Nevis muļķība, bet stulbums!
Jau sengrieķu filozofs Platons skaidroja muļķības attīstību bremzējošo būtību: «Muļķība tieši tāpēc ir liels ļaunums, ka cilvēks, nebūdams ne krietns, ne labs, ne saprātīgs, pats ar sevi ir pilnīgā mierā, jo nedomā, ka viņam kaut kas trūktu, pēc kā būtu jācenšas.» Pārceļot šo atziņu mūsdienu Saeimas vēlēšanu gaisotnē, negribot domas aizķeras pie vēlētāju izvēles motīviem. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ieņem otro vietu reitingos. Izteikšu savu subjektīvu viedokli.
Tā kā latviešu mentalitāte un identitāte sakņojas laukos, Latvijas zemē, ir nepieciešams politisks spēks, kas tos pārstāv valstiskā līmenī. Tiktāl pareizi. Problēmas rodas, ja šī politiskā spēka gars neatbilst tā burtam. Neminēšu daudzos negatīvos piemērus par ZZS, bet kā agronoms pakavēšos pie lauksaimniecības. Latviešu tauta bez savas zemes nevar cerēt uz ilgtspējīgu pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Taču ZZS deputāti ir atbalstījuši visus likumus, kas samazina latviešiem piederošās zemes platības un veicina depopulāciju laukos. No 307749 lauku saimniecībām 1995. gadā to skaits samazinājies līdz 81796 (26,6%) 2015. gadā. Ārzemniekiem bez Latvijas pilsonības pārdoti 1048509 ha (28,5% no privāto zemes resursu kopplatības) mežu un lauksaimnieciskās zemes. Laukos nodarbināto skaits no 430000 1990. gadā samazinājies līdz 71100 2015. gadā jeb par 358900 (83,5%). Pēdējos 27 gados laukos likvidētas 223 vispārizglītojošās skolas. ZZS atbalsta industriālos lauksaimniekus. 2000 saimniecības, kas lielākas par 100 ha, 2017. gadā saņēma subsīdijas 149 eiro/ha, bet 79796 mazās (līdz 100 ha) tikai 65 eiro/ha (44%). Lielās ražoja lauksaimniecības produkciju par 638 eiro/ha, bet mazās par 688 eiro/ha (108%). Šie skaitļi apstiprina mazo saimniecību dzīvotspēju, neskatoties uz attieksmes un atbalsta nevienlīdzību.
«Ir Eiropas maksājumi, kur neko nevaram un nedrīkstam mainīt, jo tie domāti šim lauku «dzīvesveidam». Tādēļ arī šie mazie lauksaimnieki saņems visu, kas viņiem pienākas. Bet tas nebūs tā, ka no citiem ES fondiem, kādi ir mūsu rīcībā, piedalīsim vēl papildu naudu klāt šim «dzīvesveidam»,» nicīgi deklarē zemkopības ministrs J. Dūklavs. ZZS nav latviešu tautas nacionālajām interesēm atbilstoša redzējuma un stratēģijas. Taču balsotājus par ZZS tas neatvēsina. Tie redz, dzird, bet atkal un atkal akceptē. Vai tā nav muļķība? Muļķības skaidrojums vēsta, ka cilvēks, kura darbības nodara zaudējumus citam cilvēkam vai cilvēku grupai, turklāt nenesot nekādu labumu pašam subjektam vai pat tam kaitējot, ir muļķis. Tās pašas darbības akli atkārtojot, nonākam pie muļķības augstākās pakāpes — stulbuma. Kad bijušajam Polijas prezidentam Kvasņevskim jautāja: «Vai nestāšanās ES nebūs muļķība?», viņš atbildēja: «Nē, tā nebūs muļķība, bet gan stulbums.» Šo atbildi pārfrāzējot: «Vai balsošana par ZZS nav muļķība?», piedodiet, atbildu: «Nē, tā nav muļķība, bet gan stulbums.» Tā varētu būt arī atbilde uz režisora Viestura Kairiša neizpratni: «Par Brigmaņa Latviju ne tikai mirt, bet arī dzīvot negribētos. Kāpēc par Brigmaņa vadīto partiju balso man tik tuvie lauku iedzīvotāji un visāda veida zaļās domāšanas pārstāvji, ir pasaules lielākā mīkla.»