Visdārgākās ir zilas miera debesis
Svētdien, braucot no Vaidavas puses uz Valmieru, pēkšņi meža vidū pirms pagrieziena uz Limbažiem ieraugu autobusu pieturā uz sola stūrī sēžam rotaļu lācēnu, iespējams, pat slaveno Tediju.
Tā vienkārši vientuļš saulītē sildās... Un mani pārņem tāds miers! Jo zinu, ka rotaļlietu kāds bērns vienkārši aizmirsis. Jo viņš bijis tikai izklaidīgs, nevis viņam kopā ar vecākiem neatskatoties pēkšņi nācies bēgt mežā no visu iznīcinošām un savā ceļā graujošām raķetēm vai bumbām. Kā tas nu jau trešo mēnesi notiek Ukrainā, kur pēc Kremļa asiņainā pundura pavēles metodiski tiek iznīcināts viss pēc kārtas – gan ēkas, gan cilvēki, kur debesīs jau ierasti sprādzienu uzliesmojumi mijas ar dūmu vērpetēm.
Latvijā mums pāri ir zilas debesis. Tās dod lielu sirdsmieru ikdienā, kura, protams, pilna gan ar pozitīvām, gan ar negatīvām emocijām. Jo paši vien savā valstī visu kārtojam. Tiesa, jēdziens sakārtot reizumis ir ar ļoti dziļu saturu. Piemēram, kāda slavena ministrija, faktiski tās pārziņā esošs kantoris, jau ceturto gadu mēģina sakārtot pasažieru pārvadājumus visā Latvijā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv