Šosvētdien LTV konkursa Supernova 2017 finālā noskaidrosim, ko tad šogad sūtīsim atrādīt pasaulei Eirovīzijas dziesmu konkursā Ukrainā. Uzvarētājs svētdien būs viens no šiem četriem — The Ludvig, Triana Park, My Radiant You vai Santa Daņeļeviča.
Pagājušajā nedēļā pirmajā nopietnākajā ārzemju turnejā no Vašingtonas uz Eiropu bija devušies trīs spēkavīri — ASV viceprezidents Maiks Penss, valsts sekretārs Rekss Tilersons un aizsardzības ministrs Džeimss Matiss. Vizītes galvenais mērķis bija uzreiz trijos solīdos saietos — NATO dalībvalstu aizsardzības ministru apspriedē Briselē, G-20 valstu ārlietu resoru vadītāju apspriedē Bonnā un tradicionālajā Minhenes drošības konferencē — kliedēt jau Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas laikā izskanējušos apgalvojumus, ka turpmāk primārās būs ASV intereses. Arī NATO. Tas nozīmē, ka Eiropai laiks krietni vairāk piedomāt pie savām aizsardzības lietām, ne tikai akli paļauties uz pēdējos gados ierasto mehānismu, ka ierodas Tēvocis Sems un visu nokārto.
Tiekoties ar draudzenēm pie kafijas tases, pusdienlaika pačalošanā vai laiskas atpūtas brīžos bieži vien nekādas lielās tēmas netiek cilātas. Un nav noslēpums, ka tad reizēm mīlam paironizēt par labiem draugiem (vai arī sevi), kas, tuvojoties pavasara ģenerāltīrīšanai, nekādi nespēj izmest pirms gadiem pieciem, pat desmit valkātu apģērbu, jo vēl jau gluži labs un varbūt tomēr noderēs. Tas nekas, ka kleita vai mētelis jau vairākus gadus nav uzvilkts un modes dizaineri nemitīgi atgādina: gada laikā ne reizi neizmantots apģērbs nozīmē, ka interese par to ir zudusi. Kaut gan dzirdēts, ka mode pēc gadiem piecpadsmit atgriežas, tomēr jāsecina, ka tik iemīļotajā stilā pamanāmas, ja arī it kā nelielas, taču jaunas nianses un vecais mētelis, lai cik labi saglabājies, gribi vai negribi to pieņemt, diemžēl izskatās vecmodīgi.
Ģimene ir kā maza pasaulīte lielajā, visiem kopīgajā pasaulē — notikumi ārpusē, jo īpaši sliktie, netiek simtprocentīgi pārnesti uz ģimeni, tādēļ mazāk ietekmē laimes sajūtu, noskaidrots nupat veiktajā ikgadējā pētījumā Amigo laimes indekss. Pētījuma rezultāti rāda, ka ģimenēs gan pieaugušie, gan bērni jūtas laimīgāki nekā ārējā vidē: skolā, darbā, sabiedrībā. Un tā ir labā ziņa.
Ziemeļu kaimiņi atkal nopietnāk pieķeras problēmai, kas ir bieži apspriesta arī Latvijā: kā pārvietot valsts iestādes no «ūdensgalvaspilsētas» uz trūcīgākām vietām, lai tur tās kalpotu par attīstības «motoru». Vai vismaz ļautu «noturēties virs ūdens».
Dzīvē viss rit diezgan ātri, un daudzas lietas steigā notiek nemanāmi. Viena no tādām ir liekā svara parādīšanās un pārvēršanās nopietnā problēmā, ko sauc par aptaukošanos. Viena lieta ir neapmierinātība ar savu vizuālo tēlu un to, ka neder pierastais apģērba izmērs, bet pārlieku liels svars ir arī paaugstināts risks tādām kaitēm kā otrā tipa cukura diabēts, taukainā hepatoze (aknu aptaukošanās), holesterīna un urīnskābes vielmaiņas traucējumi. Var parādīties sirds un smadzeņu asinsvadu problēmas, kā arī paaugstināts asinsspiediens.
Vakar Eiropas Parlamentā, 408 deputātiem balsojot par un 250 pret, tika pieņemts Eiropas Savienības – Kanādas tirdzniecības nolīgums (CETA), ko klātienē sagaidīja Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā – Filipe Šampaņs. Tuvāko pāris mēnešu laikā līgumu paredzēts ratificēt visās 18 ES dalībvalstīs, lai aprīlī tas stātos spēkā, bet EP deputāts Artis Pabriks jau pasteidzies paziņot, ka Latvija, ratificējot līgumu nākamajā ceturtdienā, varētu kļūt par pirmo ES valsti, kas to izdara. Tā teikt — vismaz vienā jomā būsim pirmie Eiropā.
Tikai sliņķi Latvijā nevar atrast darbu — tā bieži dzird runājam. Arī pašvaldībās uzsver, ka jāattīsta atbalsta pakalpojumi, nevis jāpiešķir pabalsti, lai cilvēki neierakstītos uz palikšanu bezdarbnieku rindās, bet atgrieztos darba tirgū. Strādātu, lai pašapliecinātos, gūtu iedvesmu, krātu pieredzi, saņemtu atalgojumu, justos sociāli aizsargāti. Darbs būtībā sniedz drošības sajūtu, taču Latvijā šī sajūta ir ļoti mānīga.
Latvijā ir simtiem organizāciju, kas sniedz atbalstu un meklē līdzekļus tām funkcijām, ko pilnībā izpildīt nespēj valsts. Ziedojumi tiek vākti bērnu, ārstēšanas, izglītības un citām vajadzībām. Dažādās Latvijas vietās ir novietotas vairāk nekā 6000 ziedojumu kastītes, no kurām sabiedriskā labuma organizācijas inkasē saziedoto un izmanto attiecīgās programmās paredzētajiem mērķiem. Parasti ziedo sīkās monētas (1, 2 un 5 centi). Vienā kastītē šādu savākto monētu skaits svārstās ap 4 — 5 tūkstošiem. Protams, ka ziedojumu savācēji tālāk palīdzību nesniedz ar sīknaudas maisiem, bet samaina pret banknotēm vai veic pārskaitījumus ar banku starpniecību.
Iepriekšējā nedēļā uzreiz vairāki Vācijas plašsaziņas līdzekļi izteica pieņēmumu, ka šīs Eiropas Savienības (ES) lielvalsts kanclere Angela Merkele ir mainījusi savu nostāju attiecībā pret tā dēvēto divu ātrumu Eiropu un pārgājusi divu ātrumu Eiropas piekritēju nometnē. Nepārprotami par to paziņojusi Eiropas joprojām ietekmīgākā politiķe vēl gan nav, tomēr vairāki viņas izteikumi liecina, ka apgalvojums nav tālu no patiesības.
Metaforiski šis cepums, ko tieši tā svētdien LNT Nedēļā nosauca Haralds Burkovskis, liekams galdā šodien Ministru kabinetā, kur tā vadītājs Māris Kučinskis joprojām sēž premjera krēslā, nevis pakārts uz nagliņas valdības gaitenī pie sienas kā eks...
Vienudien zvana pieredzējušais piensaimnieks Jānis Višņevskis no «Zemturiem». Vaicā, vai negribot dzirdēt anekdoti iz dzīves. Klausos: kāds patērētājs lūdzis atklāti pateikt, ko «Zemturi» pievieno svaigpienam. Saņemot apstiprinājumu, ka piens ir dabīgs, pildīts tieši no govs pupa, sekojis pretjautājums: bet kāpēc tad mans kaķis nevienu citu pienu nedzer, kā tikai jūsējo?
Zaļo un zemnieku savienība pietiekami apņēmīgi — vismaz pēc Latvijas politikas mērauklām! — atbrīvojās no savas pirmās un vienīgās Eiropas Parlamenta deputātes. Ivetas Grigules publiskā vīpsnāšana par Ministru prezidentu kļuva par pēdējo pilienu Augusta Brigmaņa šķietami neizmērojamajā pacietības kausā.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šajās dienās ir saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina, ka SIA «Ancers» cūku novietnē Salaspils novadā konstatēts Āfrikas cūku mēris. Vīruss ir SIA «Ancers» cūku novietnē «Bunči» Salaspils pagastā, kur šim uzņēmumam ir aptuveni 10000 cūku liels ganāmpulks. Kā zināms, Āfrikas cūku mēra dēļ pirms dažām nedēļām šā paša uzņēmuma Krimuldas pagasta cūku novietnē jau nācās likvidēt 5023 cūkas.
Pasaule pirms simt gadiem bija vēl nemierīgāka un trauksmaināka nekā mūsdienās. Turpinājās Pirmais Pasaules karš, kuru sākotnēji plānoja dažu mēnešu garumā. Karā iesaistītajās valstīs pieauga neapmierinātība sabiedrībā, pasliktinājās stāvoklis ekonomikā.
Otrdiena, 7. februāris, Valmierā nebija nekāda īpaša diena. Ne šogad, ne arī nu jau 15 gadus, nu, varbūt kādus 10 pēdējos noteikti. Pārāk īss šis laika nogrieznis mūžības priekšā, pārāk garš — cilvēku atmiņai...
Pēc visa spriežot, noslēgumam tuvojas kāda ļoti interesanta likumprojekta izstrāde — atbilstoša valdības komiteja ir likusi saprast, ka mēneša laikā izskatīšanai valdībā var tikt virzīts Trauksmes cēlāju aizsardzības likums. Minētajā laika posmā varētu tikt saskaņoti daži atlikušie neskaidrie jautājumi, tostarp par atbildības piemērošanu gadījumos, ja notikusi vēršanās pret trauksmes zvanu skandinātājiem, kā nodēvēti cīnītāji pret dažādām netaisnībām, sabiedrības interešu neievērošanu un citiem līdzīgiem nodarījumiem.
7. janvārī izskanēja ziņa, ka Zemgalē, tīrot elektrības līnijas trasi, nozāģēta Pētermuižas dižtūja, kuras apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 metrus un ierindoja šo tūju par otru lielāko Baltijā (dižāka ir pie Bēnes). Nu publiskots Valsts vides dienesta izvērtējums, ka par šīs tūjas iznīcināšanu sods var būt 55 minimālo mēnešalgu apjomā, proti, 20900 eiro. Tas būs jāsamaksā trašu tīrītājai SIA «Vējkalni A.V.» vai tiem uzņēmuma strādniekiem, kuri, izrādās, pat krietni mocījušies, lai tik dižu koku zemē dabūtu. Tā vai šitā, bet var pat brīnīties, ka tik stulbi rīkojušies pieredzējuši trašu tīrītāji (šai SIA tādos darbos jau 20 gadu pieredze).
Tādu retorisku lozungu atļaušos izteikt visiem, kas savā ikdienā virtuvē lieto dabasgāzi no trubas — Latvijā uzskaitītas vismaz 380000 gāzes plītis. Sagaidāmie aprīļa jociņi dabasgāzes tirgū viņus skars noteikti, ja ne citādi, tad ar jauniem cipariem norēķinu kvītīs. Mazāk kreņķu būs balonu gāzes lietotājiem — viņiem vienkārši nāksies maksāt tik, cik tirgotājs par gāzes balonu prasīs, taču vismaz jārēķina nekas nebūs.
Īstenībā tāds nāk pretim vai katru dienu. Ja gribi, spēj to sajust dzirkstoši labestīgā labrītā, labi zināma aktiera lomas atklāsmē, kolēģes uz galda noliktajā Valentīndienas šokolādes sirsniņā... Var jau debatēt, vai mums vajag šādus aizlienētus svētkus un tradīcijas, tomēr, piekritīsiet, ir taču tik jauki saņemt šādus mazus pozitīvisma lādiņus.