Viesis

Šajos valsts svētkos Mitničuku ģimene — tētis Nikolajs, māsas Dita un Ruslana — atkal būs kopā. Ruslana pēc septiņiem darba gadiem Lielbritānijā atgriezusies mājās Zilākalna pusē.

Par manu sarunas biedreni tieši tā var teikt — Latvijas vecākā māsa. Jo ELVĪRA KARNĀTE rīt, 18. novembrī, svin savu simto jubileju, kamēr viņas jaunākā māsa divus gadus jaunāka. Kopā ar simtgadnieci viņas patiešām cienījamo dzīves gājumu pārstaigāsim. Esmu pārsteigts, cik Elvīras kundze, štokam piepalīdzot, jestra tipinātāja un ar labu atmiņu, vienīgi jārunā ar viņu skaļāk, arī, kā pati atzīst, televizorā vairs tikai tādus gaišākus plankumus atšķirot. Toties apbrīnas vērta ir viņas kāpšana vannā uz bluķīša, lai aizvērtu krāsns šīberi, un tieši tāds pats kāpiens virtuvē uz taburetes, lai tiktu pie saldētavas (novietota uz skapīša) augšējiem plauktiem! 

Tēlnieka MATIASA JANSONA vārds pašlaik ir valmieriešu mutēs. Vasarā muzejā bija aplūkojama viņa darbu izstāde, bet pavisam nesen Vecatē mākslinieks piedalījās sava jaunākā darba Vēstures liecinieks izrādīšanā. Viņš ir tēlnieks no Cēsīm, no «Siļķu» mājām, kur savus darbus reiz veidojuši  arī Kārlis un Andrejs Jansoni. Matiasa vectēvs un tēvs.

Meitene, kurai nekad nav miera, — tā varētu teikt par valmierieti Gunu. Viņa ir Vidzemes Augstskolas studiju programmas «Pārvaldība un inovācijas» 4. kursa studente, vada savu treniņu programmu «Body Shape Toning for ladies», organizē treniņus jaunajām māmiņām Valmierā «MommyFit» un strādā «Red Bull». Par to, kā realizēt savus sapņus un kā darbu padarīt par savu sirdslietu, stāsta GUNA LŪSIŅA.

Ir uzsnidzis pirmais sniegs, pasauli padarot ne vien baltāku, bet arī klusāku. Vai tas jūtams arī kapos, jautāju «Liesmas» šīsnedēļas nogales viesim, visu Valmieras kapu pārzinim ALDIM PUMPURIŅAM.

Gada aukstajā laikā cilvēki bez pastāvīgas dzīvesvietas meklē pajumti naktspatversmē.

«Vecmamma vienmēr teica: neturi naidu uz krievu tautu! Pie mūsu sāpēm bija vainīgas lielvaras,» tā Valmieras politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētāja ĀRIJA KĀRKLIŅA un piebilda:  «Par latviešu gaitām un likteņiem Sibīrijā un Tālajos Austrumos ir jāatceras ne tikai piemiņas reizēs. Šis vēstures posms jāzina, lai tauta stipra dzīvotu tālāk.»

Spānija un Latvija ir tik atšķirīgas, bet var gadīties, ka sirdī ļoti tuvas.

Hosē ir spānis, kurš pēc dažādām traumām un sāpīgām vainām palīdz atlabt valmieriešiem, kas apmeklē rehabilitācijas un fitnesa centru Valmierā «Bimini», un katru nedēļu spāņu puisi var satikt arī Rūjienas senioru mājā, kur viņš ar prieku vada laiku kopā ar sirmgalvjiem, dāvājot viņiem kustību prieku.

Kad sāku studijas žurnālistikā pie Universitātē cienītā pasniedzēja Abrama Kleckina, saņēmām dažādus mācību uzdevumus. Viens no tiem — apraksts par kādu žurnālistu. Izvēlējos «Liesmas» Ināru Ceriņu. Šī intervija manā tālākajā žurnālistikas ceļā ieslēdza zaļo gaismu, jo ar to nonācu pasniedzēja aizbildniecībā. Viņš ne tikai fakultātē, bet arī «Liesmā» slavēja paveikto, piedāvāja interesantas prakses iespējas, uzņēmās arī mana diplomdarba izstrādes vadību. Studentei vienkārši paveicās: raksts nevarēja neizdoties, jo tajā uzrunāja spēcīga, zinātkāra, vispusīga PERSONĪBA. Par visu ar savu — ne vienmēr pa spalvai — viedokli. Saruna Ināru parādīja arī kā aktīvu teātra izrāžu un citu kultūras pasākumu apmeklētāju, lielu lasītāju, rokdarbnieci, gādīgu divu meitu māti un vienmēr spriganu sievieti.

Šoreiz Vīru lietās atkal parunāsim par medībām. Vēl konkrētāk — par vietējo dižmedījumu trofejām, pie kurām noteikti pieskaitāmi meža ragaiņu ragi. Šodienas objekts — staltbriedis jeb Eiropas staltbriedis — izvērstai apskatei nav izvēlēts nejauši. Pirmkārt, staltbrieža bullis pēc medību ekspertu vērtējuma ir izcilākais Latvijas medījums, otrkārt, pirms pāris nedēļām, precīzi 27. septembrī, Mazsalacas pusē Skaņkalnē tika nomedīts patiešām varens staltais ar iespaidīgu vīrišķo rotu — milzīgiem ragiem, kuri acīmredzami velk uz novērtējumu zelts! Bet visu pēc kārtas...

Tāds uzskats par darbību Rotari klubā ir šī gada Valmieras rotariešu līderim. Viņam ir tikai 28 gadi, un viņš, ARTIS ZEIĻA, ir jaunāks par visiem līdz šim amatā pabijušajiem Valmieras Rotari kluba prezidentiem, un tieši viņš ir uzsācis Valmieras kluba trešo gadu desmitu.

Šodien Latvijas skolās ienāk īpašie svētki, mazliet draiskulīgi, arī nedaudz nopietni iezvanot stundu saviem gudrajiem ikdienas skolotājiem, jo šīs dienas tradīcija daudzus gadus ir, ka visu varu savās rokās pārņem skolēnu pašpārvaldes, organizējot savu stundu sarakstu un dienas norisi pēc savas gribas un patikas.

Nu jau aizmirsušies laiki, kad ugunsdzēsēji tikai dzēsa un rūpējās par ugunsdrošību. Mainījies pat dienesta nosaukums, un tagad tajā, līdz ar to arī reālajā darbībā, ienācis vēl viens vārds — glābšana.  Izrādās, ar glābšanas darbiem saistās turpat puse izsaukumu uz notikumiem.

«Mācīties man ļoti patīk. Labprāt apmeklēju visādus seminārus. Šovasar uz vienu bijām kopā ar dēlu, tur stāstīja par akmens mūra atjaunošanu. Mums laukos tas aktuāli. Bet šonakt aizķēros pie datora, skatījos filmu par nefrītu. Zināji, ka nefrīts ir dzīvs, ka elpo?» sacīja REGĪNA DEVĪTE, Valmieras drāmas teātra aktrise, izrāžu vadītāja, kuru tagad noteikti puse Latvijas pazīst kā Zentu no seriāla «Ugunsgrēks». Regīna atkal filmējas un mierina visus, kuri pirmajās sērijās viņas vārdu titros un ekrānā neredz. Zenta viesnīcās atkal šiverēs, bet dažas epizodes vēlāk.

Valmieru reizēm sauc par sporta galvaspilsētu. Arī valmierieši izvēlas aktīvu dzīvesveidu.

Pirms pāris dienām atklātas Paralimpiskās spēles Riodežaneiro.

RIO komandā ir 11 atlēti, kuri aizstāvēs Latvijas vārdu un godu. Vakar uz starta izgāja titulētākais Latvijas paralimpietis Aigars Apinis. Mājās palika daudzi sportistu ar invaliditāti draugi, paziņas, kuri tur īkšķus. Starp viņiem arī cēsnieks AIGARS MIKLĀVS. Cilvēks, kuru Latvijā sauc par ratiņbasketbola krusttēvu un tagad arī šefu.

Gaidījām, bet nesagaidījām — tā šoreiz jāteic par mūsu BMX braucēju startu Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Labi apzinoties, cik šajā sporta veidā milzīga nozīme veiksmei un nejaušībai, klusībā ticējām, ka Māris Štrombergs un Edžus Treimanis pusfinālā jau nu noteikti iekļūs. Neiekļuva. Diemžēl. Tā gadās. Kāpēc tieši ar mūsu sportistiem, to jautāju Latvijas BMX izlases galvenajam trenerim IVO LAKUČAM.

Tāls ir zvaigznes ceļš,/Uz kurieni Tev mani vest?/ Pa taciņu mazu gar Gauju/Vai pasaulē loku mest? Šos I. Cipes un R. Kaupera dziesmas vārdus Valmieras Pārgaujas ģimnāzija izvēlējusies, aicinot savējos uz skolas 45 gadu svētkiem «Pārgauja gaismo!». Un tie nav tikai skaisti vārdi, bet dziļi izteic skolas, skolotāja būtību — nākt ar gaismu un sēt to skolēnu nākotnes ceļā.

Olimpisko spēļu laikā MAIGA FADEJEVA biežāk nekā ikdienā skatās televizoru, pēta informāciju internetā. Tas nervs, ka jājūt līdzi Latvijas sportistiem, viņā ir dzīvs. Taču Maiga saka: «Ja mans dēls (soļotājs Aigars Fadejevs — red.) tagad būtu Rio, no šādas sarunas es izvairītos. Mammām pirms atbildīgajiem startiem nevajag sniegt intervijas, tāda bija mana pārliecība. Vēl labi zinu, ka katrs šāds atbildīgs starts ir mammām īstas briesmas.»

Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes Dievnamā šonedēļ izskanēja koncertu cikla «Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģelēm 130» pēdējais koncerts. Draudzes ērģelnieks LEONS ĀĶERIS jau divdesmit gadus katrā dievkalpojumā apzinīgi kalpo kopā ar seno, unikālo mūzikas instrumentu. Viņa rūpes par to ir apbrīnas vērtas.