«Tas ir tik patīkami – stāstīt par darbu, kas tev patīk! Un man patīk tā sajūta, ka pati sev esmu saimniece, pati plānoju dienu, ienākumus-izdevumus, brīvo un darba laiku, neesmu atkarīga no priekšnieka,» tā Tatjana, kas par savu darbu teju četrus gadus sauc plecu lakatu, kaklā sienamo lakatiņu tamborēšanu.
«Es iebāžos visos commuros,» konstatē Inta viņai tik ļoti raksturīgajā humorā, kad uzskaitījusi savus vaļaspriekus un nodarbes.
Aizvadītais gads Valmieras teātrim bijis izaicinājumu, pārmaiņu un pielāgošanās gads, bet mākslinieciskais pacēlums un skatītāju nerimstošais atbalsts ļoti stiprina.
Vai kāds laika vērotājs, nez, ir to piefiksējis, bet, jo tuvāk Rūjienai, jo laikapstākļi ir skarbāki. Piemēram, pilnīga bezvēja dienas ir gadā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes.
Laikam neviens vēl nav pētījis un uzskaitījis, cik dažādi mēdz būt Salavecīši. Iespējams, vismīļākie ir tie, kuri atnāk, tiklīdz tētis ir noteicis, ka aizies pēc malkas vai pie kaimiņa, un kuriem jocīgā kārtā ir kājās tēta zābaki un ap kaklu tāda pati šalle kā mammai.
Arvien vairāk manu paziņu lokā parādās cilvēki, kas arī aukstajā laikā turpina peldēties – tādā veidā rūdot savu organismu. Šīs peldes sauc arī par roņošanu. ELĪNA KARLIVĀNE, Valmieras novada pašvaldības Sporta pārvaldes vadītāja vietniece, dalās ar savu pieredzi roņošanā.
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas ik gadu svinami 10. novembrī. Mārtiņdiena ir diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu – senlatviešu Saules gada kalendārā Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu.
Trešdien, 19. oktobrī, Valmieras kinoteātrī «Gaisma» bija īpašais seanss filmai «Mīlulis», kurā varēja tikties ar filmas režisoru Staņislavu Tokalovu un galvenās lomas atveidotāju Kārli Arnoldu Avotu. Vispirms noskatījāmies filmu, pēc tam tika uzdoti jautājumi gan Staņislavam, gan Kārlim.
Kad 1. oktobrī izpildīts vēlētāja pienākums, vēl gana daudz laika, lai Saeimas vēlēšanu sestdienā aizšautu līdz kaimiņu novada galvaspilsētai apskatīt Cēsis rudens rotā. Pie reizes interese paraudzīt, kā Ruckas muižā notiek diskusija par Gaujas Nacionālo parku kā BIO reģionu.
Valmieras tehnikumā noticis interesants pasākums. Jaunieši savā mācību iestādes «iesvētību ballītē» varējuši piedalīties zemessargu uzdevumos, rādot zināšanas un fizisko izturību.
Jaunais mūziķis Reinis Aumeisters ir zināms ar skatuves vārdu st4rface un jauniešu vidū pazīstams ar tādiem skaņdarbiem kā «Viņa», «Man nevajag vēl vienu piedod» u.c.
Liepas pagastā zemnieku saimniecība «Krūmiņi» tautā vairāk zināma kā Maizes māja. Tur iespējams vērot Latvijas rudzu, kviešu un miežu maizes vai svētku pīrāgu un raušu cepšanas procesu, kā arī izzināt grauda ceļu līdz maizei. «Liesma» tur viesojās remigrantu tikšanās laikā un nelaida garām iespēju parunāt ar Maizes mājas saimniekiem.
Septembra sākumā Kokmuižas svētkos ļaudīm bija iespēja baudīt ko īpašu – mandeļu cepumus, kas turpat tirdziņā tika gatavoti pēc senas receptes.
Divu dienu izbrauciena uz Lietuvu pirmais mērķis ir Pakrojas muiža netālu otrpus robežai – kolēģe Māra ar savu ekskursijas atstāstu ir sakacinājusi arī mūsu ģimenes lielās un mazās dāmas. Laižam apskatīt Sapni vasaras naktī dienas gaismā.
TATJANA KOTOVA ir konditore, kas nu jau pārtapusi par rokdarbnieci – viņa ar mīlestību, prieku un lielu atbildību tamborē un ada bērnu sedziņas, bet ne tikai. Viņa pati savām rokām izveidojusi teju veselu zvērudārzu, kurā ir zaķi, astoņkāji, kaķi, suņi, peles, pīles, lapsas, lāči, un pat dinozauri! Stāsta Tatjana Kotova.
Nesen «Liesmā» bija Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītāja vietnieces Vinetas Pūces raksts «Tūrisma uzņēmējdarbības pieredzes stāsts – Oleru muižas saimnieki Zemīšu ģimene».
Sociālais uzņēmums SIA «Mans peldkostīms» ir zināms arī kā zīmols «Swimbe».
Kad līst, sēņotāji par to neraizējas, bet mudīgi pa ķērienam saliek tukšos grozus un gaida brīdi, kad varēs doties mežā. Kamēr citas sēnes vēl tikai aug, gailenes, atklājot diezgan garo sēņu sezonu, jau nonākušas ēdāju šķīvjos un tirgū.
Lai nu ko, bet gailenes pazīst ikviens, pat nebūdams nekāds lielais sēņu eksperts. Gaileņu labā slava un teicamās īpašības ierindojušas to iecienītāko sēņu izlasē.
Līdz Šauļiem 35 kilometri, Panevēžai 42, Rundālei 50, bet līdz Rīgai 130 kilometri – tādās koordinātēs atrodas lielākais vēlā klasicisma ēku komplekss Lietuvā – Pakrojas muiža, ko jau vairākus gadus dēvē arī par Mazo Holandi, jo muižas puķkopji, sadarbojoties ar Nīderlandes pavasara un vasaras puķu selekcionāriem, spēj radīt grandiozus ziedu festivālus.