Pilsētās un novados

Piektdien Eiropas sporta nedēļas ietvaros Valmierā norisinājās Valmieras nakts rogainings, pulcējot vairāk nekā 250 dalībniekus.

Pirmās skolas Vidzemē dibinātas jau zviedru laikos 17. gadsimtā. No 1738. līdz 1743. gadam Valmierā, Gaujas krastā, Jēra kalnā darbojās M. E. Hallartes (1683 – 1750) izveidotais brāļu draudzes seminārs, kura audzēkņi vēlāk strādāja par skolotājiem tuvējo pagastu un draudzes skolās. Iespējams, pirmie semināra audzēkņi uzsāka darba gaitas Kokmuižas pagasta skolā, jo Kocēnu pamatskolas pagalmā novietots piemiņas akmens, uz kura ierakstīts gada skaitlis 1739, kas liecina par izglītības aizsākumiem Kokmuižā pirms 280 gadiem (no baznīcas pārraudzīšanas protokoliem). Plašākas ziņas pieejamas par skolu Mellumos, kas atradās pie Jumaras upītes, tā dibināta 1870. gadā. No 1881. līdz 1893. gadam Kokmuižā par skolotāju strādāja rakstnieks Apsīšu Jēkabs.

Neaizmirst nekad to rudens dienu,

Bikli soļi skolai pretī nes...

(Venta Vīgante)

Ar noslēdzošo 3. posmu pielikts punkts šī gada makšķerēšanas sacensībām Vildēnu Cope. Jau pēc pirmajiem diviem posmiem bija zināms šīs sezonas čempions – Kaspars Urbanovičs, kurš bija uzvarējis abus pirmos posmus un, tā kā sezonas kopvērtējumā vērtē divas no trim labākajām vietām, viņš priekšlaikus bija nodrošinājis čempiona titulu un 3. posmā piedalījās, tikai daloties ar padomu un tā uzlabojot prasmes atsevišķiem dalībniekiem. Bet intriga saglabājās – kurš tiks pie sezonas sudraba, bronzas un kuri būs tie 10 dalībnieki kopvērtējumā, kas veidos komandas uz noslēguma sacensībām – komandu Rudens dueli.

Kocēnu novadā sportisko tradīciju neatņemama sastāvdaļa pēdējos gados ir dažādu sporta veidu «Cilpu» pasākumu organizēšana – nupat noslēdzies seriāls velobraucējiem, bet jau šo ceturtdien sāksies piecu posmu seriāls skrējējiem.

Vidzemes plānošanas reģions un Rīgas plānošanas reģions 17. septembrī piedalījās MadCity seminārā jeb praktiskajā darbnīcā «Mobilitātes punkti Latvijā – stratēģiska ilūzija vai lielā reģionu iespēja?».

Neparastu kolekciju dārzu trīs hektāru platībā Raunā, Lauku ielā 1, ar labu izjūtu un gaumi veido ILVA un JĀNIS LODZIŅI, piepalīdzot meitai Kristiānai un dēlam Jānim.

Šodien, 27. septembrī, Valmierā norisināsies Eiropas Zinātnieku nakts, un Vidzemes Augstskola (ViA) aicina no pl. 18 līdz 21 apmeklēt mākslas telpu Live Art Linarda Laicena ielā 2a, kur interesentiem būs iespēja izzināt šī brīža aktualitātes pētniecībā un kā šo pētījumu rezultāti ietekmēs mūsu ikdienu turpmākajos gados.

Valmieras integrētās bibliotēkas organizētos Dzejas dienu pasākumus pagājušās nedēļas otrdienā ievadīja Dzejas nakts, kura sākās ar jauniešu radošo meistardarbnīcu Smilšu ragana uz mana šķīvja sēd, kurā tika radītas dzejas sviestmaizes, izmantojot izrunas līdzību, jo angļu valodā vārds sviestmaize (sandwich) skan kā smilšu ragana (sand whitsh). Jaunieši varēja izbaudīt ne tikai dzeju, bet arī oriģinālas sviestmaizītes Valmieras tehnikuma audzēkņu, kuri apgūst konditora palīga specialitāti, izpildījumā.

Šodien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Valmieras, Cēsu un Strenču ugunsdzēsēji glābēji piedalās SIA «Latvijas propāna gāze» (LPG) rīkotajās civilās aizsardzības mācībās Valmieras akcīzes preču noliktavā Valmierā, Cempu ielā 12.

Lai diskutētu par atkritumu uzskaites kārtību un tās izpildi dažādās SIA ZAAO struktūrvienībās, 16. septembrī, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO atsaucoties uz iniciatīvu Ierēdnis ēno uzņēmēju, divas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdnes – Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas ekspertes – ieradās ZAAO un visas darba dienas garumā ēnoja uzņēmuma  Šķirošanas daļas vadītāju Gintu Gailumu.

SIA ZAAO Dabas un tehnoloģiju parks URDA un Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs Daibe jaunajā 2019./2020. mācību gadā aicina izglītības iestādes un ikvienu interesentu apmeklēt vides izglītības projekta Cilvēks vidē interaktīvas mācību nodarbības, kā arī piedalīties dažādās akcijās un pasākumos, lai veicinātu izpratni par vides aizsardzības jautājumiem, sekmētu interesi par dabas procesiem un rosinātu rīcības maiņu.

Šoreiz, apmeklējot kaimiņu novadus, pieteicāmies ciemos pie zīmola «Raunas mājas vistu olas» radītājiem IVARA SALMAŅA un ELITAS SIMSONES. Iemesls vizītei Raunas pagasta «Puriņos -1» ir tāpēc, ka tā saimnieki šovasar bija to 26 novadu uzņēmēju pulkā, kurus Priekuļos, Liepas muižā godināja Vidzemes plānošanas reģions savā gadskārtējā pasākumā «Vidzemes stāsti».

«Globālais un lokālais» ir jauns laikraksta «Liesma» pielikums, ko varēsiet iepazīt reizi mēnesī. Šoreiz tajā padziļināti pētām globalizācijas diktētos vides mērķus un to sasniegšanu.

Kocēnu novada Vaidavas pagasta zemnieku saimniecības «Silkalni» saimniece ZELTĪTE KAVIERE smej, ka drīz viņa uz Jāņiem varēs tirgot biļetes visiem dabisko pļavu meklētājiem. Nudien, Valmieras apkārtnē, un ne tikai, tādas sameklēt kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

Globalizācija Latvijā – jau baronu laikos

Globalizācijas ietekme ainavu jomā Latvijā meklējama jau baronu laikos, secina ainavu arhitekts JĀNIS SIRLAKS:

Rūpes par vidi ir arī rūpes par ūdeņiem. Šoreiz – dažas aktualitātes par Burtnieku novadā paveikto, rūpējoties par Burtnieku, ceturto lielāko ezeru Latvijā. Pa ezera akvatoriju vasaras sezonā ikdienā pārvietojas ne tikai ar zvejnieki un makšķernieki ar laivām, bet arī  citi aktīvas atpūtas cienītāji ar vēja dēļiem, ūdens motocikliem, kruīza kuģīti, SUP dēļiem un citiem peldlīdzekļiem. Parasti ezerā vietas pietiek visiem ūdens satiksmes dalībniekiem, taču lielākās domstarpības nereti rodas par dažādām aktivitātēm, kuras cilvēki raduši un arī vēlas baudīt krastā.

Biškopis RIMANTS GAIDAMOVIČS šajās dienās ir nevaļīgs – vēl kāds bišu būris jāpārvieto, un, lai arī ieziemošana pabeigta, piebarošana joprojām notiek, tāpēc arī uzreiz ķeramies pie galvenā.

Viņi pirms divpadsmit gadiem bija līdumnieki, bet citādi, nekā tas ierasts. Pļavā, tukšā vietā Ļubinsku ģimene sāka būvēt ģimenes māju. Nevis šādu tādu, bet pamatīgu salmu māju.

Liels globalizācijas ieguvums ir resursu pieejamība un vieglā sasniedzamība, bet līdz ar to klāt arī klimata pārmaiņas, ko izraisa aizvien jaudīgāka cilvēku saimnieciskā darbība – transports, ražošana, lauksaimniecība utt.