Kurzemniece no Melburnas
Mana sarunas biedrene ir Latvijā dzimusi kundze, kura jau 26 gadus dzīvo Austrālijā. Viņas vizītkartē rakstīts garš amata nosaukums — Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža vietniece, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde. KRISTĪNE SAULĪTE pašlaik ir otrā augstākā amatpersona latviešiem, kuri dzīvo ārpus savas tēvzemes. Valmierā viņa ir pirmoreiz mūžā, skolasbiedra Ronalda Rusmaņa aicināta, ieradusies uz Vidzemes Uzņēmēju dienām 2016. Mūsu saruna gara, vairāk par personisko un latvisko tradīciju kopšanu tālumā. Vēl citureiz — par sadzīvi un Latvijas biznesa iespējām Austrālijā.
Kaut arī pašlaik jūsu mājvieta ir Austrālijā, esat dzimusi Latvijā.
Es sevi uzskatu par pilnīgu laucinieci un par kurzemnieci. Esmu dzimusi Lestenē, kaut arī tā vairāk uz Zemgales pusi, bet abi mani vecāki dzimuši Kuldīgā, un man ir stipras saiknes ar to pusi. Skolā iesāku iet Bauskā, tā sanāca saistībā ar manu vecāku darbiem, pēc tam pārvācāmies uz Saldu pie manas mammas vecvecākiem, vēlāk dzīvojām pie Rīgas — Ulbrokā. Tur es gāju skolā. Jau skolas laikā iepazinos ar savu nākamo, tagadējo vīru — Austrālijā dzimušu latvieti. Pēteris Saulītis Latvijā bija ieradies brīvdienās. Mans uzvārds ir Latvijā iecienīts, bet Austrālijā tas neko nenozīmē. To izrunā tik dažādi! Uz Austrāliju aizbraucu dzīvot 1990. gadā.
Iemesls doties uz Austrāliju tātad bija mīlestība.
Jā, mīlestība (smaida)! Tas bija vienīgais un galīgais iemesls.
Kā tālāk veidojusies jūsu dzīve?
Sākumā es nekur daudz latviešu sabiedrībā negāju. Šur tur piedalījos sarīkojumos, un latviešu sabiedrība Melburnā, kur mēs dzīvojam, ir samērā plaša un liela. Salīdzinoši. Tur ir gan teātris, gan kori, gan tautas dejas... Plaša un bagāta kulturālā dzīve. Nejutu vajadzību iet latviešos, jo jūtos kā latviete, un mājās mēs runājam latviešu valodā.
Vai jums ir arī nākamās paaudzes Saulīši?
Diemžēl nav (smaida). Līdz ar to es varu daudz laika veltīt sabiedriskajam darbam. Tad es mācījos un uzsāku veiksmīgu karjeru.
Ko jūs mācījāties?
Mācījos biznesa skolā pie Melburnas universitātes, tad vēl citur papildināju zināšanas biznesa menedžmentā. Vēlāk piemācījos klāt to, ko šodien sauc par biznesa koučingu, tieši tā koučinga daļa ļoti palīdzēja manā karjerā, vadot uzņēmumus. Lielākais skaits, ko esmu vadījusi, bija 250 cilvēki.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv