Pilsētās un novados

Sēļu Tautas nama telpas un Sēļu muižai pieguļošās celtnes nākamajā ziemā būs labi apsildītas. Zemessargi sarūpēja malku visai apkures sezonai.

No 16. līdz 20. jūnijam Beverīnas novada delegācija, kurā bija domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis, pašvaldības izpilddirektore Egita Biša, Brenguļu pagasta saimniecības daļas vadītājs Jānis Fūrmanis un Trikātas pagasta saimniecības daļas vadītājs Harijs Upenieks, apmeklēja sadarbības partnerus Gīterslo apriņķī Vācijā. Vizīti vācu kolēģi bija saplānojuši ļoti intensīvu, bijām nodarbināti un guvām jaunus iespaidus par redzēto no agra rīta līdz vēlam vakaram.

No 2019. gada 1. septembra līdzšinējam valsts ģimnāziju pulkam pievienosies vēl viena – valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai. Tādējādi tiek veicināta valsts ģimnāziju pieejamība, palielinot talantīgo bērnu izglītības iespējas Valmierā un Vidzemes plānošanas reģionā.

No 27. līdz 30. jūnijam Pleskavā (Krievija) norisinājās 39. Starptautiskās Hanzas dienas, kur individuālā stendā tika popularizēts arī Valmieras un apkārtējo novadu tūrisma piedāvājums, kā arī sniegta informācija par apskates objektiem, aktīvās atpūtas iespējām, piedāvājumiem ģimenēm ar bērniem, saimniecībām, amatniecību un tūrisma objektiem.

Otrdien bērnu rehabilitācijas centrā «Poga» notikušajā labdarības skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera preses konferencē paziņota šī gada pasākuma sargeņģelim Undīnei Ozoliņai dalībnieku saziedotā summa. Apkopojot labdarības rezultātus, noskaidrojās, ka Undīnes veselības uzlabošanai saziedoti 4130 eiro un 47 centi.

Jūnija sākumā VARAM aicināja uz tikšanos Valmierā apkārtējo novadu pārstāvjus, tostarp Beverīnas novada domes priekšsēdētāju MĀRI ZVIRBULI. Tomēr tikšanās noritēja vien divas stundas, kas bija ļoti ierobežojošs faktors kvalitatīvām diskusijām. Neatbildēti jautājumi bija un palika.

LĀSMA KIĻUPE savu mājražošanu uzsāka 2015. gada rudenī. Viņa, dzīvojot pa māju ar mazāko meitu, pievērsās tā brīža modes lietai – pašdarinātām dāvanām Ziemassvētkos. Sāka gatavot vairāk un dāvināt arī citiem veselīgo našķi, kas garšo visai ģimenei – dažāda veida sukādes.

Jērcēni ir viens no pazīstamākajiem Strenču novada pagastu centriem. Te ievērojamas un plašāku interesi raisošas ir trīs lietas – Jērcēnu muižas ēka, simt metru attālumā no tās mednieku biedrības Jērcēni galvenais komandpunkts un vēl dažus kilometrus tālāk esošais Sedas purvs, kura ūdens plašumi vilina gan medniekus, gan makšķerniekus, gan arī vienkārši dabas baudītājus.

Noslēdzies piektais Sarunu festivāls LAMPA, kas šajā nedēļas nogalē Cēsīs pulcēja rekordlielu skaitu apmeklētāju – vairāk nekā divdesmit tūkstošus cilvēku. Šis bija arī saturiski un pasākumu skaita ziņā bagātākais festivāls LAMPAS vēsturē – uz trīsdesmit astoņām skatuvēm savas domas izteica aptuveni 1500 runātāju, kopā sarunājoties teju 720 stundas. Galvenais festivāla mērķis ir stiprināt demokrātijas, diskusiju un cieņpilnu sarunu kultūru Latvijā.

No 21. līdz 23. maijam Naukšēnu novada vidusskolā viesojās 24 skolēni un 10 skolotāji no piecām Eiropas valstīm – no IES Gabriel Miró skolas Orihuelā, Spānijā, IPSSAR Borsellino skolas Palermo, Itālijā, Fjölbrautaskóli Suðurnesja skolas Reikjanesberā, Islandē, I Liceum Ogólnokształcące im. Stanisława Wyspiańskiego Šubinā, Polijā, un projekta koordinatoru skolas Andrássy György Catholic Business Academy, Egerā, Ungārijā. Tā bija Erasmus+ projekta National Prides in a European Context trešā mobilitāte, kuras mērķis bija iepazīstināt ciemiņus ar mūsu valsts lepnumiem. Pirms tam bijām jau iepazinušies ar Spānijas un Sicīlijas lepnumiem – nu bija pienākusi mūsu kārta. Ar ko lepojamies pasaulē? Atslēgas vārds šoreiz ir UNESCO – Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) – organizācija, kuras Pasaules mantojuma sarakstā ir ierakstīti arī vairāki Latvijas vēstures un kultūras objekti un notikumi.

«Gads ir paskrējis, un Naukšēnu novads atkal gatavojas svētkiem,» stāstījumu par gaidāmo notikumu uzsāk Naukšēnu kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA. «Šogad svētki no 18. līdz 21. jūlijam, svinam četras dienas, kuru moto Ar gardu muti Naukšēnos, jo latviešiem tomēr ēšana ir ļoti svarīga lieta dzīvē, tā ka svētkos centīsimies paēst.

Lai gan Ķoņu pagasta Veccelmos pie JĀŅA RIEKSTIŅA ierodamies priekšpusdienā, saimnieks vēl aizņemts rīta slaukšanā, jo tikai nesen atjaunojusies elektrība. Piena lopkopībai Jānis pievērsies kopš 1991. gada, sākot ar mazumiņu – trīs līdz piecām gotiņām, pakāpeniski palielinot ganāmpulku. Šobrīd tajā ir 32 slaucamas govis, no kurām vidēji no katras gadā tiek iegūti vairāk nekā 6500 l piena. Piens tiek realizēts SIA Zeltaleja, kas pēc izslaukuma ierodas ik pārdienas. Kādā no šīm reizēm pienvedējs arī nolauzis norādi ar mājasvārdu, ko saimnieks vēl nav paspējis atjaunot, tāpēc arī mums, caur hortenziju aleju iebraucot dārzā ar ābelēm, ogulājiem, vīnogām un īpaši veidotām puķu dobēm, sākotnēji piezogas šaubas, vai esam nonākuši īstajā vietā, un, tikai ieraugot telīšu novietni, jūtamies puslīdz droši, ka neesam kļūdījušies.

Mācību gada izskaņā Naukšēnu novada vidusskolas audzēkņiem projekta Es rakstu tev, lasītāj! ietvaros bija iespēja tikties ar vairākkārtēju Latvijas Literatūras gada balvas nominantu un laureātu – dzejnieku un literatūrzinātnieku Kārli Vērdiņu.

Valmieras un Rūjienas vīru basketbols saistīts jau gadu desmitiem. Nemaz neliekas tik sen, kad LBL virslīgas mačos Valmieras 5. vidusskolas sporta zālē pārtraukumā pie sānu groziem varēja vērot divus aizrautīgus puišeļus ar basketbola bumbas kontūrās izdzītiem gaišiem matu cekuliem. Brāļi Dairis un Dāvis mētāja pa grozu ik brīvu brīdi, jo bija atbraukuši līdzi tēvam Dainim, kurš tolaik bija viens no Valmieras Šanas, vēlāk komandas Valmiera/Rūjiena galvenajiem vilcējiem laukumā, turpat tribīnēs sēdēja arī abu puiku mamma Dina.

Sestdien, 22. jūnijā, Matīšu pagasta «Asaros» notika pasākums «Akmens laikmeta radošās darbnīcas pie Burtnieku ezera». Tas vienlaikus bija arī vasaras izbraukums mūžizglītības kursa «Līdzsvarota dzīve: vide, cilvēks, sabiedrība» dalībniekiem.

Viens no aktuālākajiem tūrisma objektiem Vidzemē pašlaik ir «zaļie dzelzceļi» – pamestas dzelzceļa līnijas, kuras pēc sakopšanas tapušas par velosipēdistu un gājēju ceļiem.

Sniedzēnu kalns ir vieta, kur Golgātas ceļš 1949. gada 25. martā sākās ļoti daudziem ramatiešiem, sēliešiem un mazsalaciešiem.

Tekstilmozaīku «Stāstu sega – Latvijai 100» var apskatīt Sēļu muižas klētī.

Jau piekto reizi Sarunu festivālu LAMPA noslēgs «Politiķu cepiens» – iespēja caur atklātu, cilvēcīgu un vieglu sarunu paskatīties uz politiku. 29. jūnija vakarā Cēsu pils parkā uz festivāla galvenās DOTS skatuves Latvijas labākie komiķi izaicinās četrus drosmīgus politiķus pajokot par sevi veselīga humora pilnā gaisotnē. Šogad pirmoreiz tiks rīkots arī «Politiķu disko» – piektdienas vakara ballītē politiķi solījuši stāties pie DJ pults un kārtīgi izdancināt festivāla apmeklētājus!

Ja esat kādreiz Līgo svētku dienā patrāpījušies Staicelē, tad jūs jau nojautīsit, par ko būs šis raksts. Ja neesat, tad pēc šīs publikācijas varbūt nākamgad ieplānojiet – ir tā vērts.