Neformālā izglītība un brīvprātīgais darbs

Par programmu

Programma «Erasmus+'» jeb jauniešu mobilitātes programma darbu sāka 1987. gadā, piedāvājot pusgadu vai gadu studēt kādā no 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Patlaban programma piedāvā ne tikai studijas, bet arī neformālās izglītības iespējas – jaunatnes mobilitātes projektus, līdzdalības projektus un jaunatnes organizāciju partnerības projektus. Programmu Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (jaunatne, tostarp neformālā izglītība) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (izglītība). Tāpat Eiropas Komisija regulāri izsludina centralizētos un «Erasmus+» sporta projektu konkursus.

Programmā «Erasmus+» var piedalīties visai plašs personu un organizāciju loks. Privātpersonas var izmantot daudzas «Erasmus+» finansētās iespējas, taču vairumā gadījumu to var izdarīt tikai ar programmā iesaistītas organizācijas starpniecību. Privātpersonu un organizāciju atbilstības kritēriji ir atkarīgi no tā, kurā valstī tās atrodas. Valstis ir iedalītas divās grupās: programmas valstis un partnervalstis. Programmas valstis var piedalīties visās «Erasmus+» darbībās, bet partnervalstis tikai dažās – un uz tām attiecas specifiski nosacījumi. Tomēr «Erasmus+» neformālās izglītības projekti sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 13 līdz 30 gadiem, jaunatnes darbiniekiem un citām personām, kas iesaistītas darbā ar jaunatni, iegūt jaunas kompetences un pieredzi, veicināt sociālo iekļaušanu, līdzdalību, radošumu un inovatīvas pieejas organizāciju un politikas līmenī jaunatnes jomā. Jauniešu līdzdalības projekti veicina jauniešu līdzdalību un mudina kļūt par aktīviem pilsoņiem, pašiem iesaistīties savas vides attīstībā.

Jaunajā programmas (2021. – 2027.) periodā īpašs uzsvars vērsts uz iekļaušanas un dažādības, digitālās transformācijas, vides un klimata pārmaiņu, kā arī demokrātijas un līdzdalības jautājumiem. Šogad programmas «Erasmus+» jaunatnes jomas projektu īstenotājiem Latvijā ir iespēja piedalīties divos jaunatnes projektu konkursos, kuros projektu īstenošanai un programmas atbalsta pasākumiem pieejamais kopējais finansējums ir vairāk nekā 4,4 miljoni eiro. Pieteikumus pirmajā projektu konkursā varēja iesniegt līdz maijam, savukārt otrā projekta konkurss izsludināts septembrī, un projektu īstenotāji savus projektus var iesniegt līdz 5. oktobrim un 3. novembrim. Projektu pieteikumus konkursam var iesniegt nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un to iestādes, valsts iestādes, neformālas jauniešu grupas, sociālie uzņēmumi u.c., kas jau strādā vai vēlas strādāt jaunatnes jomā. Šogad pirmajā projektu konkursā tika saņemti 78 «Erasmus+» projektu pieteikumi. Pērn saņemti 450 projektu pieteikumi, bet iepriekšējā programmas periodā (2014. – 2020.) kopumā iesniegti 2460 pieteikumi. Apstiprinātajos projektos iepriekšējā programmas periodā piedalījās 32 636 dalībnieki (jaunieši un darbā ar jaunatni iesaistītie).

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) piedāvā virkni atbalsta pasākumu un regulāri rīko bezmaksas mācības, vebinārus un informatīvus pasākumus par programmas piedāvātajām iespējām un aktuālajiem projektu konkursiem. Tāpat ikvienam interesentam ir iespēja izmantot JSPA projektu koordinatoru atbalstu – saņemot individuālas konsultācijas un mentora atbalstu projektu izstrādes procesā, palīdzot veiksmīgi sagatavot projekta pieteikumu un pretendēt uz programmas finansējumu. Lai veicinātu jauniešu iesaisti, nozīmīgs ir arī darbs ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Brīvprātīgajā darbā jaunieši var doties, iesaistoties programmas «Eiropas Solidaritātes korpuss» projektā «Brīvprātīgais darbs», kas sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties humānās palīdzības aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu.

Laura Bringina, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras komunikācijas daļas vecākā referente stāsta: «Visas programmas «Erasmus+» piedāvātās iespējas ir vienlīdzīgas un pieejamas neatkarīgi no pārmaiņām, ko veicinājusi Administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Jebkādas programmas izmaiņas – projekta veidus, budžeta apjomu, finansēšanas noteikumus, atbalstāmos projekta dalībniekus, u.c. – nosaka Eiropas Komisija. ATR, protams, var ietekmēt programmas «Erasmus+» piedāvāto iespēju izmantošanu, bet tas attiecas galvenokārt uz organizācijas, iestādes vai uzņēmuma iekšējiem resursiem – vai jaunizveidotajā novadā ir savs jaunatnes lietu speciālists, kāda ir jaunatnes darbinieku komanda, cik liela ir komanda un kādu atbalstu piedāvā pašvaldība.

