Viedokļi

Vēl līdz piektdienai Valmieras pašvaldībā gaida iedzīvotāju izteikumus par centra apļa jauno satiksmes organizācijas shēmu. Ja nu kādam tā ir pirmā dzirdēšana, sīkāk par to rakstīts  ej.uz/centraaplis.

Latvijā jau faktiski kopš neatkarības atjaunošanas darbojas tāda organizācija kā Ārvalstu investoru padome. Kā jau noprotams no nosaukuma, organizācija pārstāv Latvijā strādājošo ārvalstu uzņēmēju intereses, pie kam de facto pārstāvētas tiek tikai rietumvalstu uzņēmēju intereses. Bijušās PSRS valstis ar Krieviju priekšgalā, kā arī Ķīnas uzņēmēji ar savām interesēm kaut kā veikli ir atstāti «aiz iekavām».

Bērniem ir izjokošanas spēle «No šīs vietas nedzird». Kad viens kaut ko stāsta, otrs pēkšņi paziņo, ka no vietas, kur viņš sēž, nekā nevar dzirdēt. Ja stāstītājs tam netic, abi apmainās vietām. Pēc tam nosacītais nedzirdētājs otrajā vietā vispār skaļi nerunā, vien tēlodams plāta muti. Nu arī stāstītājam nākas atzīt, ka no tās vietas nekā nevar dzirdēt...

Vakar pēc divu mēnešu raženas atpūtas darbu atsāka 12. Saeimas deputāti. Zīmīgi, ka 4. septembrī pirms 140 gadiem dzimis viens no Latvijas valsts izveidotājiem un dibinātājiem Kārlis Ulmanis, tāpat zīmīgi, ka pirms deputātu brīvdienām pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pamatojot savu ierosmi ar nepieciešamību pēc straujākām reformām, aicināja Saeimu rudens sesijā lemt, lai jau 2019. gadā Valsts prezidents tiktu ievēlēts visas tautas vēlēšanās, kā arī tiktu paplašinātas valsts vadītāja pilnvaras.

Vasarā braucot pa lauku (vietām arī pilsētas) ceļiem, vienmēr esmu ar līdzjūtību noskatījusies uz kājāmgājējiem un arī velosipēdistiem, kurus pēc katras garām aizbraukušas automašīnas karstā,  sausā laikā apņem biezs putekļu mākonis. Tiešām neapskaužami. Un ja vēl vienai mašīnai tūlīt pat seko otra un trešā!

Atkal paši uzpūšam sevī bailes no lielā lāča, paši tajās degam. It kā smieklīgi, bet patiesībā skumji ir dzirdēt autoritatīvus valstsvīrus mierinām sabiedrību: ziniet, Krievijas un Baltkrievijas kopējie militārie manevri tomēr nav Latvijas iespējamās okupācijas starts.

Sēdot Rīgā, arī Valmierā vai Vidzemes augstienē pie televizoriem, ir interesanti vērot par gadsimta plūdiem dēvētos ūdeņus Latvijas austrumos. Internetā populārs kļuvis kāds Latgales puisis, kurš jautri dodas peldēties pārplūdušā kviešu laukā. Taču pat uz mazāko jautrību prāts nenesas nedz šī, nedz arī citu nenovākto lauku saimniekiem. Šādus plūdus nepieredzējušajiem tā arī nesaprast tā sirmgalvja izjūtas, kurš atteicās evakuēties no ūdens appludinātās mājas, jo laivā līdzi taču nevarēs aizvest viņa divas govis...

