Nedēļas nogale

LOTĀRS ZARIŅŠ ikdienā ir Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio sporta korespondents, taču savas žurnālista gaitas viņš ir uzsācis tepat Valmierā – strādājot ReTV un studējot Vidzemes Augstskolas žurnālistikas kursā.

Kopš janvāra beigām Valmieras un tuvējās apkaimes mammām ir izveidota mamanet komanda, dodot iespēju izkustēties.

Ar februāri Mazsalacai ir savs Jauniešu centrs. Tur jaunieši var radoši izpausties, jo tā ir vieta viņiem.

Valmierietis ARTIS LOČMELIS ir daļa no taku skrējiena seriāla «Stirnu buks» komandas. Tieši viņš izveidoja Valmierā notikušā «Gaujmaliešu Stirnu buka» taku distances. Aicinājām viņu uz sarunu par skriešanu un taku veidošanu. 

Par skaistajiem, košajiem virtuļiem, ko veido valmieriete SANTA ĀRE, mēs rakstījām, kad «Mūsdienu virtulis» darbojās tikai pirmo gadu.

Šonedēļ jau visi Lieldienu zaķi būs aizcilpojuši uz mežu, lai meklētu savus vasaras kažokus. Izrādās, tie Latvijā mītošajiem garaušiem ir divu veidu.

Valmieras teātrī pirmizrādes svētkus piedzīvojusi  amerikāņu dramaturga Dona Nigro luga «Paolo un Frančeska» Indras Rogas režijā.

Juris Alberts Ulmanis ir alpīnists, zemessargs, Amerikā dzimis latvietis un pašlaik arī lektors Vidzemes Augstskolā.

Mazs cinītis gāž lielu vezumu – tā vēsta latviešu sakāmvārds. Nu, vismaz izkustināt, sašūpot spēj noteikti!

EVIJA KVINTO savā brīvajā laikā veido skaistas kompozīcijas no sausajiem un mākslīgajiem materiāliem. Viņas izveidotajā Facebook lapā «EVE flower art» pamanīju viņas veidotos darbus un aicināju Eviju uz sarunu par viņas hobiju. 

Aizvadītās nedēļas nogalē autosprinta sacensību «Vidzemes Ziemas kauss» sezona turpinājās Zilākalna trasē ziemīgos laikapstākļos.

Vairākos ziņu portālos jau vēstīts, ka bobsleja pilots OSKARS ĶIBERMANIS šo sezonu izlaidīs, lai kārtīgi sadziedētu vasarā operēto celi, tomēr, kā zināms, visticamākā informācija iegūstama tieši no pirmavota, tāpēc arī šī saruna ar pašu sportistu.

«Fonds Sibīrijas bērni» izdevis grāmatu «Mātes Sibīrijā».

«Tas ir tik patīkami – stāstīt par darbu, kas tev patīk! Un man patīk tā sajūta, ka pati sev esmu saimniece, pati plānoju dienu, ienākumus-izdevumus, brīvo un darba laiku, neesmu atkarīga no priekšnieka,» tā Tatjana, kas par savu darbu teju četrus gadus sauc plecu lakatu, kaklā sienamo lakatiņu tamborēšanu. 

«Es iebāžos visos commuros,» konstatē Inta viņai tik ļoti raksturīgajā humorā, kad uzskaitījusi savus vaļaspriekus un nodarbes. 

Aizvadītais gads Valmieras teātrim bijis izaicinājumu, pārmaiņu un pielāgošanās gads, bet mākslinieciskais pacēlums un skatītāju nerimstošais atbalsts ļoti stiprina.

Vai kāds laika vērotājs, nez, ir to piefiksējis, bet, jo tuvāk Rūjienai, jo laikapstākļi ir skarbāki. Piemēram, pilnīga bezvēja dienas ir gadā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes.

Laikam neviens vēl nav pētījis un uzskaitījis, cik dažādi mēdz būt Salavecīši. Iespējams, vismīļākie ir tie, kuri atnāk, tiklīdz tētis ir noteicis, ka aizies pēc malkas vai pie kaimiņa, un kuriem jocīgā kārtā ir kājās tēta zābaki un ap kaklu tāda pati šalle kā mammai.

Arvien vairāk manu paziņu lokā parādās cilvēki, kas arī aukstajā laikā turpina peldēties – tādā veidā rūdot savu organismu. Šīs peldes sauc arī par roņošanu. ELĪNA KARLIVĀNE, Valmieras novada pašvaldības Sporta pārvaldes vadītāja vietniece, dalās ar savu pieredzi roņošanā. 

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas ik gadu svinami 10. novembrī. Mārtiņdiena ir diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu – senlatviešu Saules gada kalendārā Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu.