Kā jūties, morāle?

Pašlaik mediķi, arī daudzi citi riskē ar savu dzīvību, bet, kad Saeimā bija balsojums par sen solīto algu palielināšanu, un zinot, ka valsts rīcībā ir vairāk nekā 2 miljardi eiro krīzes slāpēšanai un pārvarēšanai, Saeimā deputāti balsoja pret. Tādi nu ir mūsu izredzētie, kuri solīja vai debesmannā, ja vien tiks pie teikšanas. Kā te ir ar morāli? Pareizi Guntis Vīksna Liesmā rakstīja, ka tiem, kuri atbraukuši no ārzemēm un vazājas, kur tīk, aplipinot apkārtējos, uz pieres derētu uzspiest košas krāsas zīmogu, lai tauta redz, ar ko darīšana. Ai, kā ar šādu zīmogu derētu izdaiļot arī tos deputātus, kuri bija pret algas palielināšanu mediķiem!

Par pasaules apceļotājiem, kuri kā driģenes salietojušies. Latvietim beigas klāt, ja netiek uz siltās Kanāriju salas pludmalēm! Tas nekas, ka tagad jāiežmiedz aste starp kājām un jālūko tikt mājās. Vēl apvainojas! Nevis uz sevi, bet uz valsti. 

Par mediķu algām. Beidzot sadūšojās un solīja 20% algas pielikumu tiem, kuri ir pretvīrusa kara pirmajās rindās. Pēc brīža gan nokaunējās un sola līdz pat 50%. Par maz, dāmas un kungi deputāti! Šiem riskam pakļautajiem alga jāpalielina vismaz dubultā. 

Par krīzes pārvarēšanu. Tagad uz atbalstu piesakās visi, kam nav slinkums. Vai patiešām visi dzīvojuši no rokas mutē? Te var notikt līdzīgi kā ar Eiropas naudu, kas tiek kaisīta un izkaisīta uz nebēdu. Kā tas var būt, ka šajā atbildīgajā laikā nav ekonomikas ministra, kam par to īpaši jāatbild! Vienu gan uzsvēršu īpaši – vispirms jāmet lietā viss un vēl vairāk, glābjot cilvēku dzīvības. Viss pārējais pēc tam. Jo par grūtiem laikiem šodien sūdzas pat azartspēļu rīkotāji. Šausmas – spēļu automāti jāizretinot 2 metru attālumā. Kā te jūtas morāle? Vai to neizšķīdināsim un neizkaisīsim vējā? 

Minēšu vēl dažus šķietami maznozīmīgus piemērus, kaut tieši tur jo bieži slēpjas pamatbūtība. Un tā – es skatos uz visādu rangu darboņiem, un mani pārņem kauns un bezcerība. Iet vaļā arī vēlēšanu kampaņa cīņā par Rīgas domi, vienlaikus arī haotiskā, nepārdomātā, sasteigtā pašvaldību reforma. Ļembasts ir tāds, ka ausis svilst, visu dzirdot. Atīstībai/Par!, kā Šķēles laikos, izvietojusi potenciālā Rīgas mēra kandidāta Staķa portretus uz katra staba, arī televīzijā. Politologs, agrāk Latvijas Universitātes profesors, Ījābs, slavējot savu partijnieku, arī pazaudējis orientierus. Staķa kungs esot labu labais, viņš savā uzņēmumā daudziem dodot darbu un vēl – godīgi maksājot nodokļus. Tā tik vēl trūka, ka pat esošais Saeimas deputāts nodokļus nemaksātu! Vai tāpēc viņš ir labs, ka pilda to, ko pilda ikviens godīgs cilvēks? Profesoru pārtrumpojis Jaunās Konservatīvās partijas līderis Bordāns. Viņš reklāmā saka – Jurašs būšot pilsētas mērs, kurš nezog. Mīļo prātiņ! Nu gan laiki pienākuši! Tas, kas nezog, jau ceļams augstos amatos. Ja tā domā, spriež un lemj tur – augšās, tad tālāk par kliņķi netiksim. Skaties, kur vien gribi, visur pārsteigumi. Šodien ar likumu jau aizsargā pat pieminētos nodokļu nemaksātājus. Vērtējiet paši! Par labklājības ministri (vienlaikus sēž arī Saeimā!) Ramonu Petraviču, kura, strādājot vīra uzņēmumā, algas maksājusi aploksnēs, ieinteresējās Valsts ieņēmumu dienests. Skaidroja, cik tā ir taisnība, cik ne. Noskaidroja arī. Mums, tautai, nesaka – ir Ramonīte pie vainas vai nav. Neļaujot likums! Vaininiece, protams, klusē. Ja nebūtu vainīga, taurētu tā, ka visi Rīgas torņi līgotos. Ko te saka godātā morāle? Likumu cepējiem, protams, bravo. 

Pārsteidzošas batālijas risinās Saeimā, jebkuru likumprojektu apspriežot. Izcilnieku te ļoti daudz. Pieminēšu kaut vai Pūces līdzskrējēju Bondaru, kurš, seksti izriezis, allaž ar ņirdzīgu grimasi sejā apsaukā tos, kuri viņam nepiekrīt. Vērojot viņa uzvedību, man šķiet, ka laiks viņam būtu apmeklēt psihologu vai kādu gudru etiķetes speciālistu. Tāda tur parlamentā tā diskutēšana. Drīz deputāti staigās ar nozilinātām acīm. Gobzems un Riekstiņš ragus jau sakrustojuši. Lūst tie vēl nelūst, dzirksteļoja gan.

Šodien notiekošā ilustrēšanai es pieminēju arī šķietami maznozīmīgus faktus, bet zinām taču, ka lielās lietās, lielos darījumos morāle neeksistē vispār. Vērtējiet nu, kā ir ar to morāli. Ka tai jābūt klāt it visur, kā katalizatoram, nav divu domu. Pretējā gadījumā labu rezultātu varam negaidīt. Kur rast šo katalizatoru? Tas taču nav ne nopērkams, ne loterijā iegūstams. Tas jāmeklē katram sevī – sevis pašvērtēšanā, pašattīrīšanā. Ja to darīsim, tad arī no šīs sērgas, kas plosa pasaules tautas un nopietni klaiņo pa Latviju, iznāksim stiprāki. Ja ne....