Pilsētās un novados

Bieži dzirdēts: kādas kādreiz bija ziemas, kādas vasaras! Laikapstākļi mainās, ar to jārēķinās. 2019. gads Latvijā līdz novembra pēdējai nedēļai bijis siltākais novērojumu vēsturē – vismaz kopš 1924. gada, kad valsts teritorijā sāka darboties vienots meteoroloģisko novērojumu tīkls, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Laikapstākļi decembrī izšķirs, vai šis gads siltuma ziņā pārspēs 2015. gadu. Kā bija pirms gadiem, kā ir tagad, vai atkārtojas tas, kas reiz jau bijis?

Paātrinātas izmaiņas okeānos un kriosfērā, sniega un ledus pārklātās zemes un ūdens daļās, ir viena no visdramatiskākajām klimata krīzes sekām, – tā savā pēdējā ziņojumā par klimata pārmaiņu riskiem vēsta Apvienoto Nāciju Organizācija. Ja šķiet, ka lielie plūdi, piemēram, Krievijas ziemeļaustrumos vai mūžam ūdeņu apskalotajā Venēcijā, mūs īsti neskar vai ka klimata pārmaiņas ir vien cikliski dabiskas un uz laiku, tad, ieklausoties zinātnieku teiktajā, viedokli nākas mainīt.

Atstājis autoservisā savu mašīnu, mērojis kādu gabaliņu pa pilsētu, šīsnedēļas vienā no drēgnākajām dienām uz interviju «Liesmas» redakcijā, viegli ģērbies, vien baltā kreklā ar īsām piedurknēm un vestē, atnāca ULDIS PALTIŅŠ. 

Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienas priekšvakarā, 17. novembrī, Vaidavas kultūras un amatniecības centrā Kocēnu novada dome aicināja novada iedzīvotājus un viesus būt kopā, lai godinātu pašvaldības galveno vērtību – tās cilvēkus, kas ar savu pašaizliedzīgo darbu un panākumiem snieguši ieguldījumu Kocēnu novada attīstībā un pašvaldības goda un slavas vairošanā, kā arī rūpējas par savas dzīves vietas un apkārtējās vides sakopšanu.

Pagājušajā nedēļā atkritumu poligonā «Daibe» un Dabas un tehnoloģiju parkā «URDA» atklāja Vides risinājumu institūta un projekta «WasteArt» partneru veidoto starptautisko izstādi «PROM no acīm, PROM no prāta». Tāpat bija pulcējušies Igaunijas un Latvijas skolotāji, kas ir iesaistījušies projektā un uzsākuši atkritumu auditu izglītības iestādēs. Viņi dalījās rezultātos un pārdomās par notiekošo.

Kocēnu novada dome turpina īstenot investīciju projektus, lai uzlabotu dzīves un uzņēmējdarbības vidi Kocēnos. 

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, Vidzemes Augstskolas rektors, asociētais profesors, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta vadošais pētnieks, vēsturnieks GATIS KRŪMIŅŠ saņēma augstāko valsts apbalvojumu, kļūstot par Atzinības krusta komandieri. 

«Kokle neapšaubāmi ir latviskākais instruments. Kā simbols tā redzama arī Brīvības piemineklī, tāpat Raunā ir piemineklis «Koklētāja», un uz mūsu naudiņas arī bija koklīte,» saka Valmieras Mūzikas skolas kokles spēles pedagoģe DACE PRIEDĪTE, kura ar šo instrumentu saistīta nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. 

Latvijā pirmie skautu pulciņi darbību uzsāk 1917. gadā. Ideju no Krievijas atveda latviešu jaunieši, kas Pirmā pasaules kara laikā bija bēgļu gaitās. Padomju Savienības laikā skautu apvienības tika likvidētas vai izceļojušie tās sāka veidot jaunajās mājvietās – Vācijā, Beļģijā, Kanādā, Austrālijā un citviet, kur tie darbojas vēl pašlaik. Sākoties Atmodai, Latvijā atdzimst skautisma idejas, skautu un gaidu vienības izveidojas Valmieras pusē. Šogad Valmieras 4. skautu vienība, kas darbojas Valmieras Viestura vidusskolā, atzīmēja 25 gadu jubileju.

Ķoņu pagasta «Saktās» plašās virtuves centrā joprojām darba kārtībā ir senā maizes krāsns, kas ir tik gudri ierīkota, ka savu siltumu pa tādu kā apli tā tālāk nodod vairāku istabu mūrīšiem. Arī šo māju saimniece EDĪTE KRASTIŅA ir dzimtas centrā, dodama ne tikai sirds siltumu, bet arī latviskās dzīves viedumu pieciem nu jau pieaugušiem bērniem un divpadsmit mazbērniem. «Līdz mazmazbērniem un tam atbilstošajam Lielmātes statusam gan vēl jāpagaida,» ar neiztrūkstošu humoru nosmej saimniece.

