Viedokļi

Lai dzīves ritms nekļūst pārāk vienmuļš un pat garlaicīgs, manuprāt, ik pa laikam dzīvē, sadzīvē, pagastā un pat visā valstī ir vajadzīga kāda kņadiņa, satraukumiņi un dažādības. Ir taču jautri vērot, ka daža iecere vai pasākums, kas kādam par sevi augstās domās esošajam šķiet pat zelta vērtībā, daudzu citu vērtējumā ir kaut kas diezgan sūdīgs. Tādu, gluži pretrunīgu vērtējumu nu jau labu laiku ir izpelnījušās arī tā sauktās «deputātu kvotas». Kaut gan par kādām vēl tur pretrunām drīkst runāt vismaz valdību veidojošo partiju deputāti, ja premjerministrs Māris Kučinskis pietiekami atklātā tekstā ir pateicis, ka šīs kvotas, viņaprāt, lieliski izveidotajam šī gada budžetam pagājušajā rudenī «uzlika virsū pamatīgu traipu».

Tam, ka izglītībā ir nepieciešamas pārmaiņas, piekrīt kā izglītības darbinieki, tā sabiedrība. Skolās ir tikai viena vēlme — lai tas nenotiktu rīt ap pusdienlaiku, bet lēmums tiktu pieņemts, rūpīgi izdiskutējot, un tiktu piedāvāta laikus sagatavota jaunajam mācību saturam atbilstoša materiālā bāze. Pašlaik grūti spriest, vai tuvējo Saeimas vēlēšanu tuvums vai nozares ministrijas smagnējā darbība ir tās, kas nozares ministru gandrīz vai katru nedēļu mudina nākt klajā ar jauniem paziņojumiem.

Kā liecina pētījumu aģentūras SKDS oktobrī veiktā aptauja, Latvijas politisko partiju ranga līdera godā nemainīgi atrodama Saskaņa, par kuru balsotu 22,5% vēlētāju. Otrajā vietā ir Zaļo un Zemnieku savienība, par kuru balsotu 13,1%, bet trešajā vietā Nacionālā apvienība, kura varētu iegūt 9,5% vēlētāju atbalstu. Ceturtajā vietā izvirzījusies Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas ir apsteigusi Vienotību, — patlaban JKP ir 3,9% vēlētāju atbalsts, bet Vienotībai — 3,5%. Latvijas Reģionu apvienību (LRA) atbalstītu 3,4%.

Cicerons esot sacījis, ka nezināt, kas noticis pirms tavas dzimšanas, nozīmē uz visiem laikiem palikt bērnam. Kīlas Universitātes vēstures pasniedzējs Džons Brigss saka, ka, tāpat kā atmiņas zudums atsevišķam cilvēkam ir psihisks defekts, kas liek meklēt mediķu palīdzību, tā arī jebkura sabiedrība, kurai trūkst sociālas atmiņas, ir slima. Iespējams, arī man šajā vietā ir jālūdz piedošana, jo arī es nevaru spīdēt ar izcilām vēstures zināšanām, tomēr esmu gatavs mācīties. Nav kauns lietas nezināt, bet kauns ir nevēlēties tās uzzināt.

Tomēr šoreiz manas pārdomas nevis par lidošanu virsrakstā piedāvātajā veidā, ko man 26. oktobra rītā pie redakcijas durvīm piedāvāja pirms mirkļa uzrunāta kruzuļaina dāma jau cienījamos gados, bet gan par brišanu. Un tie galīgi nav dubļi tēva pagalmā, kurus mīcīt varbūt kādam pat varētu būt svēta lieta! Mans sāpju kliedziens šoreiz par patoloģiski slinku visu gadagājumu garāmgājēju izmīņāto zālienu Beātes un Andreja Upīša ielas krustojumā tieši Liesmas redakcijas ēkas logu priekšā, kur ikdienā daļa steidzīgo nevis kārtīgi iet pa trotuāru, kas pat speciāli gājēju labad ielas krustojumā ar loku nobruģēts, bet gan slāj pāri zaļajai zonai, tādā veidā savā dzīves ceļā varbūt kādus desmit metrus ieekonomējot...

Rodas iespaids, ka baltieši uztver Katalonijas neatkarības centienu izgāšanos daudzkārt sāpīgāk nekā paši demonstranti un referenduma balsotāji. (Briselē nobēgušais autonomijas ekspremjers Karless Pudždemons Euronews ziņu sižetos izskatās varen apmierināts ar sevi.) Atkal skaists sapnis ir izčākstējis, realitāte atgādina savu nepielūdzamību...

Patlaban, ja vienkārši saka, Latvijas ekonomika vēl tādas iekšējas ziepes savārījusi nav. Līdz ar to iekšējie riski vairāk vērsti uz to, cik tad strauji mēs augsim un cik ilgi mēs augsim. Vai šo labās izaugsmes laiku vienkārši nobumbulēsim un pēc tam atkal domāsim, ko darīt tālāk, vai arī būsim sagatavojušies — veselības aprūpi, izglītību, visas pārējās lietas sagatavosim labākā kvalitātē?

Kaut arī premjers Kučinskis jau izbrāķējis vismaz divus Vienotības piedāvātos ekonomikas ministra kandidātus, vēl pagaidām Ekonomikas ministrijā valdošais Ašeradens pirms došanās Vienotības politiskā prestiža reanimācijas misijā saposies uz, manuprāt, svētīgu darbu — patīrīt pašmāju Augeja staļļus.

31. oktobra vakars nemierīgs bijis daudziem valmieriešiem. Alda, kura dzīvo Stacijas ielā, zvanīja uz «Liesmu» un stāstīja, ka bijusi gan dusmīga, gan teju līdz asarām, jo bērni un jaunieši ap astoņiem, vēl deviņiem vakarā klīduši pa kāpņu telpu un bungājuši pie dzīvokļa durvīm.

Cik gadus Latvija ir atjaunota un neatkarīga valsts? Kad Satversmē tika ierakstīts, ka Latvijā ir viena valsts valoda?

Internātskolas Latvijā — indikators valdības un IZM attieksmei pret neaizsargātiem bērniem

Faktiski valdība jau bija pieņēmusi lēmumu pārtraukt finansēt internātskolas, un tas nozīmēja šo skolu slēgšanu. Pēdējā brīdī gan pēc LRA protestiem ir izdevies šo procesu apturēt vismaz uz laiku, un bērni netiks izlikti uz ielas mācību gada vidū. Tomēr ir absurdi, ka lēmums ticis pieņemts jau pirms gada... Bet — vai kāds ir iedziļinājies bērnu problēmās, profesionāli izvērtējis internātskolu lomu bērnu dzīvē un piedāvājis risinājumu?

Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa rīko ekspertu konsiliju par Latvijas valsts himnu Dievs, svētī Latviju!, lai novērstu galvenās nepilnības Latvijas valsts himnas atskaņošanā, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība:

Nesen tika publicēti sabiedriskās domas izpētes aģentūras SKDS veiktas aptaujas rezultāti, kas rāda, ka tikai 12% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka valdība kopumā respektē Latvijas iedzīvotāju viedokli. Savukārt 40% jeb divi no katriem pieciem aptaujātajiem šādam apgalvojumam nepiekrita kategoriski, bet vēl 48% — drīzāk nepiekrita nekā piekrita, t.i., bija noskaņoti skeptiski, taču ne kategoriski.

Simtiem tūkstošus eiro valsts un pašvaldības gadā samaksā par bērniem, kas dzīvo institucionālā aprūpē. Tajā pašā laikā valsts un pašvaldību atbalsts audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem ir daudzkārt niecīgāks.

Pēdējo nedēļu notikumi, izglītības un zinātnes ministra, mediju vēstījumi, reaģējot uz aktuālo, atkal izraisījuši sabiedrības šūmēšanos, jo par tādām mūsu dzīves jomām kā izglītība un veselība daudziem vienmēr ir savs viedoklis un tas šķiet pareizākais gan par skolu tīkla optimizāciju, gan par skolotāju algām, gan mazākumtautību skolu, nu arī par to, kurš un kā drīkst izpildīt valsts himnu.

Saeima, vakardien pirmajā lasījumā izskatot nākamā gada budžeta un ar to saistīto likumu grozījumu projektu, rāmi spēra principiālu soli pretim sociāli svarīgam precedentam valsts nodokļu iekasēšanas politikā. Svaigiem un «Latvijai raksturīgiem» dārzeņiem, ogām un augļiem nākamgad tiek solīta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 5 procentu apmērā.

Novembris Latvijas valdībai solās būt lielās izšķiršanās laiks par LMT un Lattelecom: ieklausīties acīmredzami apvienošanas procesā ieinteresētā koncerna Telia kārdinājumos par apvienota digitālo pakalpojumu sniedzēja izveidošanas priekšrocībām vai tomēr visu atstāt pa vecam. Zviedri sola gan dāsnas investīcijas, gan palīdzību sabiedrības digitalizācijā.

Manu draugu vienīgā meita tagad dzīvo un strādā Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas darba specifika jau ilgāku laiku bija nudien kā tādam klīstošajam holandietim — te jābūt vienā, te pavisam citā pasaules malā, tādēļ sākotnēji par bāzes vietu bija izraudzīta Londona. Pašai tā likās ērtāk, arī vecāki, radi un draugi bija mierā, jo atšķirtība — vienas rokas stiepienā.

«Realizējot Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu tīkla pētījuma ekspertu ieteikumus, ieguvēja būs visa sabiedrība. Lai radītu izaugsmi, labklājību, augstāku dzīves kvalitāti, ir nepieciešams uzdrošināties mainīties, pieņemt lēmumus, kas maina ierasto dzīves ritmu. Tas ir vienīgais virziens labām pārmaiņām.

Par airBaltic investora piesaisti — šobrīd ir vairāki piedāvājumi, ko valdības konsultanti izvērtē un par ko valdībai lēmums būs jāpieņem līdz gada beigām. Dabiski, ka par šiem piedāvājumiem valdību informēs, un tad mēs tos varēsim redzēt.