No dažiem Vecrīgas suvenīru veikalu skatlogiem, gluži kā svētie no ikonostasa, uz garāmgājējiem noraugās skaistas lellītes. Cilvēks ir mazliet līdzīgs tradicionālajām krievu rotaļu lellēm — matrjoškām, kur izdobtā koka lellē var ievietot tieši tādu pašu lelli, tikai mazāku, savukārt mazākajā var ielikt vēl mazāku. Tā arī mēs, cilvēki, esam miesa, dvēsele un gars. Miesa — ārējais veidols, telts, kurā mājo dvēsele un gars. Ar šo vārdu ir vismazāk neskaidrību. Miesai vajag maizi, ūdeni un kustības. Taču jau mazliet dziļāk miesā mājojošā dvēsele ir noslēpums. Kas ir dvēsele? Vai tā ir tas pats, kas gars? Ne gluži. Tas, ko mēdzam dēvēt par dvēseli, nereti tiek apzīmēts ar vārdu sirds. Dvēsele — mūsos esošais apgabals, kurā uzkrājas pieredze. Tur mājo gudrība un saprāts, emocijas un jūtas. Taču dvēsele nav cilvēka dziļākais centrs. Visdziļākajās esības dzīlēs rosās gars. Tas ir kodols, kurā noenkurota mūsu dvēsele un izraisa tajā kustību. Baznīciskā vidē tiek jautāts: «Kāds gars tevi vada? Kāds gars kustina tavu dvēseli un miesu?»

Šodien Somijā un Izraēlā, bet rīt — arī  Rumānijā un Turcijā startēs Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Latvijas valstsvienība par tiesībām spēlēt izslēgšanas mačos priekšsacīkstēs cīnīsies D grupā Stambulā, pirmo spēli aizvadot 1. septembrī pl. 17 ar vienu no turnīra favorītiem — Serbijas izlasi. Nākamajā dienā pretiniekos būs Beļģijas basketbolisti, tad diena atpūtai, pēc tam pirmdien ar Lielbritāniju, otrdien ar allaž ambiciozo Krieviju, vēl viena atpūtas diena un, apakšgrupu turnīru noslēdzot, nākamceturtdien ar spēcīgo Turcijas izlasi.

Iepriekšējās nedēļas nogalē tika oficiāli nodibināta politiskā partija Kustība Par, kuras kodolu veido galvenokārt no «Vienotības» aizgājušie tā dēvētā liberālā (lai nebūtu jāsaka — ultraliberālā) spārna pārstāvji un pārstāves.

Kamēr mūsu jaunieši arvien attālinās no sportiskām aktivitātēm, kļūst mazkustīgāki — līki, greizi, nepareizi, tikmēr tautas sports tai pašā laikā plaukst un zeļ. Šķiet, kā tad tā — Veselības ministrija ceļ trauksmi, bet ārpus skolām katru sestdienu, svētdienu redzam, kā cilvēki aumaļām gāž apkārt kārtējos skriešanas, riteņbraukšanas utt. seriālus, pie tam gatavi par piedalīšanos kādā no tiem atvēlēt ne tās mazākās naudas summas.

Jau gadu desmitiem iegājies, ka 1. septembris ir skolu jaunā mācību gada sākums jeb Zinību diena. To, ka tālajā 1939. gadā agrā  1. septembra rītā Vācija sāka iebrukumu Polijā tādējādi aizsākot 2. Pasaules karu atceramies reti.

Medijos un sociālajos tīklos pašlaik ievērības centrā ir video un foto par lietus nodarītajiem postījumiem Austrumlatvijā. Kā zināms, pagājušajā trešdienā un ceturtdienā tur bija ļoti spēcīgas lietavas, kas daļā Latgales sasniedza pat nokrišņu rekordu. 32 stundu laikā Rēzeknes novērojumu stacijā reģistrēti 159 milimetri lietus, kas atbilst 229% no mēneša normas. Plūdus veicināja arī iepriekšējās lietavas, kas valsts austrumos bija 19. — 21. augustā. Rezultātā daudzviet ir bojāti autoceļi un pārplūdušas prāvas zemes platības.

