Nokļūšana «tai pašā kamerā, kur pirms 14 gadiem» (delfi.lv) nav gals, pat pieturpunkts Aivara Lemberga un viņa apkarotāju cīņā. Kļūs arvien interesantāk – varbūt tik ļoti, ka izmisīgi gribēsies dzīvot garlaicīgos laikos.
Gribu izteikt savas domas par 24. februāra Liesmā publicēto viedokli Bezatbildīgi vai maksimāli atbildīgi?, kurā izteikta kritika par CSDD rīkotajām drošas braukšanas dienām.
Kad rakstu šo viedokli, apmēram šajā laikā valdībā notiek asas batālijas starp ministriem par to, cik lielu brīvlaišanu no esošajiem pandēmijas dēļ pieņemtajiem ierobežojumiem ar 1. martu, kaut nu jau izskanējis viedoklis arī par jaunu slieksni – 8. martu, varētu dot mazajiem tirgotājiem un skaistuma kopējiem.
Situācija ap pandēmijas radītajiem izaicinājumiem Latvijā patlaban sāk lēnām uzsilt. Ir gan cerīgās ziņas, ka ik dienu starp Covid-19 testus veikušajiem inficēto procents diezgan stabili turas zem 10 un ka slimnīcās kovidnieku pilno gultu skaits arī nokrities zem tūkstoša, taču ir arī trauksmes zvani no vīrusa pieskatīšanas profesionāļiem par iespējamu kovida trešo vilni, kurā liels īpatsvars varētu būt angļu pacientu (ar vīrusa lipīgo Lielbritānijas paveidu šobrīd Latvijā esot jau 8% pārbaudīto pozitīvo testu) un kurš no mediķiem īpašas rūpes prasītu ne vairs par tūkstoti, bet gan jau par trim tūkstošiem pacientu slimnīcās.
Kopš kovida ēras sākuma attālinātais darbs kļuvis par normu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Daudziem bijis arī jāpazaudē savs ienākumu avots.
Kaut kas nebijis! Kā senos laikos laukos! Tā pēc sava ikdienas rituāla – nūjošanas svaigā gaisā – nesen telefona sarunā teica mana Kurzemes māsīca. Nelielā pilsētiņa, kurā viņa jau kopš dzimšanas dzīvo, atrodas ainaviski skaistā vietā pie viena no Latvijas dziļākajiem ezeriem.
Šīs nedēļas sākumā Rīgas apgabaltiesa pēc 12 gadus (!) ilgušas lietas izskatīšanas par koruptīviem noziegumiem piesprieda Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 tūkstošus eiro sodu.
Kamēr mūsu galvenā uzmanība ir pievērsta cīņai ar koronavīrusa pandēmiju, pelnītā ievērība netiek pievērsta citiem, ne mazāk svarīgiem notikumiem. Viens no tādiem, manuprāt, ir Eiropas Komisijas (EK) direktīvas par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā (ES) izstrāde, kur tiek gaidīti arī Latvijas priekšlikumi.
Kopš pagājušā gada decembra Latvijā atkal ir ārkārtas situācija un sabiedrībai nākas sadzīvot ar stingrajiem ierobežojumiem. Katra otrdiena, kad notiek valdības sēdes, tiek gaidīta ar lielu nepacietību, lai uzzinātu, kas jauns notiks, kas būs atļauts un kas aizliegts. Bet tai pašā laikā CSDD laiž uz pilnu klapi.
Partijas, kas paredzējušas piedalīties jaunizveidoto novadu pašvaldību vēlēšanās, jau cītīgi veido deputātu kandidātu sarakstus, gatavo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus un solījumus iedzīvotājiem par dažādiem labumiem, kas nu novadam tiks, ja vien viņu partija jaunajā domē būs pie galvenās teikšanas.
Es nebūšu pirmais, kas teiks, ka reizēm ir ļoti grūti saprast valdības pieņemtos lēmumus, pat atrodoties tiem ļoti tuvu.
18. februārī apstiprināja vienreizēja 500 eiro pabalsta izmaksu par katru bērnu, tie tiks izmaksāti par katru bērnu personai, kurai laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.
Nedēļas sākumā tika braši spriests par iespējamu valdības nomaiņu – gan saldu sapņu pārņemtajā opozīcijā, gan pašā koalīcijā. Brīdis šķiet izdevīgs. Taču ko likt vietā?
Tikai vakar valdība lēma par atsevišķu tā saukto skaistumkopšanas pakalpojumu daļēju legalizēšanu. Nu, kā lai citādi nosauc aizliegumu, piemēram, strādāt normālai vīriešu frizētavai, kurā stiprā dzimuma īpatņi lielākoties ierodas tikai apgriezt matus, bez kaut kādām tur anomālijām, pie kurām varētu pieskaitīt ekskluzīvus frizūras kārtojumus ar krāsotām šķipsnām un tamlīdzīgām frizieru augstākās pilotāžas izpausmēm.
Sūri klājas Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai. Vēl pērn decembrī, kā rāda SKDS aptaujas dati, ar valdības darbu bija pilnībā neapmierināti 27% respondentu, bet janvārī tādi jau ir 37%.
Sporta pasaulē ir tāds termins – sapinās meistarībā, ko lietojam brīžos, kad komandu spēlēs drošās situācijās tikmēr tiek kombinēts, kamēr pretinieks paspēj atgriezties aizsardzībā, un vārtos vai grozā raidītā bumba mērķi nesasniedz. Šobrīd kaut kas stipri līdzīgs vērojams valdības rīcībā, kaut gan vēl pirms dažiem mēnešiem visi staigāja lepni izslējušies, stāstot anekdotes par igauņiem, kuru galvenā problēma esot zemais ar Covid inficēšanās līmenis Latvijā.
Latvijas politiķu nebeidzamā nespēja sakārtot mehānismus cīņā ar koronavīrusa pandēmiju, kā arī izbeigt savstarpējos kašķus aizvien biežāk liek uzdot jautājumu – cik vispār efektīva ir mūsu politiskā sistēma?
Tā tiek saukta arī par Pelnu trešdienu, ir septītā trešdiena pirms Lieldienām (46. diena pirms Lieldienām) – un šogad tā iekrīt tieši šodien, 17. februārī. Rietumu kristietībā tā ir arī pirms Lieldienu gavēņa pirmā diena.
Kopš CVK ir izsludinājusi pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā, atbilstoši likumam «Par pašvaldību vēlēšanām» spēkā nu jau ir daudzi ar vēlēšanām saistīti datumi. Tā kopš 6. februāra ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, darbojas prasības un ierobežojumi partiju priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu publiskošanā.
Darba kārtībā Latvijā patlaban ir administratīvi teritoriālā reforma. Mums, novadu sociālo dienestu vadītājiem, jau bijušas pirmās tikšanās ar Vidzemes Augstskolas pārstāvjiem, kas organizē jaunā modeļa izstrādi, esam jau runājuši arī par konkrētām lietām.