Tāds skaistums!
Laikapstākļi šovasar dārzkopjus gana iznerroja, mazdārziņos liekot sēt vienu un to pašu pat trīs reizes un samierināties ar mazu kartupeļu ražu, kas palikusi pāri no nevienlīdzīgās cīņas ar slapjumu un dažviet arī ar Kolorādo vabolēm.
Vaidavas pludmale gan ar savu rāmo mieru, gan neskaitāmajām aktīvās atpūtas iespējām (supi, laivas, volejbola laukums, disku golfs un, protams, pats ezers) ir iemīļota vieta, kur doties sasmelties spēkus un stāstus jauniem piedzīvojumiem.
Vilnas dzija, vilnas segas, spilveni un latviskais savā īstumā, pamatīgumā, dzimtas spēkā. Tas viss vienuviet ir Pācē.
Lasīšana ir lielisks veids, kā cilvēks var iegūt zināšanas, attīstīt iztēli un paplašināt savu skatījumu uz pasauli.
«Latvija ir mūsu māte. Man viņa ir kā māte. Viņu nedrīkst ne pievilt, ne apkrāpt. Tas ir tā, kā savu māti apzagt,» tā teikusi LIDIJA DOROŅINA-LASMANE, un šīs nedēļas sākumā, pirmdienā, Lidija svinēja simtgadi.
Aizvadītās nedēļas laikā biedrība «Attīstības un inovāciju mācību centrs» sadarbībā ar filmu animatori Daci Liepu un Rūjienas Mākslas skolu, Rūjienas Mūzikas skolu, Rūjienas Kultūras centru, improvizācijas teātri «Imprūven», biedrību «Rūvenietis» un radošo namu «Vērši» aicināja skolēnus piedalīties radošajās darbnīcās, lai kopīgi izveidotu animācijas filmu un iepazītu Rūjienas mākslinieka Ādama Alkšņa daiļradi.
Nupat notikušo Dziesmu un deju svētku laikā gribējās galvaspilsētu un visvairāk jau tās seno daļu ieraudzīt no jauna. Izstaigāt Vecrīgu kopā ar bērniem un novērtēt visa senā lielās pārmaiņas.
Jūnija beigās Vaidavas estrādē norisinājās Laikmetīgā teātra «Volatus» muzikālās izrādes «Dejas valdzinājums» pirmizrāde, un šobrīd teātris ar izrādi apciemo tuvākas un tālākas brīvdabas estrādes, parādot, kas ir tapis.
Valmieras vasaras teātra festivāls šogad kļūs par ģimenes festivālu. Priekšā vasaras notikums kopā ar gaviļnieku, jo teātra festivāls svinēs desmitgadi.
Ikgadējais Zviedrijas copes brauciens mūsu piecu vīru kompāniju šoreiz ved uz Dalarnas reģionu, kas no Stokholmas nav pat 200 kilometru attālumā.
Aizvadītajā nedēļā Valmieras muzeja teritorijā norisinājās stāstu vakars «No Rīgas līdz Valmierai – ar kājām un sirdi», kas veltīts skrējiensoļojuma «Rīga – Valmiera» leģendai.
Maija nogalē Druvienas muižā notika pirmie Klūgu pinēju svētki Latvijā.
Reiz satikās sofa, tahta un kušete vietā, kur viņām nekad nevajadzēja nonākt.
Šogad pavasaris atnācis nedaudz vēlāk, un cilvēki stādus pērk diezgan izvairīgi, lai gan stādu audzētāji bija gatavojušies, kā ierasts, – uz maija sākumu.
8. maija pievakarē Valmieras Kultūras centrā ierasti zumēja kā bišu stropā. Pie garderobes veidojās rinda.
1. maijā Ramatas kultūrtelpā norisinājās amatierteātra «Ramata» Aivara Bankas lugas «Vīru spēlītes» pirmizrāde.
Beidzot bija iestājies silts laiks! Grēks sūdzēties, kad tikai pirmo dienu grādi pakāpušies līdz kārtīgi karstas vasaras svelmei.
Katrā ģimenē ir savas olu krāsošanas tradīcijas. Citi jau iepriekšējā vakarā veido novārījumu no sīpolu mizām vai sarkanā kāposta, vai arī mellenēm un citām veltēm, kas pēcāk vārot izveidos olas pamata toni.
Saulainā sestdienā piecus gadus vecā Kate Vaidavas centrā atrada mazu adītu rotaļlietiņu plēves maisiņā. Mammas pirmā doma: «Kādam bērnam izkritusi, jo blakus stāvlaukums, rotaļu laukums, tātad jāatdod!» Aptaustot atradumu, sanāca izlasīt aizkustinošu vēstuli.
ALEKSANDRS PĻESKAČS ir Valmieras Mūzikas skolas sitaminstrumentu spēles skolotājs. Lai gan Aleksandrs ir siguldietis, viņu uz Valmieru vairākas reizes nedēļā atved mūzika.