Nedēļas nogale

Man priekšā uz galda tikko iznākusī Siguldas opermūzikas svētku krusttēva DAIŅA KALNA grāmata Nepārvaramā, un Tev, lasītāj, ir ekskluzīva iespēja no paša autora uzzināt, kā un kāpēc šis rakstu darbs ir tapis.

«Boršča bērni un draugi Vaidavā» – tāds bija divu nedēļu ilgas Ukrainas kara bēgļu bērniem organizētas nometnes nosaukums. Bērni atrada jaunus draugus, sapazinās, atpūtās un jūtas labāk. 

Pavisam drīz – Valmieras pilsētas svētkos – kā viens no jaunākajiem kolektīviem gājienā piedalīsies nesen dibinātais Valmieras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības orķestris. Šovasar tam ir jau notikušas skatuves kristības. Lai arī ideja par orķestri ir briedināta pirms vairākiem gadiem, labvēlīgi apstākļi tā atjaunošanai radās tieši tagad – Valmieras BUB 150. jubilejas gadā. 

Valmieras Vasaras teātra festivāls augustā notiks četras dienas. Tā ir iespēja satikties, skatīties, baudīt, piedalīties, mācīties, sarunāties par būtisko. Tas jau septīto reizi būs notikums, kas gruntīgi ierakstīts Latvijas kultūras dzīves kalendārā.

Šobrīd māksliniece-animatore DACE LIEPA ar kolēģiem strādā pie projekta «7 gaismas stari», par kuru vairāk rakstīts šodien Liesmas 1. lappusē.

Breksis jeb plaudis laikam ir mūsu ūdeņu viena no populārākajām zivīm. Arī dažādos veidos pagatavotam, īpaši jau kūpinātam, tam gastronomiskā vērtība ir OK. 

Otrdienas vakarā ikvienam interesentam bija iespēja Valmierā doties uz Krāču kakta «Šķūni», kur aktieris EDUARDS JOHANSONS dalījās ar savu pieredzi, kā ir būt aktierim, un arī vadīja nelielu meistarklasi, kur sanākušajiem vispirms bija jāiesildās un tad visi kopīgi improvizējot izveidoja mazu etīdi. 

Ir tradīcijas, kuras nedrīkst piemirst. Tieši tā ar mūsu kompānijas copes izbraucieniem katru gadu uz zviedru karaļvalsti.

Kad kādi vārti ir aicinoši atvērti, jāizmanto iespēja pa tiem ieiet. Kad nu var un kamēr vēl var.

Pie pavāru pāra ĒRIKA un DANIJAS PUDNIKIEM-LINDĒM, kuri zināmi kā uzņēmums «Ēdiendaris», jaunākā veikuma – kafejnīcas «Būda» – nedaudz jau ciemojāmies pagājušajā vasarā, kad tā tikko bija vērusi savas durvis vaļā. Šogad uz sarunu tiekamies sezonas pašā sākumā, lai parunātu par to, kā gājis pagājušajā sezonā un kas jau plānots šai sezonai. 

Saulespuķu lauki ir viens no Ukrainas simboliem – saulespuķe ir dzīvības un gaismas simbols. Visā Eiropā un arī Latvijā, sējot un stādot saulespuķes, tiek pausts atbalsts Ukrainas cīņai par brīvību un neatkarību. 

Mazas enerģijas pneimatisko ieroču šautuve «Šauj garām» darbojas tikai no pavasara. Tās izveidotājs EDVĪNS STRAUME atzīst, ka šautuvi veidojis pašam sev par prieku, bet tur gaidīti ir arī radi, draugi un paziņas.

Balles deju klubs «Valmiera» gatavojas 12 gadu jubilejas ballei, uz kuru dāmām ir jāierodas garajās vakarkleitās un kungiem smokingā vai uzvalkā ar tauriņu. 

Šodien parunāsim par interesantu, taču plašākai publikai varbūt ne tik ļoti zināmu spēli kā regbijs. Tā pirmsākumi meklējami vecajā labajā Anglijā, konkrēti – pilsētā Ragbi. 19. gadsimta izskaņā regbijs sadalījās divās atsevišķās formās – regbijā 13 un regbijā 15, katrā no tām ir savi spēles noteikumi. 

Tie, kas kaut reizi pabijuši senatnīgā šarma apņemtajā pilsētā pie Ventas, piekritīs pamatoti izteiktajam apgalvojumam, ka tā ir Kurzemes pērle.

Vidzemes džudo skola «Valmiera» rīko džudo nodarbības bērniem un pieaugušajiem. Normālos apstākļos vasarā ir arī džudo nometne, kurā bērniem ir iespējams pilnveidot savas prasmes. Uz sarunu aicināju Vidzemes džudo skolas «Valmiera» vecāko džudo treneri VENTI BEĶERI pastāstīt par to, kas tas ir par sporta veidu, un par to, kā viņš sācis ar to nodarboties. 

Par saulespuķi saka, ka tas ir dzīvības un gaismas simbols. Tas ir Ukrainas nacionālais zieds un tagad kļuvis par brīvību un vienotību apliecinošu zīmi. Ukrainā ir plaši saulespuķu lauki, taču viens tāds jau vairākas vasaras priecējis sirdis arī Ērģemē. Un maija vidū nogāzē pie «Āķīšu» mājām atkal iesēs vismaz pushektāru saulaino ziedu. 

Plecu lakati, cimdu un zeķu pāri, vairāki dvieļi, smalkas šalles un jostas skatāmas Valmieras Valsts ģimnāzijas Tautas lietišķās mākslas studijas «Riekums» izstādē.

Daudziem, lasot šādu virsrakstu, uzreiz ausīs ieskanēsies Ingus Pētersona tenors Raimonda Paula tāda paša nosaukuma populārajā dziesmā ar Jāņa Petera vārdiem.

IVARS KUZŅECOVS veido rotas no vara un misiņa – kaklarotas un auskarus. Rotas tiek veidotas arī no koka, precīzāk, kadiķa, kas ir atrasts tepat vietējos mežos.