Pilsētās un novados

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) jauno reindžeru grupa savā rudens sapulcēšanās reizē tikās ar Valsts vides dienesta inspektoru Zigmāru Danci un sabiedrisko inspektoru Jāni Ozoliņu un iepazina viņu ikdienu. Vēlāk kopā ar Dabas izglītības centra (DIC) "Ziemeļvidzeme" speciālisti Intu Somu jaunieši devās nelielā lašveidīgo nārsta sargāšanas reidā gar Salacu. Nākamajā dienā ap pussimt skolēnu viesojās centrā Salacgrīvā, kur tieši no jaunajiem reindžeriem uzzināja daudz ko par zivīm un ūdens piesārņojumu. "Bērni mācījās sarunāties ar sabiedrību. Viņiem tas izdevās," priecājas I. Soma.

Ja vaicāsiet kādam, vai viņš ir par vidi, kurā dzīvo daudzas putnu sugas, sastopami retāki augi, daudzi atbildēs apstiprinoši. Tiem, kas dzīvo un saimnieko īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nākas piemēroties nosacījumiem, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Cik viegli ir izdarīt izvēli par labu cilvēka ērtībām vai dabas vajadzībām, vaicājām pašiem saimniekiem, kam nākas darboties liegumos.

Latviešu dzejnieks Rainis ir teicis: «Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!» Tam varam piekrist. Ar līdzīgu domu Vidzemes Augstskolas studenti Lotārs Zariņš, Jānis Bernāns un Raivis Mileiko, studiju kursa pamudināti, ķērās klāt pie pašiem un citiem ilgus gadus samilzušas problēmas risināšanas – nesakārtotā piebraucamā ceļa pie Ausekļa ielas kopmītnēm, ko klāj lielas bedres.

Nē, Rūcamlapas lasītāj, šeit turpinājumā nebūs romantiskas atmiņas par aizgājušo vasaru, te būs skarbi secinājumi par to nākotni, kādu mums visiem patlaban – vismaz uz papīra – gatavi zīmēt ierēdņi mūsu pašu valstī.

Mežaparka Lielās estrādes teritorijā tapis unikāls dažādu šķirņu rododendru dārzs. Katra pašvaldība dāvājusi rododendru krāšņumu dziesmu priekam.

Mazsalacas novadā ir uzsākts pilotprojekts «Transports pēc pieprasījuma», kas veiksmes gadījumā varētu kļūt par daļu no sabiedriskā pasažieru pārvadājumu modeļa Latvijā.

Saskaņā ar Mazsalacas novada Attīstības programmas 2019.-2025. gadam IV Investīciju plānu, sociālo pakalpojumu jomā laika posmā no 2019. gada līdz 2021. gadam tiek plānots realizēt projektu «Sociālās aprūpes centra izveide».

Kluss, bet gaišs, ar mīlīgu rudens saulīti uzausa šī gada 25. oktobra rīts – diena, kad mīļam, dāsnam un viedam cilvēkam – Valmieras Mūzikas skolas bijušajai ilggadējai skolotājai Gaidai Ungurei – svinējām mīlestības un sirsnības piepildītu 94. piedzimšanas dienu.

Vidzemes Augstskolā (ViA) skolēnu brīvlaika izskaņā norisinājās konference – praktisks seminārs pedagogiem «Vidzemes Augstskola: sadarbības partneris izglītībā» ar uzsvaru uz tēmu «Kompetenču pieeja mācību saturā un pētnieciskais darbs skolās».

Limbažu muzeja izstāžu zāles un vēstures ekspozīcija atrodas 19. gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā Burtnieku ielā 7.

Valsts policijas Valmieras iecirknis meklē 2005. gadā dzimušo Robertu Gravu, kurš no šī gada 25. oktobra atrodas patvaļīgā prombūtnē, kā arī nav zināma zēna atrašanās vieta.

Tā tiešā un pārnestā nozīmē varētu nosaukt piektdien aizvadīto kārtējo Pēcpusdienu ar mēru, kas šoreiz atšķīrās no iepriekšējām. Valmieras mērs Jānis Baiks itin labi iejutās moderatora lomā, jo galvenie runātāji šoreiz bija citi: diskusijas tēmas rosinātājs un SIA VALPRO valdes priekšsēdis Aivars Flemings, kā arī veselības aprūpi pārstāvošs kvartets – Valmierā un arī Vidzemē lielākā mediķu kolektīva SIA Vidzemes slimnīca valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, ģimenes ārste Guna Poikāne, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča un Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas vadītājs Kalvis Latsons.

Kādā rudens vakarā, tas gan bija pirms pāris gadiem, ar savu taksīti devos ierastā pastaigā. Nogriežoties gar tā saucamo Apaļo veikalu, degunā iesitās kodīga smaka. Dūmi bija apņēmuši lielu daļu ielas garuma, tāpēc ik pa brīdim mēģināju aizturēt elpu. Sākotnējā doma – vai tikai kaut kur tuvumā nav izcēlies ugunsgrēks, taču, ieskatoties rūpīgāk, pamanīju, ka vienā no mājām dārzā sakurts liels ugunskurs, kurā tika dedzinātas kaudzē sagrābtās koku lapas. No pastaigas svaigā gaisā diez kas nesanāca...

Atzīšos, līdz tam aizliegumu dedzināt lapas uzskatīju par nedaudz pārspīlētu – tā gadu gadiem darīts, tāpat kā gadu gadiem pavasaros svilināta kūla. Taču negatīvas sekas, kas radušās cilvēku nepareizas saimnieciskās darbības rezultātā, – ozona slāņa noārdīšanās atmosfērā, ogļskābās gāzes uzkrāšanās atmosfēras augšējos slāņos, skābie lieti un noturīgā ķīmiskā piesārņojuma veidošanās – tas nu jau ir nopietns signāls cilvēcei un katram no mums atsevišķi, ka domāšana ir jāmaina.

To apstiprina arī pētījumos iegūtie pierādījumi.

Pēdējos gados arī Latvijas piena lopkopības saimniecībās arvien vairāk ienāk slaukšanas, barības piestumšanas, mēslu savākšanas un vēl citi fermu funkciju izpildītāji roboti. Tās ir ne tikai lielas investīcijas un ilgas kredītsaistības, bet arī nopietnas pārmaiņas ganāmpulka apsaimniekošanā un bieži vien arī saimnieku domāšanā.

Kā no atkritumu kalna iegūt elektrību un siltumu, kuru var lietderīgi izmantot mūsu ikdienā, devos uzzināt uz ZAAO atkritumu noglabāšanas poligonu Daibe, kur par visiem procesiem  informēja, shēmās uzzīmēja un pēc tam arī dabā visu parādīja SIA ZAAO 100% meitasuzņēmuma ZAAO Enerģija projektu vadītājs MĀRTIŅŠ NIKLASS. Viņa ziņā viss, kas saistīts ar poligona gāzes ieguvi un pēc tam elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Kad sākās šis ZAAO projekts, bija 2008. gads – krīzes laiks Latvijā, kad bija problēmas piesaistīt līdzekļus. Tieši tāpēc, lai šo projektu varētu atsevišķi finansēt, tika izveidots ZAAO meitasuzņēmums ZAAO Enerģija.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG).

Apģērbs, sabojājusies pārtika, riepas, iepakojums – tas viss uzkrājas atkritumu poligonos. Mūsdienu un nākotnes profesionāļiem priekšā ir nopietns izaicinājums – radīt risinājumus, kā šos atkritumu apjomus samazināt un pārstrādāt.

Biju iecerējis, ka sarunā ar pieredzes bagāto tautsaimnieku VISVALDI SKUJIŅU par globālās pasaules izaicinājumiem piedalīsies arī viņa dēls, informācijas tehnoloģiju speciālists Klāvs, taču viņš, kā jau pierasts atvērto robežu laikmetā, tobrīd atradās ārpus Latvijas un Naukšēnos nebija sastopams, tā ka viņa viedoklis un paaudžu konfrontācija šoreiz izpalika. Tā nu Skujiņa kungs mūs sagaida ar kafijas krūzi un cepumiem, skubinot: tur tajā traukā starp dzīvnieku figūriņām jābūt arī pūcei – atrodiet un apēdiet!

Pētījumos atklāts, ka katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā iegādājas astoņus jaunus apģērba gabalus. Bet cik viņš glabā, atdod, izmet?

Lai arī aptaujas rāda, ka tieši jaunieši ir viskūtrākie atkritumu šķirotāji, tai pašā laikā viņi ir pirmie, kas gatavi domāt globāli, atsakoties no plastmasas iepakojuma un pievēršoties zaļajam dzīvesveidam. Šajā sakarā iztaujāju Valmieras Viestura vidusskolas absolventes ELIZABETI LOČMELI un ELVITU ALKSNI, kuras skolas laikā tika iesaistījušās Ekoskolu kustībā, kā arī pārstāvējušas savu skolu Eiropas jauniešu Ūdens parlamentā un šobrīd, jau esot studentu ādā Rīgā, joprojām turpina dzīvot zaļi.