18. augustā Alūksnē notika Latvijas Pašvaldību savienības 28. kongress, kurā, demonstrējot prezentācijas materiālu par paveikto un aktuālākajām problēmām, uzstājās ilggadējais, bet nu jau bijušais Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Nav zināms, kā un kad beigsies pēkšņās intrigas Latvijas otrās lielākās pilsētas pašvaldībā – Saskaņa neļaus Rihardam Eigimam un Latgales partijai tik viegli sevi apspēlēt. Tomēr no jezgas ir vismaz viens ieguvums: sabiedrības uzmanība tiek pievērsta valsts «autonomam» nostūrim, kas pārāk ilgi vārās savā sulā.

Kad jūlija nogalē Saeima pēc pamatīgām debatēm pieņēma valdības izstrādātos ar nodokļu reformu saistītos likumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sarunā ar žurnālistiem teica, ka šajos likumos ir atrunātas vairākas lietas, lai vismaz trīs gadus nemainītu nodokļus. «Tā ir stabilitāte, kas vajadzīga visiem iesaistītajiem, un mūsu uzdevums ir to nodrošināt,» tad īpaši uzsvēra valdības vadītājs, izsakot apņēmību, ka nepieļaušot arī Saeimas vēlēšanu tuvumam šo stabilitāti ietekmēt. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka viens no nodokļu reformas galvenajiem uzdevumiem bijis, lai sabiedrība un arī uzņēmēji «vismaz dažus gadus var rēķināties ar stabilu nodokļu politiku».

Ne reizi vien rakstīts par to, ka Zemkopības ministrija, domājot par vietējo pārtikas ražotāju atbalstīšanu, izveidoja plaši pārstāvētu ekspertu darba grupu, kurā izvērtēja reālās iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai vai atsevišķām tās grupām. Par šo plašai sabiedrības daļai — pārtikas ražotājiem un patērētājiem — joprojām tik aktuālo tēmu ne reizi vien sprieda un viedokļus izteica gan valsts institūciju, gan arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un vēl citu lauksaimniecības organizāciju pārstāvji, uzsverot, ka PVN likmes samazināšana pārtikai būtu jāsāk pakāpeniski, vispirms to nosakot kaut vai tikai svaigiem dārzeņiem un augļiem, neaizmirstot sākotnējo ieceri par PVN samazināšanu visiem svaigajiem produktiem ar īsu derīguma termiņu.

Okupācijas muzeja direktors un Austrālijas latviešu laikraksta «Latvietis» redaktors Gunārs Nāgels jautā: «Kas ir latviešiem centrālais identitātes elements? Kas ir tā lieta vai doma, par kuru mēs stāvam un krītam? Un vai ir vispār kaut kas, kas latviešiem kā tautai ir svarīgi?»

Iepriekšējās nedēļas nogalē notika partijas «Vienotība» kongress, kura gaitā par jauno partijas vadītāju prognozējami tika ievēlēts patlabanējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš savulaik ienāca «Vienotībā» no Pilsoniskās Savienības rindām. Tā varētu būs laba ziņa partijai, kurai vitāli nepieciešams vadītājs — praktiķis, kurš spētu veikt «Vienotībā» virkni pārkārtojumu.

Gauja, ko reizēm mēdzam dēvēt par vēl vienu Valmieras galveno maģistrāli, ne vien dāvā lielisku dabas baudījumu un atpūtu, bet vairāku valmieriešu ģimenēs uz mūžu atstāj atmiņas par traģiskiem notikumiem. Nepaiet ne gads, kad kādam neizdodas izpeldēt no upes dzelmes. Īpaši sāpīgi ir, kad Gauja paņem gluži jauna zēna dzīvību, kā tas notika šovasar jūlijā. Valmierieši kārtējo reizi par to bija satraukušies, bija raksti, ieteikumi presē, citos medijos. Pilsētas pašvaldība kārtējo reizi steidza paziņot, ka Valmierā Gaujā nav nevienas oficiālas peldvietas, kurā peldētāji kaut minimāli tiktu uzraudzīti vai kontrolēti.