Viesis

Trīs skolēni no Japānas trīs nedēļas pavadījuši Latvijā. Pusaudži uzsver, ka šī viņiem bijusi īpaša vasara.

Ar 2017. gada 1. jūniju par Rīgas arhidiecēzes Valmieras iecirkņa ( 23 draudzes) prāvestu ir iecelts Liepupes un Limbažu draudzes mācītājs ROMANS KURPNIEKS – LOGINS.

Ar viņu pirmoreiz saskrējos 2011. gada vasarā, toreiz MĀRTIŅŠ ZŪLIS bija viens no brāļu Traubergu firmas TT Motorsport mehāniķiem. Nu jau sarunājos ar deviņkārtējā pasaules čempiona rallijā Sebastiana Lēba komandas cilvēku, kurš ir pēdējais, caur kura rokām iziet Lēba kaujas zirgs pirms došanās kārtējā pasaules rallijkrosa čempionāta trasē, un pirmais, kurš pilotu boksos sagaida pēc finiša.

AGNESE GEDUŠEVA, jau mācoties Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, bija ļoti aktīva savas skolas dzīvē un arī pilsētas kultūras dzīvē — spilgta un pamanāma. Īsti vietā ir vecais labais teiciens: ābols no ābeles tālu nekrīt. Agneses ģimenes sakarā — precīzi trāpīts, jo vai gan var būt citādi, ja ģimenē visi ir dzīves aktīvi, rosīgi cilvēki, personības — tēvs Gunārs Geduševs talantīgs mūziķis, māte Inga dzied muzeja tradīciju kopā Griezes un izmanto katru piedāvājumu, lai sevi pilnveidotu, iesaistītos un atbalstītu labus projektus, arī dvīņumāsa Anete aizrautīgi muzicēja, par savu instrumentu izvēloties klarneti, taču studēt devās Latvijas Lauksaimniecības universitātes zemes ierīkotājos un tāpat kā Agnese nesen pabeigusi bakalaura programmu un tagad dzīvo Rīgā un strādā lielā zemes ierīcības firmā Metrum. Tā kā darba esot ļoti daudz, Anete jau kādu laiku vairs nemuzicē.

«Te man patīk — tīrs gaiss, vienmēr ir ko darīt un arī labi rakstās,» savā brīvdienu namīpašumā Ramatas pagasta Lācīšos mūs smaidīgs sagaida rakstnieks, publicists un Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs ARNO JUNDZE. «2023. gadā mājai būs 100 gadu, un pa šiem gadiem tā nedaudz iebraukusi zemē, bet tādas šajā pusē ir visas senās dzīvojamās ēkas, izskatās, ka tām visām bijis viens meistars,» spriež pats īpašnieks.

Rūjienas vidusskolas skolotājas Elzas Vaivares dēls Jānis Rūjienas vidusskolu pabeidza pirms 60 gadiem (1957.). 35 darba gadus bija kombināta «Māksla» lietišķais grafiķis. Viņa galvenie darba rīki — zīmulis un sietspiede. Mākslinieka darbnīcā tapa plakāti, uzlīmes, ekslibri un vimpeļi. «Atmodas laika vēji pārvērtās vētrā, un drīz vien arī kombināts «Māksla» ar visām nozarēm izputēja. Latvijā ienāca jaunas tehnoloģijas, datorgrafika, un neko vairs nezīmēja ar roku,» ar rūgtumu sirdī saka Jānis Vaivars.

KATE ANNA LAUZNE ir gudra, talantīga, muzikāla. Kopš saviem maziem gadiem dejo tautiskās dejas, kopā ar ģimeni kopj latviešu tradīcijas, nupat tikpat labi, kā savulaik mācoties Mazsalacas vidusskolā, pabeigusi 1. kursu Rīgas Stradiņa universitātes audiologopēdos, joprojām ir Latvijas labākā vokālā ansambļa — Mazsalacas kultūras nama «Ēra» — dalībniece. Šovasar arī piepildījusi savu senu sapnīti iemācīties spēlēt kokli, ko īstenoja, piedaloties starptautiskajā koklētāju nometnē Dikļos.

Tikai pirms dažām nedēļām viņa uzzināja, ka kļuvusi par Latvijas pirmo numuru sieviešu konkurencē savā sporta veidā — badmintonā. UNA BERGA, nu jau Viestura vidusskolas desmitklasniece, pāris dienas pirms VII Latvijas Jaunatnes olimpiādes badmintona turnīra pēc rīta treniņa Valmieras badmintonistu bāzē — Pārgaujas sākumskolas sporta zālē — atvēlēja krietnu pusstundu arī Liesmai.

ĪRISA OZOLA. Jau 26 gadus Valmieras Viestura vidusskolas skolotāja. Māca vizuālo mākslu un kulturoloģiju. Kopā ar kolēģiem kulturoloģijas skolotājiem Jāņu laiku pavadījusi Baltkrievijā, kas pārsteigusi ar savu sakārtotību, pārdomātu sociālo politiku, atbalstu ģimenēm, bet šodien, izsniedzot sertifikātus, pagaidām pēdējoreiz tiekas ar savu trešo 12.C jeb teātra klasi.

Valmieriete LĀSMA KOKENBERGA ieguvusi profesionālo bakalaura grādu elektroinženierijā, elektrotehnoloģiju un datoru vadībā, un piektdien viņa dosies uz Rīgas Tehniskās universitātes Lielo izlaidumu.

Pirms desmit gadiem jauna dzīve sākās pieciem vienas ģimenes bērniem. Tagad visi lolojumi ir pusaudži, bet toreiz audžuvecākiem viņi vēlās pretim kā zirnīši. Mazi, cieti un izdauzīti no savas pāksts. Valmieras SOS ciemata mājā «Harmonijas» viņu dzīve mainījās. Saruna ar SOS ģimeni AIGU KARITONI un OĻĢERTU KRĒSLIŅU.

Šodien pieminam vienu no vismelnākajām dienām mūsu valsts vēsturē — deportācijas. 1941. gada 14. jūnijā vairāk nekā 15 tūkstošiem cilvēku no okupētās Latvijas sākās ceļš uz austrumiem. Daudzi neatgriezās. Daudzi no toreiz izsūtītajiem bija tik stipri, ka izdzīvoja — par spīti Sibīrijas salam un badam kara gados, par spīti pazemojumiem un tuvinieku zaudējumam. Arī tie, kuri dzimuši tur — tālu no Latvijas. Viens no viņiem ir valmierietis JĀNIS LILIENFELDS.

VELGA KRIEVA. Sākumskolas skolotāja, Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktora vietniece, jaunākā valsts apbalvojuma, ko saņēma 4. maijā, — Atzinības Krusta virsniece.

MAIKLS BRAISS UZAUGA ANGLIJAS PILSĒTĀ IPSVIČĀ, APTUVENI STUNDAS BRAUCIENA ATTĀLUMĀ NO LONDONAS. No visām krāšņajām un siltajām bērnības atmiņām Maikls visspilgtāk atceras savus piedzīvojumus, makšķerējot kopā ar vectēvu Velsā.

«Amerika ir ļoti pašpietiekama valsts, tāpēc amerikāņi ir individuālisti. Viņi nav kaimiņi, kam palūgsi puķes aplaistīt, tāpēc mēs, kas tur esam no austrumu bloka, vairāk turamies kopā,» saka Valmieras meitene ALISE ZARIŅA, kura dažu gadu laikā paspējusi dzīvot un strādāt ASV lielākajās pilsētās, kā arī Londonā.

Viņu visprecīzāk raksturo trīs lietas: pozitīvisms, enerģiskums un harmonija. Gados jaunā Valmieras tehnikuma angļu valodas skolotāja SANITA LĀNE nāk no Mērniekiem, bet jau astoņus gadus dzīvo Limbažos, savukārt darba gaitas viņu atvedušas uz Valmieru.

Klāt Vasarsvētki, kad piemin Svētā Gara izliešanu un kristīgās baznīcas tapšanu. Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, kura nāk kopā dievnamos, kalpo un liecina citiem par Kristu nevis pienākuma dēļ, bet gan tāpēc, ka tā ir šo cilvēku garīga pārliecība un ticība. Šoreiz par vienu no viņiem — IVETU DĀRZIŅU-KALEKAURI.

Ir patiešām labi, ja sarunu biedrs un reizē tavas valsts premjers nav sterils bijušais eirodeputāts vai biezādains kādreizējais valsts ierēdnis, bet gan pašu puika, ar kuru kopā savulaik dibināta Valmieras privātuzņēmēju apvienība Ozols, kopā sēdēts pie galda Valmieras domē. MĀRIS KUČINSKIS izgājis dzīves skolu gan uzņēmējdarbībā, gan pašvaldībās, tāpēc, manuprāt, kā valdības vadītājs redz spēles laukumu plašāk un dziļāk. Interjers mūsu pārdesmit minūšu sarunai pavisam latvisks un zaļš — sēžam uz viena akmens Gaujas krastā Strenčos, kur tikko oficiāli atklāti  20. Plostnieku svētki.

GUNA POIKĀNE ir vienīgā no Latvijas ģimenes ārstiem, kura vairākus gadus pēc kārtas iesaistās akcijā «Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!». Viņa ir akcijas vēstniece Vidzemē un uzsver, ka nav gribējusi palikt malā, ja iespējams sievietēm palīdzēt būt veselām un laimīgām.

Aktieris, mūziķis, tagad arī vistkopis VALDIS VANAGS ir īstens Valmieras puika. Te dzimis un audzis, skolojies 5. vidusskolā, astoņus gadus dejojis TDA «Gauja», četrus gadus studējis Kultūras akadēmijā dramatiskā teātra aktiera specialitātē, kur kursa vadītāji bija P. Krilovs un A. Eižvertiņa. Studiju gados kopā ar kursa biedriem muzicējis grupā «Pferde Post». Tagad sesto gadu ir līderis vokāli instrumentālajā ansamblī «Septiņi dēli».