2018. gada nogalē Jaunsardzes kustībā aktīvi darbojās un jaunsargu mācību procesā iesaistījās vairāk nekā 8173 bērni un jaunieši, kas gan ir tikai puse no pašas organizācijas izvirzītā mērķa – 2020. gadā cerētā 16000 skaita sasniegšanas.

Sveču liešana ir ļoti sens amats, un tieši sveču formā jau vairākus gadus Rencēnu pagasta Svennēs, kas tuvākā un tālākā apkārtnē pazīstama kā unikālu Sīmansonu dzimtas vīru rokām tapušu metāla izstrādājumu kalve, top interesanta dizaina vaska sveces, manuprāt, vieni no labākajiem atjaunotās Latvijas laika suvenīriem. Sveču meistare IEVA SĪMANSONE stāsta par saviem tik latviskajiem gaismekļiem.

«Jau trīs gadu vecumā es paziņoju, ka būšu māksliniece, vēl pēc gadiem četriem es par to ar brālēnu saderēju uz kasti šampanieša, lai gan tolaik man topā bija limonāde Pienenīte. Taču zināju, ka tantēm Pienenīte negaršo, bet garšo šampanietis, tātad, kad derības vinnēšu, es arī būšu tante un arī man garšos šampanietis. Tomēr brālēns man to kasti nepērk, izliekoties, ka neko tādu neatceras. Limonādi – to jā, to viņš man varot nopirkt,» savas agrīnās mākslinieciskās tieksmes atceras rokdarbniece un tekstilmāksliniece AGNESE VAĻINIECE, kas kopā ar draugu Martinu dzīvo un rada Naukšēnu pagasta Ābelītēs. 

Atceroties 17. jūnija notikumus, kad JĀNIS BALODIS diviem cilvēkiem palīdzēja izkļūt no degošās mājas Valmierā, Leona Paegles ielā, viņš min: «Tā bija visparastākā diena, ko es varēju iedomāties savā ikdienā. Biju mājās un darbojos savā pagalmā, bet aptuveni pēc piecām minūtēm jau lecu ārā pa otrā stāva logu. Tas notika tik ātri!» Viņš par savu rīcību saņēma Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīmi «Par pašaizliedzību», ko pasniedza iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.

Kopš Dod Pieci 2017 labdarības maratona, kad iedzīvotāji bija aicināti ziedot kustības izveidei, kas atbalstītu ģimenes, kuras palīdz bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, ir padarīts ļoti daudz.

2020. gads Rūjienai, kā zināms, ir jubilejas gads. 1920. gada 10. janvārī Rūjenes miestam tika piešķirtas pilsētas tiesības. 

Kurzemē nav daudz nevalstisko organizāciju, kuru darbība vērsta tieši uz vides aizsardzību. Taču Liepājā jau gandrīz 15 gadus aktīvi darbojas biedrība "Radi vidi pats", kuras nosaukums ietver ideju – ar praktisku rīcību pievērst uzmanību globālām problēmām. Laura Grundmane ir viena no enerģiskākajām biedrības aktīvistēm.

Mūsdienu pasaulē, attīstoties tehnoloģijām, ir pieaudzis informācijas apjoms, arī cilvēku dzīves temps. Nemitīgi mainīgo modes tendenču dēļ cilvēki patērē preces nelietderīgi, pērk apģērbu un drīz to izmet. Par laimi, sabiedrība sākusi vairāk uzmanības pievērst tam, lai radītu mazāk atkritumu, un arvien aktuālāki kļūst tādi jēdzieni kā "ilgtspējīga mode". Tas ir jautājums gan par apģērbu ražošanu, gan atbildīgu iepirkšanos.

Bezkontakta maksājumi kļuvuši par Latvijas iedzīvotāju ikdienu, un arvien pieejamāki kļuvuši arī norēķini ar citām bezkontakta ierīcēm. Bezkontakta kartes ir populāras ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, liecina Mastercard un Finanšu nozares asociācijas pētījums. Vidzemē 56% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem izmanto bezkontakta karti ikdienas pirkumiem; jau gandrīz 74% vidzemnieku ir iespēja norēķināties ar bezkontaktu. 

Rudens ir bagātākais gadalaiks, un tajā dzimušajiem, iespējams, nāk līdzi dabas sūtība kļūt par svētību šai pasaulei. Vismaz par Vēsmu Zālīti, kas 42 gadus bijusi uzticīga pedagoga profesijai, to droši var teikt, jo vairāk tāpēc, ka 35 gadi nostrādāti vienā darba vietā – Burtnieku skolā.