Vien muļķīgs joks

Droši vien esat dzirdējuši veselīgo vīrieša balsi radio un arī fonā skaidrojošajam TV klipam, kura apgalvo, ka no šodienas, 1. aprīļa, būšot gandarīti zāļu lietotāji. Nevajadzēšot pārmaksāt par dārgākām zālēm, jo tagad viss sakārtots – receptē dakteris rakstīšot ne vairs konkrētā medikamenta nosaukumu, bet gan ārstējošo vielu. Tā, redz, dažādās zālēs esot viena un tā pati, tāpēc arī zāļu iedarbība neatšķiroties, līdz ar to pacientam būšot labāk, jo varēšot aptiekā pašu lētāko medikamentu ar šo pildījumu nopirkt. 

Tā ir vismaz puspatiesība, iespējams, pat viegli meli. Gribētos palūkoties šim runātājam sejā, nu, vismaz pajautāt, vai vīram ir  kādi principi, kurus viņš pat par reklāmas izpildījuma honorāru nebūtu gatavs pārkāpt. Jo skandināt šādu tekstu var tikai tāds, kurš ir vesels kā rutks jau no bērna kājas un līdz pat šodienai, iespējams, aptiekā neko vairāk par kādu universālu drapi, piemēram, zāļu pulveri pretgripas tējai, nav pircis...

Par nelaimi reālajā dzīvē nav gluži tā, kā tiek reklamēts. Katrs medikaments savā ziņā ir unikāls izstrādājums, tam ir tikai šim zāļu nosaukumam specifisks iedarbības efekts. 

Līdz šādam, maigi sakot, diskutablam situācijas risinājumam Veselības ministrijas ierēdņi, protams, nonākuši, labu gribot. Jo vaimanas par to, ka dakteri par varītēm cenšoties iebarot saviem pacientiem dārgākās zāles, vēl nesen Latvijas sabiedrībā tricināja gaisu ne pa jokam. Iespējams, trakākie bļāvēji par esošo kārtību medikamentu apritē patiešām bija tie, kuriem nav nevienas nopietnas kaites pašiem, kuriem vienkārši laiku pa laikam gribas kaut kādas tabletes uzēst. Nedomāju, ka pret kārtību, kāda bija līdz šodienai, protestēja tie pacienti, kuri pie savām īstajām ikdienas zālēm bija nonākuši ilgstošā saskarsmē ar savu ģimenes ārstu vai kādu citu profilējošu mediķi, optimālo medikamentu atrodot kopīgu abpusēju pūliņu rezultātā, iespējams, procesa laikā izmēģinot divas, trīs, pat vairāk līdzīgas iedarbības zāles. Ar viena nosaukuma ārstējošo vielu, taču katru ar dažādām iespējamām blaknēm. Jo divu pilnīgi vienādu cilvēka organismu taču pasaulē nav!

Vēl vakar man bija saruna ar ne tikai mūspusē cienījamu mediķi, īstu savas jomas profesionāli, kurš arī bija sašutis par jauno kārtību medikamentu apritē. Jo lieliski zina, ka vienas zāles viņa pacientu ārstē, bet otras, kaut arī ar to pašu sastāvu, var izraisīt pilnīgi neprognozējamu organisma reakciju! Un tad cilvēks zvana savam dakterim, sūdzas, ka aptiekārs ar gandrīz tām pašām zālēm (jo tās īstās, iepriekš lietotās, tobrīd aptiekā beigušās) laikam gribot viņu noindēt... Jo cilvēkam pēc gandrīz lietošanas parādījusies alerģiska reakcija!

Jā, ķīmiskais nosaukums vielai kapsulā varbūt tas pats, bet katra firma taču kapsulu apvalku gatavo citu. Un vēl viena lieta, ko raksturo mana sarunas biedra teiktais: «Tīri loģiski, neiedziļinoties  kādās profesionālās jomās, tie ir pakaļdarinājumi, jo tad, kad vieniem medikamentiem beidzas termiņš, tad var sākt ražot citus, kas, salīdzinot ar oriģinālo izpildījumu, jau ir novienkāršoti.  Ķīmiskā formula jau tā pati, taču sintezēt šo vielu var gan ar milzīgi smalku metodi, gan pa rupjo. Un tad jau zāles var ražot arī augstskolas ķīmijas fakultātē.»

Vēl vakar, kā apgalvoja pieredzējušais mediķis, e-receptē nebija Veselības ministrijas solītā skaidrojuma ģimenes ārstiem, kā tad rakstīt zāļu atšifrējumu pa jaunam. Un vēl pamatīgs kašķis būs ar veselības polisē solīto medikamentu iegādes izdevumu segšanu, tur, manuprāt, būs pat tiesu darbi, jo klienti, stājoties spēkā jaunajai kārtībai, pamatoti jutīsies piečakarēti. Piemēram, mana ģimenes ārste jauno Veselības ministrijas izstrādāto medikamentu aprites kārtību nosauca par cilvēktiesību pārkāpumu, par kuru nāktos rakstīt ziņojumu Tiesībsargam. Un tas vairs nepavisam nav aprīļa joks.