Viedokļi

Lieldienu brīvdienās nejauši uztrāpījos LNT raidījuma Degpunktā sižetam par kādu, atļaušos viņu nosaukt visai skarbi, bezkaunīgu likumpārkāpēju, kurš krietnā reibumā bija sēdies pie auto stūres bez attiecīgiem auto vadīšanas dokumentiem kabatā un lielā visatļautībā Vecrīgā ar savu (cerams) automašīnu centies pa gājējiem un velosipēdistiem domāto ieliņu piebraukt klāt tieši pie sev tīkamā kroga durvīm. Tā teikt, puisim, kuram pēc apģērba un izturēšanās varēja dot plus mīnus trīsdesmit, tobrīd bija pilnīgi viss pie kājas, un viņš tādā veidā, sēžot pie auto stūres, bija pārkāpis pilnīgi visu, ko vien satiksmes dalībnieks var pārkāpt!

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta vai izšķērdēta. Un lielākie šķērdētāji ir mājsaimniecības, kā arī produktu ražotāji, pārstrādātāji.

Pirmssvētku nedēļā pamatīgas kaislības Baltijas valstīs, protams, arī Latvijā, izraisīja Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas viesošanās Maskavā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vizīte izpelnījās ļoti pretrunīgus vērtējumus, tostarp kārtējo reizi liekot aizdomāties par Baltijas valstu vienotību.

Aizvadītajā rudenī pieskāros tēmai, kas izrādījās aktuāla ļoti daudziem – par jauniešiem (bērniem) uz motorolleriem un viņu izdarībām. Pēc mana viedokļa saņēmu vairākas atsauksmes un ne tikai no Valmieras, bet arī, piemēram, no Trikātas, kur, kā teica zvanītājs, iedzīvotāji ar šādiem indivīdiem cīnoties saviem spēkiem, jo nav neviena, kam uzticēt šīs problēmas risināšanu.

«Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.» Rom. 6, 4

Pašlaik pieprasījums pēc darbaspēka Latvijā ir tik liels, ka pat ukraiņu viesstrādnieki jau var sākt izvēlēties! Te būtisks ir arī dzīvesvietas jautājums. Valmierā šo problēmu risina pašvaldība, būvējot īres namus. Divi jau uzbūvēti un aizpildīti, būs vēl. Šis projekts ir absolūti vietā. Platība, kas nepieciešama pie tās dinamikas, kas ir Valmierā, manuprāt, joprojām vēl ir par mazu. Un īres cenas, būsim atklāti, jau šodien ir briesmīgas! Mums atnāk darbā jauns cilvēks, un par divistabu dzīvokļa īri Valmierā šodien viņam sanāk maksāt 200, pat 300 eiro mēnesī. Iespējams, arī mums pašiem kādreiz varētu tikt realizēts kāds nupat pilsētā uzceltajiem īres namiem līdzīgs projekts, tas ir neizbēgami. Taču tad mums pašiem arī būs jāinvestē šādā projektā.

Viena no tēmām, par kuru drīzākajā nākotnē tiks salauzts neskaitāms daudzums šķēpu, ir nu jau kārtējā iecerētā teritoriālā reforma Latvijā. Iepriekšējā, jāatgādina, notika pirms desmit gadiem, un tās laikā par gandrīz četrām piektdaļām tika samazināts Latvijas pašvaldību skaits.

Kā tas varēja notikt, ka Latvijas galvaspilsētu esam atstājuši likteņa varā? Ne jau tikai Ušakova valdīšanas 10 gados Maskavas pakalpiņi Rīgu nobradā, piesmej, izlaupa. Diemžēl joprojām. Vai neviens valstī nesaprata un joprojām nesaprot to, kas ir šis vīriņš – Ušakovs. Viņš taču bija Maskavas acis un ausis. Atgādināšu. Ušakovs bija ITAR – TASS korespondents Latvijā. Ne jau PSRS laikos, bet neatkarīgā Latvijā. Īsts Maskavas aģents. Tā ir Maskavas politika, ko šis izcilnieks iedibina šeit visos iespējamos veidos. Ne velti Saskaņa noslēgusi draudzības līgumu ar Kremļa partiju. Līgums esot pārtraukts. Pārtraukts tikai vārdos, lai viltīgi pielabinātos latviešiem. Svaigs piemērs. Jauntapušais vicemērs Baraņņiks jau dodas uz Maskavu, lai saskaņotu kopīgu darbību. Saskaņa esot kļuvusi pat sociāldemokrātiska. Šos izbāzeņus atzinuši pat Eiropā. Dīvaini dzirdēt, kā politologi, žurnālisti apgalvo – Ušakovs esot viens no populārākajiem Latvijas politiķiem. Kas to iecēlis šajā godā? Šeit sabraukušo, reiz Latviju okupējušo, pēc tam kolonizējušo vidū viņš patiešām tāds ir. Latviešu nē!

Vidzemes un Latgales lielākā lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» biedru laukos jau labu brīdi kā valda aktīva pavasara  darbu rosība. Apskatot sējumus, kopumā varu ar gandarījumu teikt, ka aizvadītā ziema reģiona lauksaimniekus šoreiz ir pažēlojusi, tādēļ 99% ziemāju platību pēc ziemošanas perioda pašlaik ir pat ļoti labā stāvoklī, un tas nozīmē, ka pašlaik mūsu rīcībā ir labs, es pat atļaujos teikt, – cerīgs potenciāls jaunai ražai. Pamats ir ielikts, nu viss tālākais ir atkarīgs no savlaicīgas un profesionāli pareizas ziemāju kopšanas. Tieši tādēļ ziemājus arī pašlaik visi un visur mēslo, dodot tiem pēc ziemas papildmēslojumu.

Nedēļas nogalē bija dažādu partiju lielāka vai mazāka trokšņošana pavasarīgajā politikas mežā. Jau ceturtdien opozīcijā esošo deputātu OIK sakarā ierosināto pirmo demisijas pieprasījumu Saeimas balsojumā bez satraukuma (pat nekāpa Saeimas tribīnē taisnoties) pārcieta premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV). Savukārt piektdien vismaz 322 biedri (lai būtu kvorums) nesapulcējās uz «KPV LV» kopsapulci, un tā nebija lemtspējīga kaut vai par to, cik no biedriem ir gatavi atbalstīt K. Kariņa valdību un cik ir gatavi sadziedāties dažādos koros ar opozīcijas deputātiem Saeimā.

Pašlaik Latvijas sabiedrība atkal ļoti šūmējas jautājumā par Uzvaras laukumu Pārdaugavā Rīgā. Arī mums, 4. maija Deklarācijas klubam, par to ir savas domas.

Sestdien Valmierā pie autoostas iznāca pastāvēt pat uz ielas rindā pēc «Liepkalnu» gardumiem, tik daudz todien tur bija kārumu gribētāju. Arī kāds puisītis kopā ar omi. Dzirdēju, kā viņa mudināja mazbērnu varbūt lieki netērēt laiku, jo mājās jau šis tas gards esot. Nē, puika tomēr bija apņēmības pilns rindu izturēt, pašam, lūk, kabatā esot mammas dotie divi eiro. Kad nu arī mēs tikām maiznīcā, rindā abi bijām blakus, jo ome palika uz ielas pieskatīt velosipēdu. Puika man vaicāja, vai par to naudiņu viņam sanākšot kārotais. Nodomāju – nez kādu kūku dēļ gan mazais bija gatavs tik pacietīgi gaidīt? Izrādās – pavisam vienkāršas siermaizītes ar zaļumiem dēļ. Tādu neesot nekur citur Valmierā! Šis atgadījums vedināja uz pārdomām.

Mānīgs ir Jura Pūces valkātais mieramikas veidols. LTV intervijā pašvaldību ministrs Gundaram Rēderam gluži vai taisnojās: es pats jau neko – VARAM speciālisti, balstoties dziļos pētījumos, sazīmēja «gleznu eļļā» ar 35 krāsu traipiem... Taču Saeimai (un varbūt arī valdībai un Pūcem) vēl ir trīsarpus gadi priekšā. Pietiekama laika rezerve, lai vēlētāji samierinātos ar to, kā valsts vara savās interesēs sakārtos provinci.

Līdz ar pirmajiem saules stariem no ziemas miega mostas kūlas dedzinātāji. Varbūt pilsētas teritorijā nenākas ar to tik bieži saskarties, vien dzirdēt ugunsdzēsēju mašīnu sirēnas. Tomēr gribētu pievērst uzmanību, ka kūlas dedzināšana nav attaisnojama kā laba prakse teritorijas sakopšanā un ir bīstama visiem.

Ir daudzas lietas šajā valstī, kuru nākotne vēl zilā miglā tīta. Piemēram, nule publicētā VARAM pirmā vīzija par reģionālo reformu. Tajā noteikti būs vairāk jautājumu par zīmuļa klejojumiem pa Latvijas karti, pievienojot, atvienojot, brutāli noplēšot vai vēl lielmanīgāk pielīmējot novadus, pagastus un pat vērā ņemamas pilsētas, nekā to, kuri par visas šīs shēmas tapšanas loģiku spēs puslīdz loģiski atbildēt... Dzirdēts par astoņiem izvēles kritērijiem, taču vai katrā jaunajā veidojumā tie visi patiešām ņemti vērā? Varbūt viss veidots uz viegli ķezberiskām izjūtām? Nu, apmēram tā, kā tas nule notika ar nu jau pašatlaidušamies abiem jaunajiem Latvijas televīzijas valdes locekļiem...

Augļu un ogu pārstrādes uzņēmuma SIA «COOPERATIVE» līdzīpašnieks NAURIS JURGENBERGS intervijā mūsu laikraksta otrdienas izdevumā pieskārās problēmai, pret kuru viņi paši jau atdūrušies ne pirmo gadu, proti, nespējai augļkopjiem vienoties efektīvā sadarbībā, veidojot kooperācijas, ar kuru palīdzību pēcāk iekarot eksporta tirgus.

Pēdējās dienās sabiedrības uzmanības centrā nonācis tāds iestādījums kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Ja vienkāršoti, tad pēdējā ir valsts finansēta organizācija, kas pārrauga elektronisko plašsaziņas līdzekļu, tajā skaitā arī sabiedrisko mediju, darbību.

Sekojot galvaspilsētas paraugam, Valmieras uzņēmēju apvienība Ozols ierosinājusi slēgt azartspēļu vietas, uzskatot, ka «Valmierai jākļūst par pirmo pilsētu Latvijā, kas ir pilnīgi brīva no šī atkarību raisošā biznesa, lai valmierieši un Valmieras viesi neciestu no azartspēlēm un visām ar to saistītajām negatīvajām sekām».

Varēja cerēt, ka pēc trešdien Saeimā apstiprinātā valsts budžeta 2019. gadam politiķi, ministrijas un saimniekotāji sāks pamatīgu rosību, lai gada atlikušajā daļā gudri un apdomīgi izmantotu to naudu, kas nu katrai nozarei ir atvēlēta. Taču nedēļas nogale pieteica, ka vismaz pagaidām Latvijā gaidāms nevis ekonomiski aktīvs, bet gan politiski ļoti skaļš pavasaris.

Nupat visi ar milzīgu satraukumu gaida, kādu plānu neglābjami pasludinātajai administratīvi teritoriālajai reformai būs sazīmējis jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. No puslīdz drošiem oficiāliem avotiem zināms, ka līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā Pūces plānā būšot trīsreiz mazāk, t.i.,  robežās starp 30 un 40. Kāpēc tieši tik? Nu, tur jau atkal vesela virkne kritēriju, protams, Rīgā rīdzinieku izgudrotu un lauciniekiem priekšā liktu.