Darbojas gan vietējie, gan Eiropas brīvprātīgie jaunieši

Rūjienas jauniešu organizācija «Ligzda» īsteno gan apmaiņas, gan brīvprātīgo darbu. Organizācijas vadītāja Daina Roze stāsta: «Organizācija tika izveidota jau 2012. gadā kopā ar jauniešiem, lai varētu īstenot dažādas savas idejas, kā arī veidot dažādus projektus un piedalīties tajos. Jaunieši ir aktīvi un vēlas lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku. Katru gadu īstenojam vienu jauniešu apmaiņu un uzņemam brīvprātīgos jauniešus no Eiropas solidaritātes korpusa programmas. Mēs iesaistāmies arī daudzos citos projektos, piemēram, šogad tas bija Sabiedrības integrācijas fonda projektā startējām par ģimenei draudzīgu pašvaldību, un īstenojām dažādas aktivitātes. Mēs arī sniedzam iespēju jauniešiem šeit vasarās strādāt, un viņi darbojas ar pilnu atdevi. Startējam arī «Pumpurs» jauniešu iniciatīvu projektu konkursos, kur pašlaik viens projekts par pieredzi un sadarbību starp Rūjienas un Ķekavas jauniešiem ir noslēguma stadijā. Mēs cenšamies iesaistīties daudzos projektos. Jaunieši gaida, kad būs nākamais projekts, kurā varēs piedalīties. Jaunieši organizācijā darbojas kā brīvprātīgie un krāj savas brīvprātīgā darba stundas. Rūjienā brīvprātīgo darbu iespējams veikt pašvaldības iestādēs, nevalstiskajās organizācijās un biedrībās.

Pašlaik «Ligzdā» esam ieguvuši akreditāciju «Erasmus» projekta īstenošanai un plānojam turpmāk katru gadu organizēt vienu jauniešu apmaiņu un jaunatnes darbinieku mācības par sociālo iekļaušanu, digitālajām tehnoloģijām un vides jomu. Saņēmām arī jauno akreditāciju par Eiropas brīvprātīgo jauniešu uzņemšanu, tāpēc varētu teikt, ka mums septiņu gadu griezumā ir ko darīt.

Tā kā ar brīvprātīgajiem jauniešiem no Eiropas strādājam jau kopš pašiem organizācijas pirmsākumiem, mums ir daudz sadarbības partneru. Tiklīdz rodas vakance, izsūtām ziņu, un piesakās brīvprātīgie. Sadarbības partneri jau zina, uz kurieni brīvprātīgie brauks, ko viņi šeit darīs. «Ligzda» ir koordinējoša organizācija, mēs koordinējam brīvprātīgo darbu projektā «Darām Rūjienai» Rūjienas vidusskolā, Rūjienas multifunkcionālajā jauniešu iniciatīvu centrā, sociālās aprūpes centrā «Lode», Rūjienas pilsētas bibliotēkā un biedrībā «Rūjienas senioru māja». Ir vēl viens vai divi brīvprātīgie, kas darbojas «Ligzdā» – viņi fotografē vai filmē sižetus par to, ko dara pārējie brīvprātīgie. Kopumā mēs uzņemam 9 – 11 brīvprātīgos, un Rūjienai tas ir daudz. Mēs uzreiz kļūstam kā starptautiska vide, un tā pieredze un informācija, ko gūstam no katras valsts brīvprātīgā, ir neatsverama. Ar brīvprātīgo darbu mēs Eiropu ienesam Rūjienā. Šeit ir dzirdama ne tikai latviešu valoda, bet arī angļu valoda un daudzas citas, un jauniešiem ir iespēja iemācīties ko jaunu. Zinu, ka jaunieši kautrējas runāt angliski, jo nav pārliecināti par savām komunikācijas spējām, bet, ja pretī stāv cilvēks, kas latviešu valodu neprot, tad nav izvēles. Mums bija puisis no Francijas, viņš neprata angliski, intervijā lietoja tulkotāju, bet tas mums bija izaicinājums – paņemt šo cilvēku. Viņš šeit nodzīvoja astoņus mēnešus, mācījās angļu valodu un jauniešiem mācīja franču valodu. Beigās jau spējām komunicēt – ar žestiem, emocijām un kaut kādām minimālām angļu valodas zināšanām. Šī brīvprātīgā darba programma ir vērsta uz jauniešu pašizaugsmi, un mēs cenšamies to nodrošināt,» tā Daina Roze par brīvprātīgā darba veicējiem no Eiropas.

«Jauniešu apmaiņas programmas notiek caur «Erasmus+» programmu. Jauniešu apmaiņa dod iespēju dažādu valstu jauniešu grupām satikties, īsu laika periodu kopā dzīvot un strādāt pie kopīgiem projektiem. Jauniešu apmaiņas laikā var piedalīties dažādās darbībās: semināros, vingrinājumos, diskusijās, lomu spēlēs, brīvā dabā rīkotajās aktivitātēs. Mēs uzņemam jauniešu grupas, vecumā no 15 līdz 17 gadiem. Tad grupiņas, kurā ir jaunieši no piecām vai sešām valstīm, brauc uz Latviju, un kopā darbojas dažādos projektos. Viens no pēdējiem projektiem bija par ekopilsētām un sociālo iekļaušanu. Rūjiena ir zaļa, tīra vide, un viņi šeit izbauda to visu un saprot tīras apkārtējās vides vērtību. Ir arī pretēji – mēs savācamies grupiņa un braucam pie citiem jauniešiem ciemos.»

«LIGZDAS» BRĪVPRĀTĪGIE. Foto no organizācijas arhīva