Francūžu balsojums un ES stabilitāte
Aizvakar ne tikai liela daļa Eiropas politiķu, bet arī kaut cik stabilā, prognozējamā nākotnē ieinteresētie iedzīvotāji ar satraukumu gaidīja Francijas prezidenta vēlēšanu rezultātus. Kad nu par šīs lielās Eiropas kopējo politiku un virzību būtiski noteicošās valsts prezidentu atkārtoti kļuvis centriski noskaņotais Emanuels Makrons, atgriežas sajūta, ka pretrunu plosītajā Eiropā atkal varam cerēt uz pietiekamu stabilitāti.
(Ja par tādu vispār var runāt, kamēr Ukrainas karavīriem un pēc tam arī civilizētās pasaules valstsvīriem neizdosies uz laiku laikiem aizsūtīt Krievijas agresorus tur, kur jau tika sūtīts un arī aizgāja Krievijas flotes dižākais lepnums, pat par nekādi nesabojājamu uzskatītais, bet tomēr nogremdētais kreiserkuģis «Maskava».)
Tieši E. Makrona lēmumu prognozējamības dēļ pārliecību, ka ES vismaz vēl turpmākos piecus gadus nu droši varēs paļauties uz Francijas nostāju ES vienotas politikas un ekonomikas stiprināšanā, apsveikumā atkal ievēlētajam prezidentam akcentēja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. Vēl priecīgāku apsveikumu E. Makronam izteikusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena: «Esmu gandarīta, ka varam turpināt mūsu lielisko sadarbību. Kopā mēs virzīsim uz priekšu Franciju un Eiropas Savienību.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv