Nedēļas nogale

Vienmēr esmu teicis, ka latviešu vīriem, jaunekļiem un pat jau maziem puikām rokas aug no īstās vietas, tas nozīmē, ka, liekot vēl klāt pilnu porciju izdomas un tehniskās jaunrades, letiņi var uzbūvēt vistrakākās lietas!

Šī neparastā vasara ar pandēmijas klātbūtni un pastāvošajiem ierobežojumiem katram no mums paliks atmiņā ar kaut ko dvēseliski pārdzīvotu un izjustu. Arī valmierietim MĀRCIM BOGDANOVAM šī bija īpaša vasara, jo viņš, kā zināms, astoņās dienās apņēmīgi paveica savu 2200 kilometru garo pierobežas braucienu ar automašīnu apkārt Latvijai. Lūdzu par to pastāstīt arī «Liesmai». 

Dvīņumāsas GINTA un SANTA ŠPATES savu uzņēmumu «Artterrace» izveidoja jau 2011. gada rudenī Valmierā. «Artterrace» zīmols rada aksesuārus romantiskām un mākslinieciskām būtnēm, kuras nebaidās izteikt savu personību ar pamanāmiem aksesuāriem. Viņu iedvesmas avots ir Latvijas meži, dzīvnieki un putni, un šo tēmu viņas apspēlē un nodod caur sevi kā skaistuma papildinājumus. Par identitātes meklējumiem un iedvesmu – šī saruna «Liesmā». 

KRISTĪNE ZEMĻICKA-BRĀLĒNA 1998. gadā absolvējusi Valmieras ģimnāziju un mācījusies Valmieras Mākslas vidusskolā. Pēc tam studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā keramiku un grafiku kā papildu priekšmetu, 2002. gadā ieguvusi maģistra grādu mākslā. Māksliniece vislabāk pazīstama ar porcelāna virsglazūras gleznojumiem un kā praktizējoša grafikas dizainere. Viņa ir arī skolotāja Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā un māca darbu materiālā, kā arī porcelānu un darbu materiālā un grafikas pamatus.

ANNA URBĀNE 2002. gadā atnāca studēt uz Valmieru, un aizvien šī ir viņas dzīvesvieta. Samērā nesen viņa izveidojusi savu brendu «Anna Urban knitwear», kurā ir gan adītas jakas, gan cepures, gan šalles. «Liesma» aicināja viņu uz sarunu par un ap adīšanu.

Camino de Santiago (camino – ceļš, Santiago – Sant Jago – Svētais Jēkabs) ir viens no slavenākajiem svētceļnieku maršrutiem visā pasaulē. Tā pirmsākumi meklējami 9. gadsimtā, kad, saskaņā ar tradīciju, tika atklāta apustuļa Jēkaba Vecākā piemirstā kapa vieta Galīsijā, Spānijā, un tur tika uzcelta Sant­jago de Kompostelas katedrāle.

ANNA ĶIRE Valmieras Jauniešu mājā vada nodarbības gleznošanā. Viņa par tām stāsta: «Nodarbības nav tikai tam, lai iemācītos gleznot, – to dara skolā. Šeit mēs vairāk koncentrējamies uz sajūtām, kas tiek gūtas gleznojot, – kā jūties, kad kaut kas nesanāk, mācies jautāt pēc palīdzības. Šī ir otrā nodarbība, kas tiešām notiek. Pirms tam tas bija izmēģinājums.» 

MĀRCIS BOGDANOVS ir jaunietis ar lielu izdomu, un tā arī tapušas izlaušanās spēles, šo­brīd aktuāls ir «Spēļu muzejs», kurā var izaicināt sevi, draugus, ģimeni vai darba biedrus un dalīties piedzīvojumos. 

Septembrī tika uzsākta kampaņa «Nav, ko vilkt?». Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību problēmām, kas pastāv saistībā ar tekstila atkritumu šķirošanu. Septembra sākumā arī mēs, valmierieši, kļuvām par pāris tekstila šķirošanas konteineriem bagātāki, tomēr ir daudz iespēju, kā to «pārstrādāt» mājās.

Kamēr tie Latvijas ļaudis, kuriem gluži vai niez un, protams, arī līdzekļi atļauj katru gadu par varītēm aizlidot no mūsu skaistās zemītes tālu, tālu kaut kur uz otru pasaules malu, šī gada pandēmijas apstākļos paši – vienatnē, divatā vai vēl kuplākā pulciņā – turpina bezbailīgi spēlēt krievu ruleti ar Covid-19 piedāvāto īpašo adrenalīnu, ļoti daudzi ceļotāji savas ambīcijas piepilda tepat uz vietas, atrodot jaunas un līdz šim vismaz pašiem vēl neizpētītas pieturvietas.

Valmieriete LELDE FELDMANE un viņas vīrs šveicietis LARS LERIIX iepazinās cirkā Zviedrijā pirms septiņiem gadiem. Saistībā ar pandēmiju viņi iesprūduši Latvijā un Valmierā, jo viņiem bija paredzēts kontrakts līdz pirmajam novembrim Holandē uz septiņiem mēnešiem, bet tas viss tika atcelts.

LAURA FREIVALDE pēc profesijas ir agronome, bet šoreiz vairāk ar viņu runājam par mezglošanu, kas ir kā sava veida meditācija. Laura pati par savu ikdienu saka: 

Līdz ar pandēmijas izplatīšanos esam ierobežoti savās ceļošanas iespējās, tomēr jaunus iespaidus ikviens interesents varēja gūt, augusta izskaņā viesojoties Valmieras Jauniešu mājā, kur norisinājās Azerbaidžānas kultūras pēcpusdiena. 

«Purvu bridēji» ir uzņēmums, kas dibināts 2015.gadā un nodarbojas ar aktīvu un izzinošu pārgājienu organizēšanu dažādās Latvijas vietās, pārvietojoties ar purva kurpēm. Šo ideju Latvijā ieviesa purvu pazinējs un pētnieks KRISTAPS KIZIKS, kas ikdienā ne tikai vada pārgājienus, bet arī pēta purvus, studējot LU Ģeo­grāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. 

SWIMBE zīmolu ir radījis sociālais uzņēmums SIA «Mans peldkostīms», kuru 2018. gada rudenī izveidoja apģērbu dizainere ELĒNA DMITRIJEVA un uzņēmēja LAURA ŽUKOVSKA-SUPE. Uzņēmums ir dibināts Latvijā, un peldkostīmu radīšanas process notiek SWIMBE šūšanas darbnīcā Valmierā.

No 7. augusta līdz 9. augustam Valmierā jau piekto gadu norisināsies Valmieras vasaras teātra festivāls (VVTF). Tā direktors REINIS SUHANOVS pastāstīja Liesmai, kas gaidāms šajā festivālā.

AGNESE ŠĶESTERE ir radoša personība, kura gan raksta, gan zīmē, gan fotografē. «Liesma» aicināja uz sarunu par mākslu, par sapņiem un, protams, par zīmēšanu. 

Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» vadītāja BAIBA MINCE ar saviem darbiem ir pamanāma Hanzas namiņos. Protams, ne katru dienu tur ir, bet, kad tirgojas, – viņas dzeltenos (un ne tikai!), košos vilnas paklājiņus var redzēt jau pa gabalu. «Liesma» Baibu aicināja uz sarunu par un ap aušanu. 

Par valmierieti, podnieku GATI DZĒRVI 2017. gada 16. jūnijā rakstījām Liesmā publikācijā «Dabā dvēs’li un saskaņu ar Mēness kalendāru meklējot». Ir pagājuši trīs gadi, Liesma vēlējās uzzināt, kā Gatim tagad iet ar podniecību un citiem vaļaspriekiem. Iespējams, daudzi ir redzējuši 2015. gada raidījuma Province filmu Uguns cilvēks, kurā ir stāsts par Gati. 

DIĀNA BRAKŠA ir sejas kopšanas speciāliste, kura dzīvo un strādā Valmierā. Ikdienā viņa strādā ar augstas kvalitātes produktiem un vienā brīdī aizdomājusies – kāpēc neradīt pašai savus produktus? Un ķērusies pie darba. Viņa radījusi pagaidām gan tikai divus – ķermeņa sviestu un dezodorantu, bet padomā esot daudz kas cits. Arī veselīgs dzīvesveids viņai nav svešs – viņa ir viens no roņiem, kas ziemā peld. Liesma devās noskaidrot, kā radās doma par šādiem produktiem un kā tie top.