Nesen Inčukalnā notika cīņa par Latvijas kausa 4. posmu galda hokejā. Sacensībās noskaidroja arī labākos galda hokejistus visas sezonas garumā un uzzinājām tos, kuri iekļuvuši Latvijas izlasē, kas piedalīsies pasaules čempionātā galda hokejā 14. – 16. jūnijā Baltkrievijā sporta kompleksā Raubičos.
JĀNIS RAMANIS, kocēnietis. Kā pats saka, parasts lauku zēns. Un, ja viņam jautātu, kura ir viņa likteņupe, atbilde visdrīzāk skanētu ar populārās dziesmas vārdiem: «Tik pie Gaujas, tik pie Gaujas, tik pie Gaujas vēlos būt...».
JĀNIS un ANNIJA BĒRZIŅI Kocēnu pagasta «Gulbīšos» ar aitkopību, kā paši min, hobija līmenī nodarbojas jau trešo gadu. Pašlaik viņu ganāmpulks sasniedzis teju 200 galvas, Kocēnu novadā lielāks ir tikai Jāņa Kazaka «Birzgaļos». Lai arī līdz Valmieras centram no piemājas saimniecības vien seši kilometri, abi gados jaunie saimnieki atzīst, ka pēc sajūtām dzīvo kā dziļos laukos.
Kaut arī Konkurences padome balvu par ideju, kā Latvijā atvērt konkurencei tehnisko apskašu tirgu, otrā pasaules malā jau saņēmusi, gribas ticēt, ka šajā sensitīvajā jautājumā netrāpīsim kārtējā grāvī. Konkurences padome cildinājusi kaimiņu igauņu pieredzi, taču esmu radis šādus ārzemju it kā pozitīvās pieredzes izklāstus allaž uztvert kritiski, tāpēc labprāt piekritu CSDD Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītāja Valda Stiģa ierosinājumam aprunāties ar diviem viņa kolēģiem no Igaunijas lielpilsētas Tartu. Tiesa, abi sarunas biedri – vecākais eksaminācijas inspektors TOMASS MEIELS un eksaminācijas inspektors ARDI JALAKS – pārstāvēja tikai vienu no Latvijas CSDD darbības jomām, taču bija gatavi aprunāties arī par plašāku ar transporta līdzekļiem saistītu jautājumu tēmu, atsaucoties uz situāciju Tartu pilsētā. Domu apmaiņa, protams, notika universālajā saziņas valodā – krieviski.
«Mēs esam šodien pulcējušies, lai godinātu Igaunijas armiju un Vilandes skolēnu rotas cīnītājus, lai godinātu Valmieras un Cēsu skolnieku rotas puišus, kuri cīnījās par Valmieras atbrīvošanu no lieliniekiem un to arī izdarīja,» gājienam no Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) orķestra pavadībā piestājot pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, klātesošos uzrunāja VVĢ direktors Artūrs Skrastiņš. «Mūsu puiši no reālskolas mācības turpināja Valmieras Valsts ģimnāzijā. Par godu šim notikumam 1920. gadā tika iesvētīts Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs. Pirms divdesmit gadiem atjaunots, šis karogs uzsāka savu ceļojumu pa desmit Ziemeļvidzemes skolām. Valmieras Valsts ģimnāzija šo karogu glabāja 2000. un 2010. gadā. Šogad karogu saņēma Stalbes vidusskolas kolektīvs, lai nākamajā gadā to nodotu glabāšanā kādai citai skolai.»
26. maijs Valmierā Sv. Sīmaņa Dievnamā bija īpaša diena un īpašs bija arī dievkalpojums.
Valmiermuižas darītā alus pārdošanas apjoms pagājušajā gadā palielinājies par 7,7%. Par to gandarīts ir Valmiermuižas alus saimnieks AIGARS RUŅĢIS: «Esam sasnieguši brūvēšanas jaudas robežu, tāpēc tagad varam pilnībā nodoties vēl bagātīgāku alus garšu meklējumiem un radīšanai, ar ko pārsteigt pat visprasīgākos amatu alus baudītājus. Lai gan likumdošana neprasa norādīt alus brūvēšanas vietu, Valmiermuižā lepojamies ar to, ka alu brūvējam tikai Latvijā, un uz etiķetēm norādām Crafted in Latvia.»
Pagājušās trešdienas pusdienlaikā, kad esam ieradušies Smiltenes Kultūras centrā, tajā šiverējas jauni cilvēki, mazajā zālē iekārtojot vēlēšanu iecirkni, kuram jau vakarā jāuzņem pirmie Eiropas Parlamenta vēlētāji. Jaunas meitenes sastopam arī Kultūras centra vadības otrā stāva kabinetos – iestādes vadītāju ILZI JĒKABSONI, kas šajā amatā strādā 5 gadus no 2014. gada 12. februāra, atbildot tieši par kolektīviem, gādājot tiem nepieciešamās lietas, transportu uz skatēm, telpas mēģinājumiem, sastādot budžetu, aizstāvot to un pēc tam arī apgūstot, un māksliniecisko vadītāju MADARU MŪRNIECI, kas savā postenī ir no 2015. gada jūlija, rūpējoties par pasākumiem un plāniem, scenārijiem un režiju – galvenokārt par visu, kas notiek uz skatuves. Tāpat viņa strādā ar sociālo tīklu kontiem – facebook, twitter, draugiem, kā arī ievieto galerijas novada mājaslapā.
Jau trešo gadu Mazsalacas stāstnieku kopa dodas pieredzes apmaiņas braucienos, kuru mērķis ir ne tikai klausīties citu stāstos, bet arī gūt pozitīvus iespaidus un jaunas idejas savai turpmākajai darbībai. Šoreiz, atsaucoties uz metālmākslinieka un vēstures entuziasta Andra Dukura aicinājumu, devāmies uz Rūjienas novadu.
Laikam kļūstot siltākam, Latvijā notiek daudz dažādu tirdziņu, kuros iespējams iegādāties vietējo mājražotāju izstrādājumus. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra izdotajā «Ceļvedī mājražošanā» minēts, ka mājražošana ir tāds vērtību kopums, kurā lieliski atspoguļojas gan Latvijas reģionu identitāte, gan dažādas tradīcijas, gan arī unikāli vietējie produkti un ģimenes roku darbs.
Jau tradicionāli Burtnieku novada stends bija arī Valmierā notikušo Vidzemes Uzņēmēju dienu 2019 izstādē, par ko sīkāk Burtniekam pastāstīja novada pašvaldības attīstības projektu vadītāja MADARA TIMERMANE:
Tradicionāli nu jau vairākus gadus valsts čempionāts spiningošanā no laivām tiek uzsākts Burtnieku ezerā no kempinga Ezerpriedes. Jāteic, ka šī ir vislabākā vieta, kur ezerā noorganizēt šādas sacensības: pie saimnieces Zanes Jēgeres kempingā ērtas naktsmītnes un atbilstoša infrastruktūra, bet vislielākais prieks par iztīrīto un bojām apzīmēto kanālu, kurā bez grūtībām ērtu vietu var atrast vairāki desmiti laivu.
Vispirms gribu atvainoties Burtnieka lasītājiem – manis solītās intervijas ar jauno novada domes priekšsēdi Edvīnu Straumi šoreiz nebūs. Novada pirmais vīrs pieklājīgi, taču strikti no piedāvātās publiskās tribīnes atteicās.
Burtnieku novada pašvaldība jau piekto gadu organizēja Vides attīstības projektu konkursu. Tā mērķis – veicināt novada pagastos publiskās teritorijas sakoptību un drošību, piedāvājot jaunas iespējas brīvā laika pavadīšanai. Burtniekam par šī gada konkursu pastāstīja novada pašvaldības attīstības projektu vadītāja ELĪNA RULLE.
Sestdien visā Latvijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem piedalījās 474390 jeb 33,6% balsstiesīgo, kas gan ir par 3% vairāk nekā 2014. gada vēlēšanās, tomēr latviešu aktivitāte ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa – 50,95%, kā arī no kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, kur pie urnām devušies attiecīgi 52,88 un 37,6% balsstiesīgo.
Nebūs melots, apgalvojot, ka šonedēļ Eiropas BMX čempionāta sacensībām būvētajā trasē gāja karsti. Liesma Valmieras patlaban aktuālākajā celtniecības objektā pabija otrdien, kad tikko ieskrējušies precīzam un atbildīgam darbam bija pašmāju firmas Sidlu ceļi asfalta brigādes vīri. Jau noasfaltēta bija trases pirmā virāža, todien tika strādāts pēc skaita jau otrajā. Par šī darba niansēm un arī par to, kāpēc izmantotais asfaltbetons netiek vests no uzņēmuma Limbažu ceļi asfaltbetona rūpnīcas Valmierā, pastāstīja SIA Sidlu ceļi valdes loceklis Uldis Kalniņš:
Izvēles mēdz būt dažādas. Viss atkarīgs no paša vēlmēm. Cilvēka griba ļauj piepildīt sapņus. Arī ilgas un pārliecība. Tu vari dzīt saknes savā zemē arvien dziļāk un vari nedzīt. Mazsalaciete RAMONA LŪSE kopā ar trim dēliem izvēlējusies dzīvot «Ievlīčos». Viņa piepildījusi sapni par mājām. Īstos laukos.
Ikdienā laiku pa laikam dzirdam par dažādu pensiju plānu ienesīgumu. Arī dažādi pensiju plānu pārvaldnieki katrs aicina izvēlēties kādu no viņu pārvaldītajiem pensiju plāniem. Par to, kas būtu jāņem vērā, izvēloties pensiju plānu, skaidro pieredzējis aktīvu pārvaldītājs, bankas «Citadele» meitas uzņēmuma «CBL Asset Management» vadītājs Kārlis Purgailis.
Otrdien Valmieras 5. vidusskolā, piedaloties Korejas Republikas vēstniecības Latvijas Republikā vadītājam Songdžinam Hanam, Valmieras pilsētas pašvaldības amatpersonām, kā arī Latvijas Tekvondo federācijas pārstāvjiem, norisinājās projekta «Tekvondo Valmierā» atklāšanas pasākums.
Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma sestdien Rūjienu atkal pieskandināja jestra ragu mūzika Vidzemes skolu jaunatnes pūtēju orķestru salidojuma Lai skan Rūjiena! dalībnieku izpildījumā.