Vakar valsts likumdevējs trešajā lasījumā pieņēma lēmumu veikt grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Aizliegums stāsies spēkā šogad 1. maijā.
Latviešiem ir teiciens par vadzi. Kad tas ir pilns, tas lūst. Apmēram tā var vērtēt valsts pasūtījuma izpildītāju demaršu pret šī pasūtījuma administrētājiem pasažieru pārvadājumu jomā.
Pašreizējie specifiskie apstākļi parādījuši ļoti daudzas īpašības gan cilvēkos, gan uzņēmumos, gan valstī kopumā. Tas ir pārbaudījums pilnīgi visiem.
Iepriekšējā mēneša nogalē gana plašu ažiotāžu izraisīja Centrālās statistikas pārvaldes padomes locekļa Jāņa Hermaņa sociālajos tīklos publiskots īss vizuālais pārskats, kurā bija salīdzināta pakalpojumu eksporta vērtība pa nozarēm no trim Baltijas valstīm pēdējo desmit gadu laikā, balstīta uz Baltijas valstu Centrālo banku oficiālajiem datiem.
Ik gadu 7. aprīlī – dienā, kad 1948. gadā tika dibināta Pasaules Veselības organizācija, tiek atzīmēta Pasaules Veselības diena. Tās mērķis – atgādināt cilvēkiem par vienu no lielākajiem dārgumiem, kas mums uzticēts – veselību, aktualizēt iedzīvotāju tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un uzsvērt viņu pienākumu rūpēties un būt atbildīgiem par savu veselību.
Kaps ir tukšs. Jēzus Kristus ir augšāmcēlies! Viņš ir dzīvs! Cilvēki meklē. Neskaitāmi cilvēki meklē Dievu, bet vai visi nonāk pie tukša kapa?
Pagājušajā nedēļā koronavīrusa pandēmijas un noteikto ierobežojumu dēļ nomocītā sabiedrība tika iepriecināta ar ziņu, ka skatītājiem un klausītājiem tiek piedāvāta jauna politiskā seriāla par trim A (Aivars, Andris un Ainars) sezona.
Samazinās viens no Covid-19 ierobežojumu līdzšinējiem pozitīvajiem efektiem – Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā strauji pieaug ar zarnu infekcijām sasirgušo bērnu skaits.
Laikiem cauri dzīvo gudrība, ka nedrīkst sākt dalīt lāča ādu, kamēr lācis nav nomedīts. Taču šķiet, ka valdībā reti kurš šo gudrību zina.
Pirms dažiem gadiem katru pavasari Zemkopības ministrijā notika Reģionālās preses dienas, kurās visu ministrijas pakļautības departamentu un dienestu vadošie speciālisti par lauku tēmām rakstošos žurnālistus iepazīstināja katrs ar savas nozares aktualitātēm un problēmām. Nu jau trešo gadu dažādu apstākļu dēļ šī, manuprāt, visnotaļ noderīgā tradīcija vairs netiek turpināta.
Reizēm gadās vēlreiz pārlūkot savu rakstīto. Šo 5. februāra Liesmā lappusē Komentārs. Viedokļi publicēto rubrikas MANUPRĀT fragmentu no materiāla Vieni investē, otri – taupa atgādinu lasītājam tikai tāpēc, ka tieku aicināts par savu situācijas redzējumu un vērtējumu atvainoties. To pieprasa SIA PATA TIMBER.
Tā gadījies, ka vēsturisko apstākļu ietekmē Latvijā ir daudz dienu, kad izkaram karogus sēru noformējumā. 25. martā kalendārā ir «Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena». Diena, kad Latviju skāra otrā padomju deportācija.
Diemžēl tā ir, ka daudzi cilvēki, izdzirdot vārdu attālināti, jūtas dusmīgi vai skumji atkarībā no tā, kādā kontekstā šo vārdu izmanto.
Ir iestājies astronomiskais pavasaris, vietumis vēl ir sniegs un ziema negribīgi atkāpjas, sāk dīgt pirmie asni, arī sniegpulkstenīši mūs jau priecē, tomēr nesnauž arī kūlas dedzinātāji. Pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts jau 27. februārī, kad Ainažos dega sausā zāle 30 m2 platībā. 2021. gada sākumā valstī reģistrēti jau 19 kūlas ugunsgrēki, liecina VUGD informācija.
Pagājušās nedēļas otrajā pusē kļuva zināms, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns ir atzinis par nepieciešamu sākt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, tāpat tiks izvērtēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums neuzsākt kriminālprocesu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi.
Mums ir jāizdomā veids, kā faktiski visiem ļaut strādāt, tai pašā laikā izveidojot katras nozares drošības standartu vai protokolu, pie kura šis vīruss neizplatās. Jo tā ir Covid-19 krīze, vīrusa krīze, ekonomikas krīze, cilvēku uzvedības krīze, vispārējās veselības krīze un arī krīze spējā kontrolēt. Jābūt kompleksai pieejai!
Lai arī kritiķu ne sevišķi augstu vērtēts, ar patriotisku noskaņu gadu simtenim cauri tomēr ir izdzīvojis Jāņa Purapuķes romāns «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes», kas vēsta par kalpa Pētera mūža sapni tikt pašam pie sava zemes gabala, kur viņš varētu saimniekot, kā vien pašam tīk.
Kaut arī infekciju eksperti par varītēm grib pierunāt valdību uz vēl drakoniskākiem ierobežojumiem, ik pēc pāris dienām publiski izziņojot arvien jaunu un jaunu Covid-19 vīrusa mutāciju uzrašanos Latvijā, dabas procesi rit savu gaitu.
Otrdien, 16. martā, tiešraidē no Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Mediju centra tika paziņoti «Zelta mikrofona 2021» laureāti. Pasākumam jau nebija nekādas vainas, tomēr tur pulcējās mūziķi, citkārt pat bez maskām uzturoties blakus.
Šoreiz virsrakstam – parafrāzei no populārā latīņu teiciena caur ērkšķiem uz zvaigznēm – vismaz trīs dažādas nozīmes. Par tēmu, kuras aktualitāti Latvijā šodien grūti pārvērtēt, lai cik nu apolitisks un savrups savā ikdienā no pūļa burzmas būtu lasītājs.