Trauslums, apņēmība un dzīvespriecīgs smaids. Māksliniece IEVA LAPIŅA-STRAZDĪTE, Valmieras Mākslas vidusskolas pasniedzēja. Valmierā ienāca pirms nepilniem četriem gadiem ar savu pirmo personālizstādi muzejā — ciklu «Klusums».
3. klasē viņa stāvēja Valmieras Mūzikas skolā un uzņemšanā dziedāja «Ai jel, manu vieglu prātu». Visi viegli smīnējuši, ka tik maza meitene izpilda puišiem domātu dziesmu. Tagad NORA URBĀNE studē komunikāciju un sabiedriskās attiecības Vidzemes Augstskolā 2. kursā un ir bekvokāliste grupā «Elīna Krastiņa & Twisted Four».
«Gribētos būt peļķītes šajā pusē, bet tagad, kad desmit gadi jau nodzīvoti otrpus, būtu grūti, ja vajadzētu sākt visu no nulles,» tā par dzīvošanu pāri Atlantijas okeānam saka AGNIJA ANČA un priecājas par piedāvāto iespēju stāstīt, kā viņai klājas Meksikā, «Liesmas» rubrikā «Latvieši pasaulē». Agnija ir cēsniece, kas brīdi studējusi Vidzemes Augstskolā, bet tad izvēlējusies nopietnākas studijas Kultūras akadēmijā. Izzinot spāņu valodu un kultūru, viņa maģistrantūras studijām ieguvusi stipendiju un devusies uz Meksiku, lai Pueblas universitātē mācītos estētikas un mākslas programmā.
No 2013. gada 20. maija Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas komandiera amatā ir majors AIGARS PULLE. Līdz tam šos pienākumus pildīja Jānis Supe.
Kocēnu sporta kluba vīru florbola komandu Rubene šosezon cīņās vada jauns treneris, joprojām vēl spēlējošais IVARS JĒKABSONS, kas trenera postenī nomainījis Aināru Zelču. Ne vienam vien sporta cienītājam šāds pavērsies bija negaidīts, tāpēc vispirms vaicāju Ivaram:
Viņš dzied korī, vingro, peld, dejo, pārdod garšīgus skābētus kāpostus — tā valmierieti JĀNI POLI reklamē paziņas un pasaka priekšā arī to, ka pirms pāris nedēļām spriganais vīrs nosvinējis savu 85. dzimšanas dienu.
Kaut arī dzimusi Rīgā, viņa sevi bez koķetēšanas var saukt par Valmieras meiteni. Tiesa, DZIDRA BRĒDENFELDE ne dienu nav strādājusi šķiedrā, taču tikai sešus gadus no saviem — tieši šodien — apaļajiem ikdienā Dzidrai maizes darbs bijis ārpus Valmieras. Protams, arī studijas RPI. Esam pazīstami jau ilgu laiku, pat vienā lauciņā rosījušies, tāpēc divu izbijušu ceļa meistaru sarunā iztiksim bez jūs.
Šovakar, kad teātra LMT Mansarda zālē skatītāji būs apsēdušies savās vietās, nodzisīs gaismas un viņiem pretī tādās pašās krēslu rindās sēdēs Augusta Strindberga Nāves dejas varoņi — Aigara Apiņa Kapteinis, Ivo Martinsona Kurts un viņu abu liktenīgā sieviete Alīse — IEVA PUĶE.
Pagājušajā nedēļā viņš bija Valmierā, šodien jau Francijā, pareizāk sakot, Francijas Alpos. Iespējams, tā kalna virsotnē, kuru kopā ar draugiem jau noskatījuši, lai ļautos braucienam lejup. Kādreizējais valmierietis, tagad rīdzinieks KASPARS GRAVA ir snovbordists.
«Esmu valmierietis MĀRIS BEMERS Roberta dēls» — tā sasveicinoties saka lodes grūšanas meistars, kuru daudzi sporta draugi joprojām atceras kā Māri Petraško. Izejot sarežģītus tiesvedības procesus, Māris ir atguvis jau sen gribēto sava tēva uzvārdu. Sakārtojis personīgo dzīvi, strādā kā individuālais komersants un ir atgriezies aktīvajā sportā — vecmeistaru rindās. Mārim pieder Latvijas rekords lodes grūšanā telpās profesionāļiem. Tas sasniegts 1989. gadā Viļņā un ir 21 metrs 25 centimetri. Tieši tāds rezultāts kā Jānim Bojāram, kurš to ieguva Maskavā 1984. gadā. Māris 2014. gadā, atsākot sportot vecmeistaros un atkal startējot Viļņā, laboja 24 gadus iesūnojušo Latvijas rekordu savā vecuma grupā V50+ ar rezultātu 15 metri un 49 centimetri.
Lai gan vēl turpinājās skolēnu brīvlaiks, jau nākamajās dienās pēc gadu mijas Latvijas junioru izlases dalībnieks vieglatlētikā PĒTERIS KRAUJA bija sastopams Jāņa Daliņa stadiona manēžā, kur cītīgi trenējās Raita Ravinska lietpratīgajā uzraudzībā: