĀNIS ŠATROVSKIS, tas par viņu esot ļoti precīzi teikts.

Partijas «No sirds Latvijai» (NSL) kopsapulce par savu Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīja GUNĀRU KŪTRI, Saeimas sekretāra biedru un agrāko Satversmes tiesas priekšsēdētāju (2007 — 2014). Pats pretendents ļoti skeptiski vērtē iespēju tikt ievēlētam vai pat vispār pieteiktam vēlēšanām — izrādās, viņu atbalsta pat ne visi NSL frakcijas deputāti.

Nupat maija sākumā starp Ūsiņdienas svinētājiem Pekas kalnā pamanu mūspusē pazīstamu uzņēmēju — SIA Liepkalni īpašnieku DAGNI ČĀKURU. Viņš bieži manāms arī citās sabiedriskās norisēs, kaut vai, piemēram, Baltijas ceļa atceres pasākumos. Bet nepārprotami nojaušams, ka viņu šurp atvedusi patiesa interese par latviskajām tradīcijām. Kas tieši?

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris IVARS BRIEDIS ir viens no tiem 138 tālaika Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Kopš to dienu notikumiem aizritējis jau gadsimta ceturksnis, taču atmiņas joprojām tik dzīvas, it kā viss būtu norisinājies pavisam nesen.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, 4. maija Neatkarības deklarācijas koncepcijas un Satversmes ievada projekta autors EGILS LEVITS ir nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (NA) joprojām piedāvāts kandidāts Valsts prezidenta amatam.

Ar LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga rīkojumu Valmieras Sv. Sīmaņa draudzē ar 2015. gada 3. aprīli kalpo mācītājs EDIJS KALEKAURS

INGA ROKPELNE. Mazsalacas vidusskolas angļu valodas un sociālo zinību skolotāja ar bakalaura un maģistra grādu vēsturē. Iespējamās misijas vēstniece. Jau divas reizes ieguvusi Atzinību nominācijā Gada cilvēks Mazsalacas novadā. Pirms diviem gadiem par inovatīvu mācību metožu ieviešanu, šogad — par skolēnu mācību uzņēmējdarbības aktivitāšu vadīšanu un jauniešu izglītošanu uzņēmējdarbības jomā.

Sabiedrībā valda uzskats, ka sievietēm nebūtu jājaucas vīriešu sportā — smagatlētikā, bobslejā un dažādos cīņas sporta veidos. Savukārt bijusī rūjieniete, Rūjienas vidusskolas absolvente, tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 4. kursa studente INGA MĀLMANE tā nedomā.

VIZMA un ANTONIJS MATTHES dzīvo Dieva atvēlētā mazā paradīzē — Valmieras pagasta «Mārtiņkalnos». Latviete Vizma ar vīru angli Antoniju ir atgriezusies Latvijā sava tēva Rūdolfa mājās. Abu dēls Lūkas (vārds no Bībeles Lūkas evaņģēlija!) jau labu laiku pirms vecākiem ieradās te, drosmīgi no nulles uzsāka lauksaimniecisko ražošanu un pamazām «Mārtiņkalnus» izveidoja par vienu no spēcīgākajām graudkopības saimniecībām Vidzemē. Visiem trim Latvija ir pasakaini skaista zeme. Mīļa un tuva.