Šis gads atnesa cenu kāpumu. Degvielai tās augušas, salīdzinot ar decembra beigām, par 1,7 līdz 6 procentiem (atkarībā no benzīntanku ķēdes); par ģimenes ārsta apmeklējumu pacientiem līdz 65 gadu vecumam nu jāmaksā divi, nevis 1,42 eiro. Savukārt politika kļuva sešreiz dārgāk.
Svētki ir aizgājuši, atstājot pārdomas. Ziemassvētkos un Jaunajā gadā vēlējām cits citam prieku un laimi, kā arī veselību, tajā pašā laikā neaizmirstot iegādāties dāvanas un cienastus, ko likt uz galda. Bet vai viss šo tik ilgi gaidīto svētku prieks slēpjas tikai dāvanās, ko saņem vai uzdāvini? Man vienmēr licies, ka lielākā laime ir tad, kad visa ģimene ir blakus, kad visapkārt valda tev vistuvāko čalas un smiekli. Dāvanas ir otršķirīgas, un, kad ar kādu par to runāju – visi kā viens piekrītoši māj ar galvu.
Aizgājušais gads bez visa cita – daudzo iepriecinošo vai netīkamo notikumu kaleidoskopa – mūsu atmiņās noteikti paliks arī kā filmas «Dvēseļu putenis» nacionālā triumfa* laiks. Esam pieauguši, atbrīvojušies no bērnišķā naivuma – gan latviešu kino, gan latviešu skatītājs. Tāpēc drošāk lūkojamies savā vēsturē.
Divas situācijas no dzīves, savā ziņā abas kaut kādā mērā saistītas ar bērnu audzināšanu. Manuprāt, abas arī, maigi sakot, diskutablas...
Ar obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK jautājumu mēs nodarbojamies visu laiku. Rezultāti ir redzami. 2019. gada laikā mēs esam ieekonomējuši valsts budžetā apmēram 23 miljonus eiro. Tas viss ir saistīts ar kontroles pastiprināšanu un šīs sistēmas pārskatīšanu. Daudziem ir anulētas atļaujas, bet šis jautājums visu laiku ir dienas kārtībā. Mēs, Ekonomikas ministrija, pie tā strādājam, esam valdībā nākuši ar šo pamatprincipu – piesārņotājs maksā!
Aizejošais gads Latvijā iezīmīgs ar trim galvenajiem notikumiem – janvārī parlamentā tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, maijā noskaidroti tie astoņi deputāti, kuri turpmāk pārstāvēs mūsu valsti Eiropas Parlamentā, un jūlijā ievēlēts jaunais Valsts prezidents Egils Levits.
Sanāk tā, ka gadu pēc gada būs vairāk jādomā par Ziemassvētku baltumu sirdī, jo tik izsenis zināmais pantiņš, ka gads ir no abiem galiem balts un pa vidu zaļš, vairs neiztur kritiku. Šajās dienās mēs burtiski varam justies kā vēlā rudenī, un tikai tie, kas tic veiksmei, vēl prognozē, ka gan jau arī šajā svētku reizē debesu jums par rūķiem apžēlosies un nebūs viņiem jābrien pa dubļiem, bet varēs pie maziem un lieliem bērniem atsteigt pa sniegotu taku.
ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu noteiktās sankcijas ir radījušas virkni interesantu jautājumu – gan par pašām sankcijām, gan arī par to, kādiem mērķiem tiek izmantots sankciju esamības fakts.
Katrs pats savas laimes kalējs, taču, lai novadu reforma nebeigtos ar čiku, tā mums «jāizkaldina» visiem kopā. Būs smagi jāstrādā gan Saeimai ar valdību un ministrijām, gan tagadējo pašvaldību politiķiem un ikvienam sabiedriski aktīvam pilsonim.
Ceturtdiena deva atbildi uz trīs gadus sarunās un balsojumos iestrēgušu jautājumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Šīs valsts premjerministra Borisa Džonsona vadītā Konservatīvā partija 12. decembrī notikušajās ārkārtas vēlēšanās no parlamentā esošajiem 650 deputātu mandātiem ieguva 365, tātad pārliecinošu vairākumu.
Gribu parunāt par ļoti aktuālu problēmu, par ko neviens Latvijā pagaidām vēl nerunā, viena daļa vēl nemaz nav attapušies, ka šāda problēma eksistē. Vienkārši mūsu uzņēmums ir lielāks spēlētājs nozarē, kurš ātrāk apjauš esošo situāciju. ZAAO gadā savāc 7000 tonnu iepakojuma, un tas ir pie pārējā atkritumu daudzuma 30 tūkstošiem tonnu. Mūsu nozarē ir daudz visādu izaicinājumu, un arī nākamais gads būs pietiekami bagāts ar tiem. Un saistīsies tas ne jau ar ZAAO sakārtoto sadzīves atkritumu sistēmu, kas tiek uzskatīta par labāko Latvijā, bet gan būs saistīts ar iepakojumu un sasauksies ar tendencēm pasaulē, Latvijā un Ziemeļvidzemes reģionā.
Leģendai par visvareno Lembergu patlaban notiekošais iet labumā – lai tauta redz, ka Hūtesvīru var iznīcināt tikai pasaules lielvara, jo vietējiem politiķiem šis bijis pārāk ciets rieksts. Taču pašam cilvēkam platmalē prieka par to nav, jo rādās, ka viņa ietekme izbeidzas pēkšņi un neatgriezeniski.
Šis ir laiks, kad bērni sūta savas vēlmes Ziemassvētku vecītim, manas paaudzes puikām un meitenēm gan laikam saprotamāks ir Salavecis. Bet ne par personālijām šis stāstiņš, tas būs mans lūgums pret mūsu vēlmēm allaž uzmanīgajam vecītim un, protams, viņa čaklajiem palīgiem, labajiem rūķiem.
Vakarrīt tieši tā uz Rīta Panorāmas žurnālistu jautājumu atbildēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, liekot saprast, ka šajā divu valstu politiski ekonomiskajā saskarsmē mūsu lielā stratēģiskā partnera nākamo soli Latvijai nav ne mazāko izredžu ne paredzēt, ne arī ko iebilst. Tā teikt, viena virziena un ļoti ietekmīga ietekmes svira...
Gandrīz katrai pat vismazākajai apdzīvotajai vietai ne vien Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs ir kāds novadnieks, kurš iemantojis pasaules slavu, taču bieži vien par viņiem runājam pagātnes formā, kad šīs izcilās personības vairs nav mūsu vidū, lai gan mūsdienās ir visas iespējas ar viņu sasniegumiem lepoties, pašiem to autoriem vēl dzīviem esot.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir gatava rosināt Latvijas galvaspilsētas Rīgas domes atlaišanu, pat neraugoties uz faktu, ka oficiālais šāda soļa attaisnojums – domes nespēja nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – izskatās atklāti apšaubāms no juridiskā viedokļa.
«Mums trūkst ilgtermiņa stratēģiju, jo par prioritārām liekam īstermiņa lietas,» saka Vidzemes Augstskolas rektors GATIS KRŪMIŅŠ.
Tā teikts Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas mājaslapas www.llka.lv ievadā. Ne bez pamata uzsvērta tieši sadarbības jeb kopdarba nozīme: jaunu tirgu atrašanā, jaunu, pat inovatīvu attīstības projektu realizēšanā, produkcijas kopējā apjoma palielināšanā un arī sekmīgākā tā realizēšanā gan vietējiem, gan arī ārvalstu patērētājiem. Valstiski pareizi atbalstot un sekmējot kooperāciju, Latvijā jau ir pašiem savi veiksmes stāsti, kā, piemēram, LPKS «LATRAPS» un LPKS «VAKS» graudkopībā, kā LPKS «Straupe» un LPKS «Piena loģistika» piena lopkopībā un vēl citi.
Aizvadītās nedēļas nogalē atbilstoši pāri skrejošajiem Atlantijas vējainajiem cikloniem izskanēja informācija, ka Latvija un Igaunija Rīgas jūras līcī plāno veidot kopīgu jūras vēja parku. Par to piektdien ekonomikas ministram Ralfam Nemiro bijusi saruna ar Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu. Sak, ja nu vēji ņemas spēkā gadu no gada un, arvien brāzmaināk dzenot viļņus, jūtami noskalo valstu krastus, ir vērts domāt, kā šos stihijas spēku izmantot arī lietderīgi. Vēja parkā saražotās elektrības jauda paredzēta ap 1000 megavatiem (pat lielāka nekā Pļaviņu HES!). Naudu projekta realizēšanai iecerēts dabūt no ES jaunas infrastruktūras izveidei īpaši paredzētiem līdzekļiem. Abas valstis vienošanās memorandu par šo projektu paredzējušas parakstīt jau nākamā gada sākumā.
Kalendārā ir decembris, un līdz ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku ir tik patīkami dažādos informācijas avotos lasīt, ka labdarības vilnis veļas pār Latviju. Līdzekļi krājas tik dažādās krājkasītēs, un tām ir tik dažāds saturs, kas tomēr tieši atklāj, kad cilvēks ir vismazāk aizsargāts. Visbiežākie klupšanas akmeņi ir veselības zaudēšana, iedragāta sociālā vide, kas kaitē ne tikai bērniem, jo nav iespējams uzaugt bez mīlestības, patiesām rūpēm, siltuma un vecāku izpratnes par izglītības un savstarpējās cieņas nozīmi, bet pār vienaldzību un vientulību dziļi akacī krīt arī vecākā paaudze.